Olbaltumvielas ir galvenais cilvēka organisma būvmateriāls, kas nodrošina muskuļu, ādas un iekšējo orgānu struktūru, kā arī piedalās dažādos svarīgos fizioloģiskos procesos. Tomēr olbaltumvielu uzņemšanai nepieciešama īpaša uzmanība – nepietiekams vai pārmērīgs olbaltumvielu daudzums uzturā var negatīvi ietekmēt muskuļu masu, nieru veselību, kā arī zāļu iedarbību.
Ūdens cilvēka ķermenī sastāda 60-70 % no ķermeņa svara, savukārt olbaltumvielas veido 15-20 %. No šīm olbaltumvielām apmēram puse veido muskuļus, 15 % ietilpst ādas struktūrās, bet aptuveni 10 % atrodas asinsrites sistēmā, veidojot hemoglobīnu un plazmas olbaltumus, piemēram, albumīnu. Pārējie 25 % olbaltumvielu veido lielāko daļu mūsu iekšējo orgānu un audu.
Kāpēc būtu svarīgi pārrunāt olbaltumvielu uzņemšanu ar ārstu vai farmaceitu?
- Ja ir bažas par nepietiekamu olbaltumvielu uzņemšanu, galvenā rūpe ir muskuļu masas zudums, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši senioriem.
- Ja ir aizdomas par pārmērīgu olbaltumvielu uzņemšanu, būtiski ir novērtēt, vai nieres spēj tikt galā ar olbaltumvielu vielmaiņas galaproduktiem, lai novērstu iespējamo nieru bojājumu risku.
Vai olbaltumvielas uzturā var ietekmēt zāļu iedarbību?
Olbaltumvielas var kavēt atsevišķu antibakteriālo vai pretparkinsonisma līdzekļu uzsūkšanos kuņģī un zarnu traktā, tāpēc farmaceits var ieteikt šīs zāles lietot tukšā dūšā – stundu pirms vai divas stundas pēc ēšanas. Tāpat ir zināms, ka uzturs, kas ir bagāts ar olbaltumvielām, var ietekmēt dažu sirds vai asinsvadu sistēmas medikamentu iedarbību. Piemēram, propranololum (sirds ritmu ietekmējošs līdzeklis) iedarbība var pastiprināties, savukārt warfarinum (antikoagulants – prettrombu līdzeklis) efektivitāte var samazināties.
Kāda ir saistība starp olbaltumvielām uzturā un nieru veselību?
Olbaltumvielām bagāts uzturs var radīt papildu slodzi nieru funkcijai. Ja jums jau ir nieru darbības traucējumi vai paaugstināts risks (piemēram, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts u.c.), šī papildu slodze var vēl vairāk pasliktināt nieru stāvokli. Diemžēl nieru bojājumi nereti tiek atklāti tikai tad, kad jau ir par vēlu. Tāpēc ir ļoti svarīgi olbaltumvielu uzņemšanu pielāgot veselības stāvoklim, ievērojot ārsta norādījumus.
Kāpēc senioram var būt nepieciešams uzņemt vairāk olbaltumvielu?
Novecojot muskuļu masa dabiski samazinās, kas var izraisīt muskuļu vājumu, apgrūtinātu pārvietošanos un samazinātu stabilitāti, tādējādi palielinot kritienu un lūzuma risku. Pārmērīgs muskuļu masas zaudējums, ko medicīnā sauc par sarkopēniju, ir bieži sastopama, bet sabiedrībā nenovērtēta problēma. Ņemot vērā, ka vīriešiem dzīves laikā var būt uzkrāta lielāka muskuļu rezerve, lielāks risks ir tieši sievietēm.
Tāpēc tiek ieteikts:
- Saglabāt fiziskās aktivitātes un neļaut muskulatūrai “izlaisties”. Arī cienījamā vecumā ir iespējams palielināt muskuļu masu, veicot piemērotu treniņu programmu, kurā īpaša loma būs pretestības vingrojumiem.
- Nepārspīlēt, bet pārliecināties par pietiekamu olbaltumvielu uzņemšanu. Statistika liecina, ka senioru vidū olbaltumvielas visbiežāk tiek lietotas pārāk maz.
- Būt ļoti piesardzīgiem ar vēlmi strauji notievēt. Pēc 40 gadu vecuma muskuļu masa samazinās ātrāk nekā tauku rezerves.
Kādos produktos slēpjas olbaltumvielas?
Lielākajai daļai pieaugušo ieteicamais olbaltumvielu daudzums ir aptuveni 0,8 – 1,0 grami uz 1 kg cilvēka ķermeņa svara dienā. Piemēram, cilvēkam, kas sver 70 kg, nepieciešams uzņemt aptuveni 56 gramus olbaltumvielu dienā (0,8 x 70=56 g). Dažiem cilvēkiem, atkarībā no veselības stāvokļa, ārsts var ieteikt uzņemt vairāk olbaltumvielu – no 1 – 1,2 g /kg svara. Lai nodrošinātu optimālu aminoskābju sastāvu, ieteicams uzturā iekļaut gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, dodot priekšroku dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Daži piemēri:
- Vistas gaļa: 22,5 g / 100 g
- Čedaras siers: 27,0 g / 100 g
- Piens (2%): 1,9 g /100 g
- Olas: 10,7 g / 100 g
- Spinātu lapas: 2,8 g / 100 g
- Baltās pupiņas (izžāvētas): 21,6 g / 100g
