Svētki nosvinēti, Jaunais gads sagaidīts, bet pavasaris ar savu spirdzinošo saules gaismu, atjaunojošo enerģijas un dabas vitamīnu nodrošinājumu vēl gana ilgi jāgaida. Kā stiprināt imunitāti, lai šajā nedaudz drūmajā laikā neslimotu, stāsta Mana Aptieka Centra aptieka Tukumā farmaceite Evija Gailuma.
Kas samazina imunitāti?
To samazina dažnedažādas infekcijas slimības, stress, uzturēšanās nevēdinātās telpās, smēķēšana un alkohols, fizisko aktivitāšu, miega un šķidruma trūkums organismā, personīgā higiēna (netīrība), liekais svars jeb aptaukošanās.
Kādi ir imunitātes veidi?
Iedzimtā un iegūtā imunitāte. Ar iedzimto imunitāti piedzimstam. Iegūtā imunitāte iedalās – dabiskajā un mākslīgajā. Dabiskā imunitāte ir, kad organismā veidojas antivielas pret jau pārslimotu slimību vai arī antivielas bērns iegūst no mātes zīšanas laikā. Savukārt, mākslīgā imunitāte – antivielas tiek ievadītas organismā vakcīnas veidā, tādējādi nodrošinot organisma neuzņēmību pret attiecīgo slimību.
Pareizu imūnsistēmas darbību var kaitīgi ietekmēt vielmaiņas traucējumi, piesārņota vide (piemēram, gaiss), nepilnvērtīgs uzturs vai novecošana. Organisma izvadsistēmas kādu laiku spēj kompensēt kaitīgo vielu ietekmi, taču, ja tās tiek pārslogotas, stipri cieš imunitāte. Kad tā ir pazemināta, bieži saaukstējamies, ir sausa deguna gļotāda utt. Noteikti ir jāierobežo saskare ar toksiskām vielām un jāievēro veselīgs dzīves veids. Vissvarīgākais ir pietiekama ūdens daudzuma uzņemšana, sievietēm 2 litri dienā, bet vīriešiem 3 litri dienā. Ja šķaudām, klepojam, acis asaro, notiek pastiprināta siekalošanās un gļotu izdalīšanās, tas nozīmē, ka organisms ir ieslēdzis savus aizsardzības refleksus un imunitāte strādā.
Ķiploks – lielisks imunitātes stiprinātājs
Viena no dabas vielām, kas stiprina imunitāti, ir ķiploks, jo tā sastāvā ir sēru saturošo savienojumu allicīns, kas „spēj” iznīcināt vīrusus – saaukstēšanās slimību izraisītājus, kā arī „nogalina” bīstamākas saslimšanas izraisošos mikroorganismus. Būtu ļoti labi, ja saaukstēšanās periodā profilaktiski uzturā lietotu 3 ķiploka daiviņas dienā, jo tas ievērojami mazina iekaisuma procesus, spēcina organisma aizsargspēju pret infekcijas slimībām. Ķiploka sastāvā ir daudz spēcīgu vielu un tā iedarbība organismā ir efektīvāka salīdzinājumā ar sīpolu, tomēr arī ķiploka lietošanai ikdienas uzturā jābūt sabalansētai, ievērojot mērenību. Īpaši uzmanīgiem jābūt pacientiem, kuri sirgst ar gremošanas orgānu slimībām – kuņģa, zarnu, aizkuņģa dziedzera un aknu slimībām.
Ehinācija – viens no vērtīgākajiem ārstniecības augiem
Izsenis pazīstami ir dažādi ārstniecības augi, kuri spēcina organismu. Zināmākais no imunitāti uzlabojošiem augiem ir ehinācija, jo tai piemīt imūnstimulējoša, antibakteriāla, antivirāla, pretsaaukstēšanās, pretgripas un pretdrudža darbība. Ehināciju lieto arī inficētu un nedzīstošu strutainu brūču gadījumos (ehinācija paaugstina fagocītu aktivitāti un paātrina sadzīšanas procesus), sinusīta, ausu infekciju ārstēšanā. To var lietot gan ārstnieciskās tējas veidā, novārījumos un uzlējumos. Koncentrētā veidā ehinācijas aktīvās vielas var uzņemt ar bezrecepšu medikamentiem un arī daudzu uztura bagātinātāju sastāvā ir auga drogas pulveris. Jāievēro, ka diabēta pacienti nedrīkst lietot ehināciju, jo tā paaugstina cukura līmeni asinīs. Parastais ehinācijas lietošanas kurss ir 3-6 nedēļas, pēc tam lietošanu ir jāpārtrauc un to var atsākt pēc vairākiem mēnešiem. Ehināciju saturošus produktus nav ieteicams lietot ilgstoši, jo tad tie zaudē savu efektivitāti. Nav ieteicams lietot, ja ir progresējoša sistēmiska slimība, piemēram, tuberkuloze, balto asins ķermenīšu slimības, kolagenozes un citas imūnās sistēmas slimības.
Raudenes lakstu, avenes lapu, alveju un melnās bērzupiepes un citi preperāti
Iedzimto imunitāti stimulē raudenes lakstu, avenes lapu, alveju (grūtnieces nedrīkst, jo piemīt hormonāla darbība), melnās bērzupiepes (čagas) preperāti, arī rožu augļi, kuri ir bagāti ar vitamīniem, īpaši ar C vitamīnu, kas stimulē mikroorganismu noārdīšanos. Raudenes lakstus var lietot gan iekšķīgi, gan ārīgi. Tējai piemīt sviedrējoša un atkrēpojoša darbība. Ārīgi lieto mutes dobuma skalošanai pret augšējo elpošanas ceļu iekaisumiem.
