Aizkuņģa dziedzeris (latīņu: pancreas) ražo gremošanas fermentus, kas šķeļ olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus un izdala tos divpadsmitpirkstu zarnā. Tas ražo arī hormonu, kas regulē cukura līmeni asinīs, – insulīnu.
Hronisks pankreatīts ir ilgstošs aizkuņģa dziedzera iekaisums, kā rezultātā aizkuņģa dziedzeris nevar pildīt savas funkcijas, t.i., ir apgrūtināta uzturvielu uzsūkšanās (it īpaši tauku uzsūkšanās, kas izpaužas kā taukaina caureja) un sagremošana. Nespējot uzņemt visas ar uzturu saņemtās uzturvielas, laika gaitā veidojas uzturvielu deficīts un svara zudums.
Uztura ieteikumi:
Aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus, jo tie bieži ir tiešais pankreatīta cēlonis. Hroniska pankreatīta gadījumā visbiezāk tiek nozīmēti aizkuņģa dziedzera fermentu preparāti, lai uzlabotu uztura sagremošanu. Tie jālieto maltīšu laikā tādās devās, kādās norādījis ārsts.
Svarīgi ir uzņemt pilnvērtīgu uzturu, jāēd daudzveidīgi, uzturā ietverot visas pārtikas produktu grupas. Vienlaikus ir rekomendējams uzturs ar samazinātu šķiedrvielu daudzumu, jo šķiedrvielas var kavēt aizkuņģa dziedzera fermentu preparātu darbību, var kavēt ar uzturu uzņemto uzturvielu uzsūkšanos, var palielināt svara zuduma risku, kā arī var veicināt vēdera uzpūšanos.
Taču tas nenozīmē, ka šķiedrvielu saturoši produkti jāizslēdz vispār. Svarīgākie šķiedrvielu avoti ir pākšaugi, rudzu un kliju maize, dārzeņi, kas uzturā ir iekļaujami.
Aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā citi uztura ierobežojumi var pasliktināt veselības stāvokli un slimības gaitu. Tauku daudzums uzturā nav jāmazina! Tauku daudzumam uzturā jābūt saskaņā ar veselīga uztura rekomendācijām. Tauku daudzuma samazināšana uzturā var veicināt uzturvielu deficītu un svara zudumu. Tauku daudzums jāierobežo tikai gadījumā, ja neizdodas kontrolēt ļoti izteiktu taukainu caureju.
Ja ir novērojams svara zudums, īpaša uzmanība jāpievērš pilnvērtīgam uzturam, jāpalielina kopējā ar uzturu uzņemtā enerģētiskā vērtība. Maltītes jāietur bieži (5-6 reizes dienā), kā arī jāpalielina olbaltumvielu saturošu produktu daudzums uzturā. Pietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā nodrošina muskuļu masas un imunitātes saglabāšanu.
Daudz olbaltumvielu satur, piemēram, zivis, gaļa, piena produkti un olas. Ikdienā ir jāuzņem vidēji 70-90 g olbaltumvielu dienā, taču katram ir savs nepieciešamais olbaltumvielu daudzums, ko aprēķina individuāli. Olbaltumvielas vēlams uzņemt katrā ēdienreizē.
Piemēri olbaltumvielu daudzumam porcijā:
- 100 g pagatavotas gaļas satur 30- 35 g olbaltumvielu (ieteicams dot priekšroku putnu gaļas filejai);
- 120 g pagatavotas zivs satur 25-30 g olbaltumvielu;
- 100 g vājpiena biezpiens satur 16-18 g olbaltumvielu;
- 1 ola satur 6 g olbaltumvielu;
- glāze (250 ml) piena vai skābpiena dzēriena (kefīrs, paniņas, dabīgais bezpiedevu jogurts) satur 8 g olbaltumvielu;
- glāze (250 ml) jogurta ar palielinātu olbaltumvielu daudzumu (kefīrs, paniņas, dabīgais jogurts) satur 20-22 g olbaltumvielu.
Lai nodrošinātu pilnvērtīga uztura uzņemšanu un samazinātu svara zuduma risku, ārstējošais ārsts var jums rekomendēt lietot:
- Speciālo medicīnisko papilduzturu – rūpnieciski ražotos maisījumus, kas satur galvenās nepieciešamās uzturvielas – daudz olbaltumvielu, nepieciešamajā daudzumā ogļhidrātus, taukus, kā arī vitamīnus un minerālvielas.
- Vidējo ķēžu triglicerīdu (tauki, kas uzsūcas vieglāk nekā parastie uztura tauki) preparātus.
- Taukos šķīstošo vitamīnu preparātus (A, D, E, K vitamīni).
- Ūdenī šķīstošos vitamīnus (B12, folskābe, tiamīns).
- Minerālvielas (magnijs, kalcijs, dzelzs, selēns, cinks).
Vairāk informācijas par veselīgu uzturu: www.vm.gov.lv
