Antibiotikas ir ļoti efektīvs ārstēšanas līdzeklis, bet, tā kā tām ir virkne nevēlamu blakusparādību, tad tās drīkst lietot tikai tajos gadījumos, kad tās nozīmējis ārsts. Tomēr pētījumi rāda, ka cilvēki tās lieto stipri par daudz un situācijās, kad tās nebūt nav nepieciešamas. Sekas tam būs rezistences izveidošanās, kad antibiotikas vairs nelīdzēs pat situācijās, kad tās ir vienīgais glābiņš.
Svarīgi atcerēties, ka antibiotikas ir medikamenti, kas tiek lietoti pret
bakteriālām infekcijām, nevis vīrusu infekcijām, kā, piemēram, gripa vai saaukstēšanās. Pētījumi pierāda, ka samērā bieži cilvēki tās lieto neatbilstoši un nepareizi:
- lietojot pāri palikušās antibiotikas no citām slimošanas reizēm vai citiem cilvēkiem izrakstītās antibiotikas;
- saīsinot antibiotiku lietošanas laiku (piemēram, 7 dienu vietā antibiotikas lietojot tikai 5 dienas);
- samazinot devu (izdzerot pustableti pilnas tabletes vietā);
- neievērojot ārsta noteikto lietošanas režīmu (iedzerot zāles vienu reizi dienā, nevis divas vai trīs, kā ir norādījis ārstējošais ārsts);
- mēģinot iegādāties antibiotikas bez receptes.
Neatbilstoša antibiotiku lietošana veicina antibiotiku rezistences veidošanos. Tas nozīmē, ka slimību izraisošās baktērijas kļūst nejutīgas pret konkrētām antibiotikām un izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā. Baktērijas turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi.
Šīs rezistentās baktērijas var tikt pārnestas no viena cilvēka otram un izraisīt infekcijas arī cilvēkiem, kuri antibiotikas nav lietojuši. Tā kā pēdējo gadu laikā rezistence palielinās un jaunu antibiotiku radīšana ir praktiski apstājusies, antibiotiku rezistences problēma šobrīd ir liels drauds sabiedrības veselībai.
Kas ir antibiotiku rezistence?
Baktērijas ir rezistentas jeb nejutīgas pret antibiotikām, ja specifiskās antibiotikas ir zaudējušas spēju nonāvēt baktērijas vai apturēt to augšanu. Dažām baktērijām ir dabīga rezistence (iedzimta rezistence) pret atsevišķām antibiotikām. Problēma ir daudz nopietnāka, ja parasti pret antibiotikām jutīgas baktērijas ģenētisku pārmaiņu dēļ, kļūst rezistentas (iegūtā rezistence). Šādās situācijās rezistentās baktērijas izdzīvo antibiotiku lietošanas laikā un turpina vairoties, paildzinot slimību vai pat izraisot nāvi. Mikroorganismus, kuri ir nejūtīgi pret vairākām antibiotiku grupām, dēvē par multirezistentiem
mikroorganismiem. Šādu baktēriju izraisītām infekcijām var būt nepieciešama īpaša ārstēšana, kā arī citas un daudz dārgākas antibiotikas, iespējams, ar daudz nopietnākām blakusparādībām. Arvien biežāk novērojama situācija, kad iedarbojas tikai viena veida antibiotikas vai arī nestrādā neviena.
Kā saglabāt antibiotiku efektivitāti?
Šobrīd slimnīcās antibiotikas saņem trešā daļa pacientu. Ja šādos daudzumos vajadzēs jaunās, ļoti dārgās zāles, to nevarēs atļauties neviena valsts aprūpes sistēma. Tāpēc galvenais uzdevums ir pēc iespējas ilgāk saglabāt esošo antibiotiku efektivitāti. Tas iespējams, drastiski samazinot šo antibiotiku nevajadzīgo patēriņu. Jāsamazina arī antibiotiku lietošana lopkopībā veterinārajā medicīnā, jo rezistentās baktērijas apdraud gan cilvēkus, gan dzīvniekus. Šo apsvērumu dēļ pēdējos gadus ārsti lielu vērību velta tieši antibiotiku lietošanas ierobežošanai. To var izdarīt, nevis mazāk ārstējot slimības, kur antibiotikas ir tiešām nepieciešamas, piemēram, pneimonijas vai komplicētas urīnceļu infekcijas ārstēšanai, bet gan nelietojot tur, kur tās nav vajadzīgas.
Par laimi, bakteriālas infekcijas mūsdienās ir salīdzinoši daudz retākas par vīrusu infekcijām (līdz 80% ziemas saslimšanas). Tieši vīrusi izraisa slimības, ar ko pārsvarā slimojam ikdienā. Iesnas, sāpes kaklā ar klepu, bronhīts, caurejas, pat vidusauss iekaisums parasti ir vīrusu izraisītas slimības, kuras pāriet pašas no sevis. Antibiotiku lietošanai šo slimību ārstēšanā ir nozīme tikai komplikāciju gadījumā, kas ir ārkārtīgi retas un salīdzinoši viegli pamanāmas, jo ievērojami pasliktina klīnisko ainu tad, kad tā jau ir sākusi uzlaboties.
Nelietot antibiotikas iesnu ārstēšanai
Diemžēl ārsti ir ieraduši izrakstīt antibiotikas krietni biežāk, nekā tas ir nepieciešams. Pētījumi rāda, ka ambulatori aptuveni pusei, bet slimnīcās trešdaļai pacientu antibiotikas tiek izrakstītas nepamatoti. Arī pacienti ir pieraduši, ka ārsti viņiem izraksta antibiotikas iesnu vai bronhīta gadījumā. Latvijā īpaši bieža ir nepamatota antibiotiku izrakstīšanas bērniem līdz piecu gadu vecumam. Šajā vecumā parastam bērnam bez iedzimtām slimībām bakteriālas infekcijas ir ārkārtīgi retas, un visas problēmas parasti izraisa vīrusi. Turklāt mūsdienās ir pieejami izmeklējumi, kas ļauj diezgan droši pateikt, ka slimību izraisa vīruss, nevis baktērija. Antibiotiku izrakstīšana bez papildu izmeklējumu – piemēram, asins analīžu vai rentgena – veikšanas vairs nebūtu pieļaujama.
Antibiotiku blaknes
Pēdējā laikā arvien vairāk apzināmies riskus, kurus var izraisīt antibiotiku lietošana – sākot no alerģijas un nelabas dūšas līdz pat tik nopietnām blaknēm kā sirds aritmija, nieru bojājums un neatgriezeniska polineiropātija (perifēriskās nervu sistēmas slimība). Antibiotikas nozīmīgi maina cilvēka mikrobiomu, un pētījumi saista to ar aptaukošanos, uzvedības pārmaiņām un pat paaugstinātu vēža risku.
Papildu informācija: www.spkc.gov.lv
