Tā kā jau nepilnus divus gadus mūsu ikdiena sastāv no izsargāšanās no saslimšanas ar Covid–19, kas daļai sabiedrības tomēr neizdodas, tad šobrīd arvien aktuālākas kļūst rehabilitācijas iespējas, jo nereti pārslimošanas sekas ir jūtamas samērā ilgi.
Pēc izrakstīšanas no slimnīcas pacientiem bieži rodas elpas trūkums. Ķermeņa novājināšanās un fiziskās sagatavotības zudums slimības un tās seku dēļ var izraisīt biežu elpas trūkumu. Elpas trūkuma sajūta var izraisīt trauksmi, kas, savukārt, var pasliktināt elpas trūkuma simptomus. Vislabākā pieeja šīs problēmas novēršanai ir saglabāt mieru un izvēlēties visefektīvākos elpas trūkuma ierobežošanas veidus.
Elpas trūkuma simptomiem vajadzētu mazināties, pakāpeniski paaugstinot ikdienas aktivitāšu un fiziskās slodzes līmeni. Ir daudz un dažādi vingrojumi un metodes, kuras var palīdzēt jums labāk pārvaldīt elpas trūkumu. Papildu informācija: www.aslimnica.lv
Balss funkcijas atjaunošana
Dažreiz cilvēkiem, kuri saņēmuši mākslīgo plaušu ventilāciju, ir problēmas ar balsi. Ja jūsu balss ir aizsmakusi vai vāja, ir ļoti svarīgi:
- Turpināt runāt, kamēr tas nesagādā neērtības. Ja sarunas laikā jūtaties noguris, uztaisiet pārtraukumu.
- Nečukstēt, jo tas var sasprindzināt jūsu balss saites. Centieties nepacelt balsi un nekliegt. Ja jums jāpievērš kāda uzmanība, mēģiniet radīt troksni ar kādu priekšmetu.
- Atpūsties. Ja sarunas laikā jūtat elpas trūkumu, centieties nepārpūlēties. Pārtrauciet sarunu, mierīgi apsēdieties un koncentrējieties uz pareizu elpošanu. Mēģiniet izmantot elpošanas kontroles paņēmienus. Dariet to līdz brīdim, kad jūtaties gatavs atkal turpināt sarunu.
- Mēģināt dungot pie sevis, lai vingrinātos izmantot balsi, vienlaikus cenšoties nesasprindzināties.
- Izmantot citus saziņas līdzekļus, piemēram, rakstīšanu, īsziņu sūtīšanu vai žestu izmantošanu, ja parastās sarunas laikā rodas grūtības vai neērtības.
- Dzert ūdeni maziem malciņiem visas dienas laikā, lai jūsu balss darbotos.
Pārtikas un šķidruma norīšanas funkcijas atjaunošana
Ja slimnīcas aprūpes laikā jums tika ievietota intubācijas caurule, jums varētu būt grūtības norīt pārtiku un šķidrumus. Tas ir saistīts ar rīšanas laikā izmantoto muskuļu iespējamo novājināšanos. Labam uzturam un pietiekamam uzņemtā šķidruma daudzumam ir liela loma jūsu atveseļošanās procesā.
Ir svarīgi pievērst uzmanību rīšanai, lai izvairītos no aizrīšanās un plaušu infekcijām. Tās var attīstīties, ja ēdiens/dzēriens nokļūst nepareizajā ceļā un nonāk plaušās, kad norijat.
Ja jums ir grūti norīt, jums varētu palīdzēt šādas rekomendācijas:
- Ēdot vai dzerot sēdiet taisni. Nekad neēdiet un nedzeriet guļus stāvoklī.
- Palieciet vertikāli (sēžot, stāvot, ejot) vismaz 30 minūtes pēc ēšanas.
- Izmēģiniet dažādas konsistences pārtikas produktus (šķidru, mīkstu, cietu, sasmalcinātu utt.), lai uzzinātu, kurus pārtikas produktus jums ir vieglāk norīt. Jums var būt noderīgi vispirms izvēlēties mīkstu, gludu un/vai mitru pārtiku vai sagriezt cietu pārtiku ļoti mazos gabaliņos.
