Stress ir ieņēmis pastāvīgu vietu mūsu ikdienā, un ar to saistītās problēmas mēģinām risināt ar dažādiem līdzekļiem: vieniem palīgā nāk sabalansēts uzturs, fiziskās aktivitātes, mūzika, draugi, citi cenšas stresu “noēst” vai “noslīcināt” alkoholā. Par stresu esam pieraduši bieži, dažkārt to izmantojam kā vairogu, lai attaisnotos par nepadarītiem darbiem, pārliekām emocijām utt. Bet kas īsti ir stress un kā tas kaitē mūsu organismam?
Kas ir stress un kā cīnīties ar tā izraisītajām sekām?
Stress ir organisma vispārēja reakcija uz fizisku vai psiholoģisku iedarbību, kas izjauc iekšējās vides stabilitāti un rada izmainītu (galvenokārt uzbudinātu) nervu sistēmas un visa organisma stāvokli. Organisma un iekšējās vides līdzsvars tiek izjaukts neatkarīgi no tā, vai stress ir “labs” (pozitīvs stress), “slikts” (ciešanu radīts stress), emocionāls vai fizisks, vai vairākas tā formas vienlaicīgi. Organismam stresa situācijai ir jāpielāgojas. Ja stress ir pastāvīgs, to organismam ir ļoti grūti izdarīt, un tāpēc tas ir tieši saistīts ar daudzu patofizioloģisku stāvokļu veidošanos un attīstību.
Ilgstoša stresa rezultātā tiek izjaukts endokrīnās, hormonu un veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars. Attīstās garīga spriedze un paaugstinās modrības līmenis, kā arī rodas pārāk izteikta apstākļu kontrole: pārmērīgas bažas un satraukums par niekiem vai nemiers, trauksmainas gaidas, bailes un emocionāla labilitāte, bezmiegs, uzmanības koncentrēšanas traucējumi un atmiņas pasliktināšanās. Rodas galvas smadzeņu, endokrīnās un veģetatīvās nervu sistēmas darbības pārmaiņas. Spriedzes režīmā sāk darboties virsnieru dziedzeri, izsviežot kortizolu un adrenalīnu, parādās ar vairākām sistēmām saistīti veģetatīvās disfunkcijas simptomi kopā ar izteiktu nogurdināmību, muskuļu spriedzi un sāpēm. Stresa apstākļos četras reizes palielinās sirds-asinsvadu sistēmas slimību risks, divas reizes – muguras sāpju risks.
Magnija deficīts
Mūsdienās cilvēkiem ir daudz magnija deficīta attīstības cēloņi. Pirmais no tiem – nepareizs uzturs. Magnija deficīts uzturā izraisa magnija trūkumu organismā. Magnija līmeņa pazemināšanās mazina noturību pret stresu un ir viens no galvenajiem daudzu slimību attīstības faktoriem.
Nepareizs uzturs vairāku gadu garumā kopā ar lielu vārāmās sāls daudzumu, arī slēptu (piemēram, desās, cīsiņos un citos pusfabrikātos), rafinētiem produktiem, kuros ir krasi samazināts magnija daudzums, un ortofosforskābi (stipri gāzēto saldo bezalkoholisko dzērienu sastāvā), kā arī psihostimulatoriem un citām psihoaktīvajām vielām (enerģijas dzērienu sastāvā), ko aktīvi izmanto padsmitnieki, pusaudži un cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, gan pieaugušo, gan bērnu organismā izraisa magnija deficītu.
Glutamāts un aspartāms – galvenās pārtikas piedevas, ko satur lielākā daļa pusfabrikātu un ātrās ēdināšanas produktu, kavē magnija saņemšanu no uztura un palielina tā zudumus, tā vēl vairāk pastiprinot emocionālos traucējumus.
Otrs iemesls ir sezonālās pārmaiņas. Laikā no novembra līdz martam organismā pazeminās magnija līmenis. 
Trešais iemesls ir stress, jo stresa laikā pastiprinās magnija deficīts.
Kā cīnīties ar stresu?
Pats galvenais ir noskaidrot un censties novērst stresa cēloņus. Pēc tam var izmantot dažādus ārstēšanas un profilakses līdzekļus, kas ļaus aktivizēt dabiskos adaptācijas mehānismus un palielināt noturību pret stresu. Ārstēšana nebūt nenozīmē, ka ir jālieto medikamenti. Stresu iespējams ārstēt bez zālēm. Viena no iespējām – apgūt stresa pārvarēšanas iemaņas: mācīties, kā pārvaldīt savu laiku, ievērot darba, atpūtas un miega režīmu, mācīties piedot pāridarītājiem, veltīt laiku hobijiem, radošām nodarbībām, attīstīt humora izjūtu. Svarīgi ir apgūt dažādas relaksācijas metodes.
