Liepājas Mana Aptieka aptiekas Laminārija vadītāja Olga Atmorska atzīst, ka farmācija ir viņas dzīves pamatā, bet, lai profesionāli veiktu savu darbu, enerģiju viņa smeļ savos vaļaspriekos, kuru viņai ir ne mazums.
Olgai jau skolas gados ļoti interesēja un padevās tādi mācību priekšmeti kā ķīmija, bioloģija, iespējams, ka tieši tāpēc viņai radās doma studēt medicīnu, lai gan, ja palūkojas dziļāk viņas dzimtas vēsturē, tad tur var atrast gan feldšeri, gan zāļu tējiņu vācēju – vecā tēva aizraušanās. „Viņš uzskatīja, ka visam, kas aug un zied pļavā, ir ārstnieciskas īpašības. Vēl tagad atceros liepu ziedu un kumelīšu smaržu mājas bēniņos, jo tur tika žāvētas dažnedažādas zālītes,” stāsta Olga.
Pirmajā gadā Olgai neizdevās iestāties medicīnas institūtā, bet viņa nemeta plinti krūmos – strādāja slimnīcā un mācījās, lai realizētu savu sapni. Aizbraucot uz Rīgas Medicīnas institūta (Rīgas Stradiņa universitāti) atvērto durvju dienu, viņu apbūra Farmācijas fakultātes docentes Vijas Eniņas iedvesmojošā runa par šo profesiju, tās iespaidā Olga nolēma studēt farmāciju. Pēc diploma iegūšanas Olga atgriezās savā dzimtajā pilsētā un darbu uzsāka Liepājas Centra aptiekā. Vērtīgu pieredzi viņa guva savā nākamajā darba vietā – Liepājas 4. aptiekā (Tirgus aptieka), gadu gaitā strādājusi gan par farmācijas inspektori, gan aptiekas vadītāju.1996. gadā kopā ar kolēģēm izveido privāto aptieku Laminārija.
„Šo gadu laikā esmu sapratusi, ka tam tā bija jānotiek un man jākļūst par farmaceiti, jo esmu iemīlējusi šo profesiju, savus klientus, kolēģus – aptieka ir mana dzīve,” pārliecinoši saka Olga, kas šobrīd gan vada aptieku, gan arī, mainoties ar kolēģēm, apkalpo klientus. „Farmaceita profesija ir ļoti īpaša, atbildīga – nemitīgi jāmācās, jo jābūt informētam par visiem jaunajiem medikamentiem. Vienlaikus jābūt arī psihologam, jo darbs ar cilvēkiem nav viegls – jāprot uzklausīt, nomierināt, viņi no mums gaida profesionālu palīdzību un mums jābūt gatavām to sniegt,” ir pārliecināta Olga.
Nenoliedzami, ka veicot tik atbildīgu darbu, tiek patērēta enerģija, tāpēc jābūt veidiem, kā to atjaunot. „Man ir daudz un dažādas aizraušanās – patīk tamborēt, izšūt krustiņdūrienā. Ar savu suni Billiju (krievu medību spaniels) veiksmīgi piedalāmies izstādēs – savā kategorijā viņš ir ieguvis Latvijas čempiona titulu. Man ir arī dārzs, jo patīk ziedi, patīk eksperimentēt un mēģināt izaudzēt, piemēram, arbūzus, melones, vīnogas – Latvijas klimatam netradicionālus augus vai dārzeņus,” stāsta Olga. Bez visa jau iepriekš minētā Olga kolekcionē arī bruņurupucīšus. „Tas aizsākās pavisam nejauši – ceļojumā nopirku vienu bruņurupucīti. Šobrīd man jau ir 72, jo tos gan pērku pati, gan man dāvina draugi, radi un par katru ir savs stāsts. Tikai vēlāk uzzināju, ka bruņurupucis simbolizē gudrību, pacietību, ilgdzīvošanu, ka tas ir veiksmes simbols it visā, ko dari. Bruņurupučus var salīdzināt ar farmāciju – lēni, pacietīgi, pārdomāti, bet pamatīgi,” atzīst Olga.