Meža avenes ogas satur ēterisko eļļu, organiskās skābes, askorbīnskābi (līdz 45mg 100g augļu), karotīnu, B grupas vitamīnus, cukurus, pektīnvielas, miecvielas u.c. Meža aveņu augļu tēju un uzlējumu veidā izmanto saaukstēšanās slimību, gripas un angīnas ārstēšanai, kā arī kā sviedrējošu līdzekli.
Rožu augļu tējas, sīrupus lieto kā polivitamīnu preperātus avitaminožu, hipovitaminožu ārstēšanai, lai paaugstinātu organisma pretošanās spējas pret infekciju slimībām. Rožu augļi satur P, B2, K vitamīnu, folijskābi, miecvielas, minerālvielas – magniju, kalciju, kāliju, fosforu, dzelzi, mangānu, varu, alumīniju. Rožu augļos ir 10 līdz 50 reižu vairāk C vitamīna nekā citronos.
Imunitāti stiprina un veicina organisma atveseļošanos arī citi ārstniecības augi – vīgriezes ziedi, salvijas lapas, rasaskrēsliņa laksti, priežu pumpuri, māllēpes lapas, liepu ziedi, islandes ķērpja lapoņi, ceļtekas lielās lapas, ālantes saknes u.c.
Zivju eļļa, vitamīni un homeopātiskie līdzekļi
Tā kā visu nepieciešamo imunitātei mūsu organisms nespēj uzņem tikai un vienīgi ar dabas vielām, tad būtiska nozīme organisma aizsargfunkciju stiprināšanā ir zivju eļļai, vitamīniem, D vitamīnam, kā arī homeopātiskajiem preperātiem. No vitamīniem ļoti svarīgi imunitātes stiprināšanai ir E un A vitamīni, kurus bagātīgi satur zivju eļļa. Tās lietošana ir ļoti ieteicama ne tikai sirds un asinsvadu slimību profilaksei, bet arī organisma spēcināšanai. C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ko cilvēka organisms nespēj pats ne sintizēt, ne uzkrāt, – to nepieciešams uzņemt vai nu ar pārtiku, vai ar uztura bagātinātājiem. C vitamīns spēj aizsargāt šūnas no bojājumiem, ko var radīt brīvie radikāļi, toksīni un ārējās vides piesārņojums. Askorbīnskābe aizkavē iekaisuma rašanos un palīdz uzsūkties nepieciešamajām vielām, piemēram, dzelzij. Pieaugušam cilvēkam minimālā dienas deva ir 10mg C vitamīna, savukārt ieteicamā deva laba veselības stāvokļa gadījumā sievietēm ir 75mg, vīriešiem – 90mg, bet grūtniecēm un zīdītājām ieteicams lietot 80-100mg C vitamīna dienā. Turpretī vīrusu infekciju gadījumos īslaicīgi atļauts lietot vēl lielākas C vitamīna devas. Bērniem devas nozīmē ārsts.
Zivju eļļas sastāvā ir gan A,D, E vitamīns un omega 3 nepiesātinātās taukskābes (ALS, DHS un EPS), šīs vielas stiprina imunitāti, samazina holesterīna līmeni, uzlabo asinsvadu stāvokli, bērniem zivju eļļa nepieciešama kaulu, redzes un smadzeņu audu attīstībai.
Ķermeņa pašregulācijas spēju atjaunot dabisko līdzsvaru
Noteikti slimošanas laikā jāatceras par homeopātiju, klasiskā homeopātija ir ārstēšanas metode, kura balstās uz ķermeņa pašregulācijas spēju atjaunot dabisko līdzsvaru. Homeopātiskie preparāti nostiprina cilvēka imūno sistēmu. Homeopātiskās zāles var lietot no dzimšanas līdz sirmam vecumam. Tās droši var lietot grūtnieces, barojošas māmiņas, alerģiski slimnieki. Atsevišķos gadījumos ārstēšanās sākumā iespējams slimības saasinājums, – tā ir droša zīme zāļu pareizai izvēlei. Šis stāvoklis pāris dienu laikā pāriet. Homeopātiskie medikamenti ir gan graudiņos, gan tabletēs, gan pilienos, gan ziedes formā utt. Tie jālieto tukšā dūšā, tas nozīmē vismaz 30 minūtes pirms ēšanas vai divas stundas pēc ēšanas. Ja ir graudiņu vai tablešu forma, tad tie jāliek zem mēles, lai lēni izšķīst. Ja pilienu veidā, tad attiecīgo pilienu skaitu iepilinām ēdamkarotē ūdens (15ml) un norijam. Devas un lietošanu nosaka ārsts vai farmaceits.
Lai justos labi jebkurā gadalaikā, ir jāstiprina imunitāte! Jādodas garās pastaigās (ieteicams saģērbties atbilstoši laikapstākļiem), jākontrolē stress, labi jāizguļas, jāuzņem pietiekami daudz šķidruma. Jāmīl sevi un apkārtējos! Ja tomēr imunitāte nav tik stipra kā gribētos un esam saslimuši, tad jādodas pēc padoma pie ārsta vai farmaceita.