Starp biežāk noteiktajiem rādītājiem asins analīzēs var minēt t.s. lipīdu rādītājus – kopējo holesterīnu, dažāda blīvuma holesterīna frakcijas, triglicerīdus u.c. rādītājus, kuri liecinās par sirds – asinsvadu slimību risku un tāpēc ir ļoti nozīmīgi. Holesterīnam ir savas noteiktas funkcijas organismā (šūnu sienu uzbūve, hormonālā sistēma u.c.), bet problēmas rodas, ja tas ir pārāk daudz vai tiek izjauktas tā frakciju attiecības. Tāpēc nedaudz sīkāk par katru no rādītājiem.
- Kopējais holesterīns pēc būtības ir visu pārējo holesterīna rādītāju summa. Par normu uzskata rādītājus zem 5 mmol/l. Pēc kopējā holesterīna rādītāja kādus konkrētus secinājumus izdarīt ir sarežģīti, tiem nepieciešama sīkāka informācija (ABL un ZBL u.c.) Ja kopējā holesterīna rādītāji pārsniedz 8 mmol/l, tad gan būs nepieciešami sīkāki izmeklējumi, jo viens no iespējamajiem iemesliem varētu būt iedzimtība, t.s. ģimenes hiperholesterinēmija. Šādā gadījumā pārbaudes iesaka arī radiniekiem un bērniem, lai pārliecinātos, ka arī viņi nav pakļauti riskam.
- Augsta blīvuma lipoproteīns (ABL) – vienīgais no holesterīna rādītājiem, kura augstāki rādītāji ir pat vēlami (līdz zināmai robežai). Par labiem ABL rezultātiem uzskatīs rādītājus virs 1,0 mmol/l. Augstākas to vērtības ir saistītas ar labāku sirds un asinsvadu veselību. Nedaudz palīdzēt ABL būt augstākam var ar zivju eļļas / omega 3 taukskābju u.c. nepiesātināto taukskābju preparātu lietošanu.
- Zema blīvuma lipoproteīns (ZBL) – rādītājs, kas ir tieši atbildīgs par insultu, infarktu un aterosklerozes riskiem un tāpēc saukts par “slikto holesterīnu”. Tieši ZBL rādītāju mazināšana ir viens no mērķiem zāļu lietošanai, un šo rādītāju izmanto, lai novērtētu, vai zāles strādā. Interesanti, ka rezultāts, kuru var uzskatīt par “labu”, būs individuāls katram pacientam un galvenokārt atkarīgs no pacienta veselības stāvokļa. Jo sliktāka sirds-asinsvadu sistēmas veselība, jo mērķis būs striktāks. Vesela cilvēka norma visbiežāk ir rādītāji zem 3 mmol/l, bet pacientam, kam ir jau zināmas citas sirds-asinsvadu vai, piemēram, cukura diabēts, pieļaujamā augšējā norma būs stingrāka – pat zem 1,8 vai pat 1,4 mmol/l. Tāpēc ZBL rādījumu novērtēšanu atstājiet ārsta ziņā, nevis paļaujieties uz laboratorijas noteiktiem references intervāliem.
- Vēl viens būtisks rādītājs ir triglicerīdi (TG), kura rādītājam būtu jāiekļaujas 1,7 mmol/ l. Tas ir vēl viens lipīdu veids, kas ir konstatējams asinīs un kas, esot normai atbilstošā līmenī, pilda enerģijas rezerves funkciju. Normu pārsniedzot, tas kļūst par vēl vienu riska faktoru sirds – asinsvadu slimību attīstībai.
- Vai holesterīna rādītāji ir svārstīgi? Zināmas novirzes šajos rādītājos ir iespējamas, un starp mērījumiem tie tiešām var atšķirties par aptuveni 5–10%, bet ne vairāk. Salīdzinoši mainīgāki varētu būt triglicerīdu rādītāji – it īpaši, ja dienā pirms analīzēm sanācis uzņemt vairāk taukus vai ogļhidrātus saturošus, saldus produktus. Šādā gadījumā TG rādītājs var būt augstāks pat līdz 20%.
- Lipīdu (holesterīna) rādītāji ir ļoti labs un vērtīgs instruments jūsu ārsta rokās, lai novērtētu sirds-asinsvadu sistēmas veselību. To novērtēšana un atbilstoša laicīga rīcība – dzīvesveida maiņa, zāļu lietošanas uzsākšana u.c. – var pārliecinoši mazināt iespēju attīstīties infarktam un insultam un attiecīgi ļaut jums dzīvot ilgāk un pilnvērtīgāk. Pat tad, ja holesterīna analīžu rādītāji nav iepriecinoši, tie pagaidām ir tikai cipari, kuriem nevajag ļaut pārtapt par smagu slimību.