Vairāk laika ikdienā jāvelta regulārām fiziskajām aktivitātēm, jo tās ļauj atbrīvoties no spriedzes, kā arī uzlabot adaptācijas spējas un noturību pret stresu. Atkarībā no vecuma tās var būt pastaigas, skriešana, braukšana ar velosipēdu vai slēpošana, sporta spēles, teniss, peldēšana utt.
Noteikti vairāk uzmanības jāpievērš tam, ko ēdam. Uzturam ir jābūt kvalitatīvam un veselīgam. Uztura kvalitātes un sastāva pasliktināšanās negatīvi ietekmē organismu. Svarīgi ar uzturu uzņemt uzturvielas, vitamīnus un mikroelementus. To attiecībai ir jābūt sabalansētai. Tomēr mūsdienu dzīvesveida dēļ par to bieži tiek aizmirsts, tādēļ pakāpeniski sāk ciest normāla smadzeņu darbība, noskaņojuma regulācija un adaptācija stresa situācijām.
Mūsdienu uztura vājākā vieta ir organisma apgāde ar nepieciešamo minerālvielu un mikroelementu daudzumu, par līderi šajā jomā ir kļuvis magnija deficīts. Visagrīnākās pazīmes, kas liecina par nepietiekamu ar uzturu saņemtā magnija daudzumu, ir: nemiers, pastiprināta uzbudināmība un aizkaitināmība, slikta pašsajūta, nogurums, pat depresija, fizisks diskomforts, arī sāpes vēderā, galvassāpes, muskuļu spriedze, sāpes un durstīšana muskuļos, miega traucējumi, slikta pašsajūta, paātrināta sirdsdarbība, koncentrēšanās traucējumi, hronisku slimību saasināšanās.
Kā mūsu organismam palīdz magnijs
Pieaugušam cilvēkam nepieciešamā magnija diennakts deva ir 5 mg/kg ķermeņa masas. Kā to panākt? Ir svarīgi uzturā vairāk lietot zaļos dārzeņus un augļus, putraimus, graudzāles un produktus ar augstu B6 vitamīna saturu, kas veicina magnija uzņemšanu no uztura. No uztura vēlams izslēgt vārāmo sāli vai tā jāaizstāj ar nelielu daudzumu jūras sāls. Nepieciešamā magnija daudzuma uzņemšana jānodrošina stresa faktoru iedarbības laikā, kā arī laika posmā no vēla rudens līdz pavasarim.
Fiziskā slodze un ar magniju bagātināts mazkaloriju uzturs (≤ 2000 kcal dienā vai ≤ 1200 kcal dienā, ja ir glikozes panesības traucējumi) vienlīdz iedarbīgi palīdz veidoties NAD – vienam no galvenajiem enerģijas pārnesējiem šūnā, kas pagarina šūnu mūžu un ir pretnovecošanās terapijas pamatā.
Magnija preparāti – magnija deficīta un stresa negatīvās ietekmes novēršanai
Lai novērstu stresa negatīvo ietekmi un palielinātu noturību pret to, ieteicams novērst magnija deficītu, lietojot magnija preparātus. Magnija pidolāta un B6 vitamīna kombinācija (Magne B6 perorālā šķīduma sastāvā) visātrāk paaugstina magnija līmeni asinīs, bet magnija citrāts ir visvēlamākais bioorganiskais sāls B6 vitamīna klātbūtnē (Magne B6 Premium sastāvā) par 40–50% pastiprinās tā bioloģiskā uzsūkšanās, kas ir optimāla ilgstošas lietošanas gadījumos. Magnija citrāta lielā biopieejamība veicina urīna ūdens un minerālvielu frakcijas līdzsvara normalizāciju.
Atšķirībā no neorganiskajiem sāļiem magnija citrāts neizraisa kuņģa zarnu trakta gļotādas bojājumus, turklāt tas ir daudz labāk panesams. Salīdzinājumā ar magnija laktāta vai citu tā organisko sāļu lietošanu tieši magnija citrāts uzlabo arī Mg2+ jonu uzsūkšanos pazemināta kuņģa vides skābuma apstākļos. Magnija preparātus būtu īpaši vēlams lietot laikā no novembra beigām līdz aprīļa sākumam, kad tiek novērots vislielākais magnija deficīts. To lietošana veicina noskaņojuma, uzmanības spējas, atmiņas, mācību sekmju un pašsajūtas uzlabošanos, turklāt vājinās veģetatīvās disfunkcijas un disadaptācijas izpausmes, kā arī palielinās noturība pret stresu. Ieteicamā deva un kursa ilgums ir 3–4 reizes dienā vismaz viena mēneša garumā.
