Ik gadu ar gripu slimo vismaz 10% iedzīvotāju. Lielākoties gripa norit viegli vai vidēji smagā formā, bet iespējama arī smaga saslimšana. Biežāk sastopamās komplikācijas ir pneimonija, bronhīts, sinusīts, vidusauss iekaisums. Vissmagāk no gripas cieš veci cilvēki un cilvēki ar hroniskām sirds un plaušu slimībām. Gripas infekcijas izraisītie nāves gadījumi visvairāk sastopami cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem.
Gripas vīrusi galvenokārt izplatās ar sīkiem pilieniem, kas rodas, inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot, kā arī ar rokām un priekšmetiem, kas piesārņoti ar elpceļu izdalījumiem.
Vislielākais inficēšanās risks ir šādos gadījumos:
- Atrodoties vienā telpā ar slimu cilvēku, kurš šķauda vai klepo (īpaši attālumā līdz 1 m);
- Cieši kontaktējot ar slimu personu, saskaroties ar rokām, muti utt.;
- Pieskaroties dažādiem priekšmetiem, t.sk. sabiedriskajās vietās, kurus izmantoja vai pieskarās ar nemazgātām rokām slims cilvēks. Piemērām, atbalsta stieņi vai sēdekļu rokturi sabiedriskajā transportā, durvju rokturi, kāpņu margas, grozu un ratiņu rokturi veikalos, ūdens krāni, rotaļlietas bērnudārzos, datora tastatūra u.tml.
Gripai raksturīgs īss inkubācijas periods, kas vidēji ilgst 48 stundas.
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz 5-7 dienām no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusu lielā daudzumā. Bērni parasti izdala gripas vīrusu ilgāk nekā pieaugušie. Īss inkubācijas periods izskaidrojams ar to, ka gripas vīruss, nokļūstot elpceļu orgānos, ļoti strauji vairojas – 8 stundu laikā no vienas gripas vīrusa daļiņas savairojas ap 100, bet 24 stundu laikā jau vairāk nekā 1000 jaunu vīrusu daļiņu.
Iekštelpu gaisā vīruss var saglabāties 2 līdz 9 stundas, tomēr, pieaugot gaisa mitrumam, vīrusa izdzīvošanas laiks samazinās. Uz priekšmetu virsmām vīruss izdzīvo un saglabā infekciozitāti no dažām stundām līdz pat 10 dienām.
Gripas pazīmes: pēkšņa slimības simptomu parādīšanās, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās virs 38° C, galvassāpes, drebuļi, izteikts nespēks, sāpes muskuļos un locītavās („kaulu laušanas” sajūta), sāpes acu ābolos, konjunktivīts, sauss klepus, rīkles iekaisums.
Ieteikumi gripas profilaksei
- Vakcinācija ir visefektīvākais gripas profilakses veids.
- Samazinot kontaktus ar cilvēkiem, kuriem ir elpceļu saslimšanas pazīmes (iesnas, klepus), un uzturoties no slimnieka vismaz viena metra attālumā, samazinās inficēšanās iespēja.
- Bieža un rūpīga roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vai mitro salvešu izmantošana samazina vīrusa izplatīšanu. Infekcijas izraisītāji, t.sk. gripas vīrusi, bieži izplatās ar nemazgātām rokām.
- Slims cilvēks izdala gripas vīrusu ar elpceļu sekrētiem klepojot, šķaudot un pat runājot. Aizsedz muti un degunu ar salveti vai saliektas rokas elkoņa iekšējo virsmu, lai samazinātu vīrusa izplatīšanos.
- Regulāra telpu un priekšmetu virsmu mitrā uzkopšana, izmantojot mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļus, un telpu vēdināšana samazina gripas vīrusu izplatību.
- Sports, vingrošana un aktivitātes svaigā gaisā palīdz uzturēt labu fizisko formu.
- Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs veicina imūnās sistēmas darbību.
- Pilnvērtīga atpūta, labs miegs un pozitīvas emocijas ir svarīgas organisma aizsargspēju stiprināšanai.
- Ja gadījies saslimt, paliekot mājas, cilvēks novērš infekcijas izplatīšanos un ātrāk atveseļojas.
Saslimšanas gadījumā
Ja parādās gripas simptomi (pēkšņs slimības sākums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drebuļi, galvassāpēs, sauss klepus, sāpes aiz krūšu kaula, „kaulu laušanas” sajūta), palieciet mājās – neapmeklējiet darbu, skolu vai publiskus pasākumus un konsultējieties ar ārstu.
Gripas gadījumā slimam cilvēkam nepieciešams ievērot mieru, dzert daudz šķidruma, izvairīties no alkohola lietošanas un smēķēšanas, kā arī lietot medikamentus gripas simptomu mazināšanai.
Slimnieku vēlams nodrošināt ar atsevišķiem vai vienreizlietojamiem traukiem.
Parasti gripu ārstē mājas apstākļos, izmantojot medikamentus simptomu mazināšanai un dabīgos produktus imunitātes stiprināšanai.
Ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var attīstīties citu orgānu bojājumi, piemēram, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums.
Valsts apmaksāta vakcinācija pret sezonālo gripu riska grupām
- bērni vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem (ieskaitot);
- bērni vecumā no 24 mēnešiem līdz 17 gadiem (ieskaitot), kuri pieder pie šādām veselības riska grupām: bērni ar hroniskām plaušu slimībām; hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa; hroniskām vielmaiņas slimībām; hroniskām nieru slimībām; ar imūndeficītu; bērni, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju; ilgstoši saņem terapiju ar ac. acetylsalicylicum;
- grūtnieces;
- ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kuras, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar pacientiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki, kuri, pildot darba pienākumus, ir tuvā kontaktā ar klientiem;
- ilgstošas sociālās aprūpes centru klienti;
- personas vecumā no 65 gadiem;
- personas, kuras pieder pie šādām veselības riska grupām: personas ar hroniskām plaušu slimībām; hroniskām kardiovaskulārām slimībām neatkarīgi no to cēloņa; ar hroniskām vielmaiņas slimībām; ar hroniskām nieru slimībām; personas ar imūndeficītu; personas, kuras saņem imūnsupresīvu terapiju; personas ar psihiskām slimībām;
- Par atbilstību kādai no iepriekš minētajām grupām un vakcinācijas veikšanas iespējām aicinām interesēties sava ģimenes ārsta praksē.
Papildu informācija: www.spkc.gov.lv
