Limbažu aptiekas farmaceites Rudītes Zvīgules hobijs jau nepilnus trīsdesmit gadus ir aušana. Šo gadu laikā radītas daudzas skaistas šatiera segas, galdauti, plecu lakati, pat tautas tērps ir viņas pašas darināts.
„Man šķiet, ka ir kāds labais gariņš, kas mani vada pa šo dzīvi,” tā savu izvēli kļūt par farmaceiti komentē Rudīte. Skolas laikā viņai ļoti patika puķes, tāpēc bija nolēmusi doties mācīties uz Bulduru sovhoztehnikumu. Pēc vidusskolas absolvēšanas tomēr saprata, ka puķkopība lai paliek kā hobijs, bet nekā maizes darbs. Iespējams, pavisam nejauši, bet varbūt tas atkal bija labais gariņš, kas viņai iečukstēja palūkoties farmācijas virzienā. „Es vienmēr apgalvoju, ka esmu izvēlējusies labāko profesiju, jo man ļoti patīk mans darbs,” apgalvo Rudīte. Un visdrīzāk tā ir patiesība, jo tikai darbu, kas ir sirdij tuvs, var strādāt 36 gadus, no kuriem 28 pavadīti Limbažu aptiekā. Tomēr mīlestība pret ziediem šo gadu laikā arī nav pagaisusi. „Esmu vienīgā māsa trim brāļiem, tāpēc vecāku iegādātajās ģimenes mājās mans pienākums ir rūpēties par ziediem,” stāsta Rudīte.
Ar to vēl nebija gana labajam gariņam, kurš Rudītei raisīja interesi par aušanu. Dzimtas sievietes kā jau īstas latvietes auda pašas – šatiera segas, lina dvieļi, lakati, pašausti galdauti bija neatņemama Rudītes bērnības sastāvdaļa, tāpēc jaunajai meitenei pamazām radās interese par aušanu. 1986. gadā viņa pārcēlās uz Limbažiem, vietējā presē izlasīja sludinājumu, ka Limbažu tautas lietišķās mākslas studija „Dzilna” aicina savā pulkā jaunus dalībniekus.
Šo nepilno trīsdesmit gadu laikā Rudīte darinājusi sev tautas tērpu, uzaudusi neskaitāmas šatiera segas, galdautus, lakatus … viņas darbi ir bijuši izstādīti neskaitāmās izstādēs Latvijā un ceļojuši arī ārpus valsts robežām, Rudīte ir ieguvusi Tautas daiļamatu meistares nosaukumu, kā arī piedalījusies sešos vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.
„Laimes un piepildījuma sajūta, kas pārņem, kad darbs ir pabeigts, nav vārdos aprakstāma. Katrā darbā tiek ieguldīta daļa no manis, tāpēc naudā tas nav novērtējams. Man netīk savus darbus pārdot, bet labprāt tos dāvinu,” atzīst Rudīte.
Rudīte paspēj visu – gan rūpēties par limbažnieku veselību, gan puķes audzēt, gan segas aust, jo katrai nodarbei savs laiks. „Man patīk būt nemitīgā kustībā. Gariņš neļauj norimt ne mirkli, lai paveiktu darbus, kas man sagādā prieku un gandarījumu.”
