Valmieras Pilsētas aptiekas filiāles Valmiermuižas aptiekas farmaceite Līga Liepiņa lepojas ar to, ka ir farmaceite. „Esmu sapratusi, ka par farmaceiti strādātu pat tad, ja arī algu neviens nemaksātu, jo tas ir mans sirdsdarbs.”
Līgas radu pulkā ir gana daudz ārstu, tomēr viņa jau bērnībā zināja, ka būs farmaceite. „Tas nav izskaidrojams, zināju, ka tā būs un viss. Iespējams, ka sava loma bija bērnības pārdzīvojumam, kad nomira vecaistēvs, jo šis notikums mani ļoti iespaidoja. Kad mana piecus gadus vecākā māsa ieteica sekot viņai, lai kļūtu par mediķi, tad tā arī atbildēju – nekad mūžā, jo es būšu farmaceite,” atceras Līga. Tāpēc pēc Gulbenes vidusskolas absolvēšanas, lai īstenotu savu sapni, viņa devās uz Rīgas 1. medicīnas skolu (Rīgas 1. medicīnas koledža). Savā dzimtajā pilsētā Līga nostrādāja tikai divus gadus, jo pārcēlās pie vīra uz Valmieru, kur sāka strādāt Pilsētas aptiekā. Pa to laiku viņa absolvēja Rīgas Stradiņa universitāti un kļuva par diplomētu farmaceiti. Kad tiek nolemts Pilsētas aptiekai atvērt filiāli Valmiermuižā, Līga kļūst par tās vadītāju. Nu jau vairāk nekā 12 gadus tā ir pilnīgā Līgas pārziņā, jo viņa tur strādā viena. „Strādāju ciešā sadarbībā ar doktorāta dakterēm, māsiņām. Esam komanda, kurai viens mērķis – palīdzēt cilvēkiem! Tā kā esmu cilvēkmīlis, man patīk ar viņiem aprunāties, palīdzēt risināt viņu problēmas,” atzīst Līga.
Ikdienā farmaceitam jāsaskaras ar daudz slimiem cilvēkiem, kuri uztic savu sāpi, grib, lai viņiem palīdz – psiholoģiski tas nav viegli, tāpēc jāatrod veids, kā atgūt enerģiju. “Divreiz nedēļā eju vingrot, peldu baseinā, slidoju, bet šo sportošanu es nevaru nosaukt par savu hobiju, es to daru veselības dēļ. Daudz laika pavadu kopā ar ģimeni – mums patīk braukt ar riteņiem, laivām, vai vienkārši apskatīt kādu skaistu vietu. Vismaz reizi gadā braucam ekskursijā ārpus Latvijas ar automašīnu – piecas reizes esam pabijuši Horvātijā. Mums ļoti patīk šī valsts – kalni, upes, tuksnesis, parki, ūdenskritumi, salas – kurā valstī vēl to visu var izbaudīt vienuviet? Apskatīta arī Ungārija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Vācija un daudzas citas Eiropas valstis. Man patīk, ka konkrētā mirklī varu darīt to, ko gribu – ja gribu lasu grāmatu vai izcepu kūku, tāpēc atbildēt uz jautājumu, kas ir mans hobijs, nemaz nevaru. Drīzāk varu teikt, ka mans hobijs ir kustība, jo man patīk darīt to, ko konkrētajā mirklī gribas,” atzīst Līga.