- Koncentrējieties uz ēšanu vai dzeršanu. Mēģiniet ēst klusā vietā.
- Nesteidzieties ēšanas laikā. Nokodiet mazus gabaliņus un kārtīgi tos sakošļājiet. Jādzer nelieliem malkiem starp ēdiena porcijām.
- Nelieciet nākamo ēdiena vai dzēriena porciju mutē, ja vēl neesat norijis iepriekšējo porciju. Ja mutē ir palicis kāds ēdiens, vispirms norijiet to.
- Ēdiet mazākām porcijām un biežāk, ja nogurstat lielu maltīšu laikā.
- Ja ēšanas un dzeršanas laikā sākas klepus vai rodas elpas trūkums, paņemiet pārtraukumu atpūtai un spēku atjaunošanai.
- Veselīgs uzturs ir būtisks jūsu atveseļošanās procesam, it īpaši, ja jūs jūtat vājumu vai ja jums ir bijusi mākslīgā plaušu ventilācija. Pēc katras ēdienreizes tīriet zobus un nepieļaujiet šķidruma trūkumu organismā. Tas saglabās jūsu mutes dobuma veselību.
Atmiņas, domāšanas un koncentrēšanās funkcijas atjaunošana
Ļoti bieži cilvēkiem, kuriem ir bijusi nopietna slimība, it īpaši, ja viņiem tika veikta mākslīgā plaušu ventilācija, ir pazeminātas koncentrēšanās, iegaumēšanas un domāšanas funkcijas. Šīs problēma var izzust dažu nedēļu vai mēnešu laikā, bet dažiem cilvēkiem tās var turpināties ilgāk.
Ir svarīgi, lai jūs un jūsu ģimenes locekļi spētu identificēt šīs problēmas iespējamo esamību, jo tā var ietekmēt attiecības, spēju veikt ikdienas aktivitātes un atgriešanos profesionālajās vai izglītojošajās aktivitātēs.
Ja jums ir šādas problēmas, iesakām stratēģijas, kas var palīdzēt tās pārvarēt:
- Fiziskie vingrinājumi var palīdzēt atjaunot galvas smadzeņu darbību. Vingrinājumu pildīšana var būt sarežģīta, ja jums ir tādi simptomi kā vājums, elpas trūkums vai nogurums. Bet pat tad mēģiniet pakāpeniski ieviest vieglu fizisko slodzi ikdienas rutīnā. Atveseļojošie un spēka vingrinājumi var būt labs sākums.
- Vingrinājumi galvas smadzenēm, piemēram, jauni vaļasprieki vai aktivitātes, mīklas, vārdu un ciparu spēles, atmiņas vingrinājumi un lasīšana var palīdzēt atjaunot kognitīvo funkciju. Sāciet ar smadzeņu vingrinājumiem, kas ir izaicinoši, bet sasniedzami. Pakāpeniski palieliniet grūtības pakāpi. Šī pieeja palīdzēs saglabāt motivāciju.
- Lai atgādinātu sev par veicamajām darbībām, izmantojiet tādus atgādinājumu veidus kā uzdevumu saraksti, piezīmes vai atgādinājumi mobilajā ierīcē.
- Plānotie uzdevumi ir jāsadala atsevišķās darbībās, lai tie nešķistu pārlieku sarežģīti vai pat neiespējami.
- Dažas no tālāk minētajām stratēģijām ikdienas aktivitāšu pārvaldībai (piemēram, ļaušana citiem sev palīdzēt un savu gaidu pielāgošana) var palīdzēt jums tikt galā ar uzmanības, atmiņas un domāšanas traucējumu radītajām problēmām.
