Anēmija jeb mazasinība ir stāvoklis, kad organismam sāk pietrūkt sarkano asins šūnu (eritrocītu) vai hemoglobīna — proteīna, kura galvenais uzdevums ir transportēt skābekli no plaušām uz ķermeņa audiem. Rezultātā organismam pietrūkst skābekļa, kas ir galvenais iemesls anēmijas simptomu attīstībai.
Anēmijas biežākie simptomi
Anēmija visbiežāk izpaužas kā nogurums, nespēks, bāla āda, elpas trūkums, samazināta fiziskā izturība, sirdsklauves, kā arī aukstas rokas un kājas. Paši pacienti to visbiežāk noformulē kā “jūtos noguris”.
Pastāv dažādi anēmiju veidi, un katram no tiem ir dažādi izraisītāji. Ārstēšana var būtiski atšķirties atkarībā no anēmijas veida.
Dzelzs deficīta anēmija
Visbiežāk sastopamā ir dzelzs deficīta anēmija, kas rodas, ja organismā tiek uzņemts pārāk maz dzelzs vai arī tas tiek zaudēts (piemēram, mēnešreižu laikā). Bieži dzelzs deficītu izraisa gaļas izslēgšana no uztura vai traucēta dzelzs uzsūkšanās, ko var izraisīt gremošanas trakta slimības. Šīs anēmijas ārstēšanu sarežģī arī tas, ka ilgstoša dzelzs preparātu lietošana var būt izaicinājums cilvēkiem ar jutīgāku gremošanas sistēmu.
Hronisku slimību izraisīta anēmija
Nākamā biežāk sastopamā anēmija ir saistīta ar dažādām hroniskām slimībām, visbiežāk nieru mazspēju, hroniskiem iekaisumiem, infekcijām un citām ilgstošām saslimšanām. Arī šajos gadījumos parasti nepieciešams palielināt dzelzs uzņemšanu, taču tā ir tikai daļa no terapijas. Galvenā uzmanība vienmēr tiks pievērsta pamatsaslimšanas ārstēšanai.
Vitamīna B12 trūkums
Retāk, bet joprojām pietiekami bieži sastopama anēmija, kas rodas vitamīna B12 trūkuma dēļ. Vitamīna B12 deficīts novērojams vegāniem, jo praktiski nav iespējams uzņemt pietiekamu B12 daudzumu tikai ar uzturu, ja pilnībā tiek izslēgti dzīvnieku izcelsmes produkti. Tāpat B12 vitamīna deficīta anēmija bieži attīstās cilvēkiem ar kuņģa vai zarnu trakta saslimšanām, kā arī atsevišķu medikamentu lietošanas rezultātā (piemēram, metformin, ko izmanto cukura diabēta ārstēšanā). Tas nozīmē, ka ir jāmeklē veidi, kā uzņemt B12 vitamīnu papildus – palīgā var nākt ar B12 bagātināta pārtika, uztura bagātinātāji, zāles un recepšu medikamenti atbilstoši ārsta norādījumiem.
Folskābes nepietiekamība
Eritrocītu attīstībā līdztekus vitamīnam B12 piedalās arī folskābe, kuru dažkārt pazīst kā vitamīnu B9. Tā lielākoties sastopama augu valsts produktos, piemēram, brokoļos, spinātos, zirņos un pupās, kā arī aknās. Folskābes deficīts visbiežāk attīstās diētas īpatnību vai uzsūkšanās traucējumu dēļ. Vislielākās bažas par folskābes trūkumu rodas, ja tas attīstās sievietēm reproduktīvā vecumā, jo tas var ne tikai izraisīt anēmiju, bet arī negatīvi ietekmēt augļa attīstību. Ja tiek konstatēts folskābes deficīts, to var novērst, uzlabojot uzturu vai lietojot folskābes preparātus.
Vai zāļu lietošana var ietekmēt anēmiju?
Parasti zāles būtiski anēmijas smagumu neietekmē, bet ir zināmi izņēmumi – daži no tiem:
- Ir zināms, ka sāpju un temperatūras mazināšanai lietotie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NSPL) var izraisīt gremošanas trakta kairinājumu un diemžēl bieži arī kuņģa-zarnu trakta asiņošanu. Šāda veida anēmija praksē nav retums. Tāpēc ir svarīgi izvairīties no nepamatotas NSPL lietošanas.
- Medikamenti, kas samazina kuņģa skābes veidošanos un ko bieži lieto, lai mazinātu dedzināšanas sajūtu krūtīs, var veicināt anēmijas attīstību. Iemesls ir vienkāršs – izmainīta kuņģa vide apgrūtina gan dzelzs, gan vitamīna B12 uzsūkšanos. Lai gan šīs zāles ir pieejamas bez receptes, ilgstoša to lietošana jāsaskaņo ar ārstu.
- Daži antibakteriālie līdzekļi, kā arī cukura diabēta terapijā plaši izmantoti medikamenti var veicināt anēmijas attīstību kā blakusparādību. Tādēļ ārsts var ieteikt veikt asins analīzes, lai laicīgi atklātu un novērstu iespējamu anēmijas attīstību.
Kādi rādītāji analīzēs norāda uz anēmiju?
Ārsts var vērtēt pilnu asins ainu – eritrocītu skaits, hemoglobīna līmenis, hematokrīts būs rādītāji, kuru mazināšanās prasīs sīkāku izpēti. Papildus asins analīzēs var noteikt feritīnu (kas liecinās par dzelzs rezervēm organismā), vitamīnu rādītājus (vitamīns B12, folskābe) – šo un daudzu citu rādītāju izmaiņas jau palīdzēs precizēt anēmiju veidu, bet kopumā anēmiju diagnostika nereti ir izaicinājums arī ārstam.
