Medicīnā jau kādu laiku ir labi zināms fakts, ka greipfrūtu sula var mijiedarboties ar ļoti daudziem medikamentiem. Zāles, kuras nevajadzētu lietot ar greipfrūtu sulu, ir zināmas diezgan precīzi, bet paredzēt šīs mijiedarbības izpausmes ir samērā grūti. Tas atkarīgs ne tikai no lietotā medikamenta, bet arī no paša cilvēka individuālajām īpatnībām un konkrētajiem augļiem. Tāpēc visvienkāršākais risinājums ir zāļu lietošanas laikā izvairīties no greipfrūta un to sulas lietošanas.
Pretklepus līdzeklis – dekstrometorfāns. Dekstrometorfāns kā pretklepus komponents ietilpst arī kombinēto pretsaaukstēšanās preparātu sastāvā. Mijiedarbība var izpausties kā nevēlama ietekme uz centrālo nervu sistēmu.
Atsevišķi asinsspiedienu mazinoši un antiaritmiski līdzekļi – amlodipīns, felodipīns, verapamils, amiodarons, enalaprils, telmisartāns u.c. Mijiedarbojoties ar greipfrūtu sulu, medikamenti var iedarboties pārmērīgi – izteikti samazināt asinsspiedienu un pulsu, var spēcīgāk izpausties medikamentu blakusparādības.
Atsevišķi psihiatrijā izmantotie līdzekļi – daļa šo preparātu kombinācijā ar greipfrūtu sulu izraisa bīstamas mijiedarbības. Iespējama gan pārāk nomierinoša, gan stimulējoša darbība, atkarībā no lietotā medikamenta. Palielinās arī nevēlamo blakusparādību risks.
Sievišķie dzimumhormoni – estrogēni (estradiols un etinilestradiols), ko pārsvarā izmanto gan hormonālajai kontracepcijai, gan menopauzes simptomu mazināšanai. Kombinācijā ar greipfrūtu sulu var nedaudz, bet tomēr mazināties medikamenta efektivitāte.
Atsevišķi pretsāpju medikamenti – paracetamols, diklofenaks. Mijiedarbības rezultātā var mainītiesmedikamenta efektivitāte un palielināties blakusparādību risks, piem., aknu darbības traucējumi.
Atsevišķi līdzekļi, kas mazina trombu veidošanos – antiagreganti (piemēram, klopidogrels). Pacientiem pēc infarkta vai, piem., pēc stenta ievietošanas ir nepieciešama terapija, kas pasargās no trombu veidošanās. Greipfrūtu sula būtiski mazina medikamenta efektivitāti un pakļauj pacientu ievērojamam riskam.
Atsevišķi antibakteriālie līdzekļi – eritromicīns, klaritromicīns. Palēninās preparāta izvade no organisma. Visticamāk nemazinās to efektivitāte, bet var palielināties blakusparādību risks, piem., aknu darbības un dzirdes traucējumi.
Atsevišķi līdzekļi holesterīna līmeņa mazināšanai – atorvastatīns, simvastatīns. Mijiedarbības rezultātā var attīstīties aknu vai nieru darbības traucējumi, smagākos gadījumos skeleta muskuļu bojājumi.
Tiek uzskatīts, ka greipfrūtu sula mijiedarbojas aptuveni ar 85 zāļu vielām, no kurām liela daļa pieejama arī Latvijā. Tāpēc ir vērts uzmanīgi izpētīt lietoto zāļu instrukcijas!
Ja vēlaties turpināt uzturā lietot šo augli, ārsts iespējams varēs ieteikt citu tās pašas grupas medikamentu, kura iedarbību neietekmēs greipfrūtu sula.
Ir izpētīts, ka greipfrūtu sulas ietekme ir skaidrojama ar tās spēju ietekmēt dažādus vielmaiņas procesus, kas organismā ir atbildīgi par zāļu vielu pārveidošanu un izvadīšanu. Turklāt greipfrūtu sulas ietekmē daži no medikamentiem sāk strādāt ātrāk vai spēcīgāk, bet citi – gluži pretēji.
Greipfrūtu iedarbība uz medikamentiem tika konstatēta nejauši. Pārbaudot medikamentu mijiedarbību, lietojot tos ar alkoholu, tika atklāts, ka būtiski mainās zāļu īpašības. Turpinot pētījumu, izrādījās, ka pie izmaiņām ne vienmēr bija vainojams alkohols, itin bieži patiesā vaininiece bija greipfrūta sula, kas tika pievienota, lai uzlabotu dzēriena garšu.
Nereti pat speciālisti nezina, ka tās pašas vielas, kas vainojamas pie mijiedarbības ar zālēm, ir atrodamas ne tikai greipfrūtos, bet arī citos augļos – laimos, pomelo u.c. citrusaugļos, kā arī granātābolos. Tāpat kā greipfrūti tie uzskatāmi par labiem C vitamīna avotiem un ir veselīgi pārtikas produkti. To lietošanu jāierobežo tikai tad, ja nepieciešams lietot kādus no medikamentiem, kas pakļaujas mijiedarbībai.
Visspēcīgāk mijiedarbība izpaudīsies situācijās, kad vienlaikus tiks lietots medikaments un apēsts greipfrūts, bet uzmanīties ieteicams līdz pat 72 stundām pēc šī augļa lietošanas uzturā.
