Medicīnas sasniegumu un dzīvesveida izmaiņu dēļ dzīves ilgums
pēdējo 100 gadu laikā teju vai dubultojies. Eiropa iedzīvotāju sastāva ziņā ir vecākais kontinents pasaulē, jo daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāju skaits, kas sasniedzis 65 gadu vecumu, strauji palielinās. Tomēr novecojot ikviens saskaras ar izmaiņām – fiziskās veselības pasliktināšanos, kā arī novecošanas garīgajiem un sociālajiem aspektiem. Gerontoloģija ir multidisciplināra medicīnas nozare, kas nodarbojas ar vecāku cilvēku ārstēšanu.
Jāsaprot, ka novecošana ir vispārējs, normāls process, kas ar cilvēku notiek jau kopš viņa piedzimšanas brīža. Novecošanas laikā cilvēks sastopas ar dažādām veselības un psiholoģiskajām pārmaiņām. Galvenais ir saprast, ka veseli, aktīvi cilvēki, sasniedzot seniora vecumu, var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un darīt visu to pašu, ko mēdza darīt agrāk. Ne vienmēr to izdosies veikt tik pat ātri kā jaunībā, bet ir aplami uzskatīt, ka vesels gados vecāks cilvēks nespēj paveikt kādu atbildīgu darbu.
Cilvēkam novecojot, viņu piemeklē dažādas pārmaiņas. Novecošanās var ietekmēt gan izziņas spējas, gan individualitāti un reizēm pat uzvedību. Tomēr jāatzīst, ka daudzas pārmaiņas, kas skars garīgo pusi, nav tieši saistītas ar novecošanas procesu, bet bieži vien rodas kādu pārslimotu vai esošu slimību dēļ. Tāpēc īpaši svarīgi ir prast palīdzēt veciem cilvēkiem un izprast viņu vajadzības. Gluži kā par bērnu ārstēšanu rūpējas īpaši specializēts ārsts – pediatrs, arī geriatra galvenais uzdevums ir rūpēties par seniora dzīves kvalitāti, ņemot vērā pacienta vecuma un tā radīto izmaiņu kopumu, ne tikai ārstēt atsevišķas slimības un simptomus.
Raksturīgākās slimības senioru vecumā:
- Sirds un sirds asinsvadu slimības, paaugstināts asinspiediens;
- Onkoloģiskās slimības;
- Insults un tā sekas;
- Kaulu un locītavu slimības, artrīts, osteoporoze;
- Diabēts;
- Demence, kognitīvi apziņas un uztveres traucējumi, atmiņas pasliktināšanas;
- Redzes un dzirdes pasliktināšanās;
- Depresija.
Pie ārsta jāvēršas, pamanot pārmaiņas savā ķermenī, uztverē, prātā un atmiņā, sastopoties ar sāpēm kādā ķermeņa daļā. Jebkuras slimības sekmīgā ārstēšanā laika faktors bieži vien ir izšķirošs.
Īpaši svarīgi tas ir senioriem, kuru veselība ar gadiem paliek trauslāka – ja jauns cilvēks no kādas kaites var izārstēties sekmīgāk un ātrāk, gadiem ejot arvien vairāk jādomā par preventīvu veselības uzturēšanu un laicīgu ārstēšanu.
Mūsdienu medicīna piedāvā arvien jaunas iespējas, kā diagnosticēt slimības un sadzīvot ar esošajām. Daudzas slimības, kuras savulaik uzskatītas par letālām, mūsdienās ar medikamentu un ārstēšanas palīdzību var veiksmīgi ārstēt vai kontrolēt, saglabājot augstu dzīves kvalitāti. Tādējādi, vecumdienām tuvojoties, jebkuram ir iespēja mērķtiecīgi domāt par veselības saglabāšanu un lielisku dzīves kvalitāti vecumdienās.
Geriatara padomi, kā sniegt atbalstu radiniekam – senioram:
- Iedrošināt saglabāt fiziskās aktivitātes līmeni, aicinināt kopīgās pastaigās, sportot. Ja nomoka locītavu kaites vai citas slimības, sportot var ārstnieciskās vingrošanas nodarbībās vai fizioterapeita uzraudzībā. Seniora vecumā, pārtraucot aktīvās darba gaitas, parasti strauji krītas fiziskās aktivitātes līmenis, kas ilgtermiņā nav veselīgi un var novest pie liekā svara, samazinātas muskuļu masas, locītavu kustību amplidūtas mazināšanās un citām problēmām.
- Neļaut ieslīgt “tagad varu neko nedarīt” domāšanā – prāts ir ass un ķermenis labi funkcionē, kamēr tos darbinām, tāpēc arī seniora gados svarīgi censties saglabāt prasmes un iemaņas, kas iegūtas dzīves laikā. Gadiem ejot, dzīves kvalitāte ir tieši atkarīga no spējas šīs prasmes pēc iespējas ilgāk saglabāt.
- Palīdzēt atrast hobijus un citus saturīgus brīvā laika pavadīšanas veidus, kas palīdzēs aizpildīt brīvo laiku un vairot dzīvesprieku.
- Ja seniors slimo un vēlieties palīdzēt, dariet to ar mēru – svarīgi, lai pacients saglabā maksimālu neatkarību un aktivitātes līmeni, ka arī jūtas noteicējs pār savu dzīvi.