Stresa, trauksmes un depresijas pārvarēšana
Atrašanās slimnīcā kritiskā stāvoklī var būt ļoti smags pārdzīvojums. Tas var atstāt būtisku ietekmi uz noskaņojumu. Šādā situācijā cilvēks nereti piedzīvo stresu un trauksmi (piemēram, trauksmes un baiļu sajūtas veidā) vai depresiju (piemēram, slikta garastāvokļa un skumju veidā). Atmiņas vai sapņi par atrašanos slimnīcā var rasties arī tad, ja jūs to nevēlaties. Jums var būt smagas domas vai sajūtas par iespējamo risku jūsu dzīvībai. Jūsu garastāvoklis var pasliktināties arī tāpēc, ka joprojām nevarat atgriezties pie ierastā dzīves ritma, pie kura bijāt pieradis.
Parūpējieties par savām pamatvajadzībām
Pilnvērtīgs miegs. Jūsu miegs, iespējams, bija traucēts hospitalizācijas laikā. Stresa sajūta var arī negatīvi ietekmēt miega ilgumu un kvalitāti. Mēģiniet atjaunot ierastos miega un mošanās ritmus, šim nolūkam izmantojot, piemēram, atgādinājuma signālus. Jums vai jūsu ģimenei/aprūpētājiem ir jārūpējas, lai jūsu vidē nebūtu tādu faktoru, kas varētu traucēt jūsu mieru, piemēram, pārāk daudz gaismas vai trokšņa. Samazināta nikotīna (piemēram, smēķēšanas), kofeīna un alkohola uzņemšana un relaksācijas stratēģiju izmantošana var palīdzēt ātrāk aizmigt un naktī nemosties.
Atbilstošs un veselīgs uzturs ir būtisks jūsu vispārējai labsajūtai. Ja jums ir grūti košļāt vai norīt, jums jāievēro ārsta sniegtie ieteikumi. Jūsu ģimenei un aprūpētājiem var būt svarīga loma, nodrošinot pilnvērtīgu uzturu.
Esiet fiziski aktīvs, jo tas samazina stresu un depresijas attīstīšanos. Fizisko aktivitāšu intensitāti palieliniet pakāpeniski, ievērojot visus drošības pasākumus.
Pašpalīdzība
Sociālo sakaru uzturēšana ir ļoti nozīmīga jūsu psihiskajai labklājībai. Sarunas ar citiem var palīdzēt ne tikai mazināt stresu, bet arī atrast veidus, kā tikt galā ar grūtībām un izaicinājumiem, kas saistīti ar atveseļošanos. Ja dzīvojat viens pats, sazināšanās ar draugiem vai ģimeni pa tālruni vai internetā var palīdzēt justies mazāk vientuļam. Jūsu nomāktais garastāvoklis var likt justies sociāli atsvešinātam. Tāpēc informējiet savus radiniekus, draugus un paziņas, ka atveseļošanās laikā jums būtu patīkami un noderīgi sazināties ar viņiem.
Veiciet relaksējošas aktivitātes, kas jūs pārāk nenogurdina, piemēram, mūzikas klausīšanās, lasīšana vai garīgas prakses. Lēna elpošana arī palīdz mazināt stresu un ir vēl viens relaksācijas stratēģijas veids. Pamazām jāpāriet pie lēnas elpošanas prakses, it īpaši, ja sākumā tas ir saistīts ar lielām grūtībām.
Pakāpeniski un atbilstoši spējām palieliniet iesaistīšanos ikdienas aktivitātēs un vaļaspriekos, jo tas palīdzēs uzlabot garastāvokli.
Ja iepriekš esat saņēmis garīgās veselības aprūpes speciālista pakalpojumus, sazinieties ar viņu par sadarbības turpināšanu. Arī ģimenes locekļiem un aprūpētājiem var būt svarīga loma, atbalstot cilvēkus, kuriem, neraugoties uz fizisko atveseļošanos, ir pasliktinājusies garīgā veselība. Ģimenes locekļi un aprūpētāji var palīdzēt šiem cilvēkiem saņemt nepieciešamo atbalstu īstajā laikā. Papildu informācija: www.aslimnica.lv
