Vasarā pēc iespējas vairāk laika cenšamies pavadīt laukā, baudīt jauko laiku, nodarbojoties ar dažādām aktivitātēm, tādējādi uzkrājot spēku un enerģiju rudens un ziemas garajiem mēnešiem. Lai gan saule cilvēka organismam ir vitāli nepieciešama, jāatceras, ka veselības pamatā ir mērenība – lai nav par maz vai par daudz. Ilglaicīgi uzturoties saulē, tā var nodarīt lielu skādi. Tāpēc Manas Aptiekas farmaceiti pirms saules tūres baudīšanas, iesaka nodrošināties ar nepieciešamajiem aizsarglīdzekļiem, kā arī atcerēties vairāk vai mazāk visiem zināmus noteikumus, lai pasargātos no saules apdegumiem.
Saule veicina D vitamīna veidošanos organismā, kas viennozīmīgi ir ļoti svarīgs cilvēka organismam. D vitamīns sekmē normālu imunitātes darbību, kalcija un fosfora uzsūkšanos un izmantošanu, palīdz uzturēt kaulu veselību.
Lai organismā uzturētu augstu D vitamīna līmeni, vasaras mēnešos pietiek ar 5-15 minūšu ilgu uzturēšanos saules staros 2-3 reizes nedēļā. Biežāka un ilgāka ķermeņa pakļaušana UV starojuma ietekmei rada lielāku kaitējumu organismam nekā ieguvumu.
Iedeguma veidošanās ir dabīgs ādas aizsargprocess. Lai pasargātu ādu no UV starojuma kaitīgās iedarbības un turpmākiem tās bojājumiem, ādas šūnas melanocīti pastiprināti sāk ražot pigmentu melanīnu, kas padara ādu tumšāku. Melanīns ir pigments, kas piešķir krāsu arī matiem, acīm un ādai. Tomēr iedegums nevar pasargāt no apdeguma vai citiem ādas bojājumiem. Pigmenta (melanīna) daudzuma palielināšanās ādā, kas rada iedeguma krāsu, ir ādas bojājuma pazīme.
Saule un aizsargkrēmi 
Lai, uzturoties saulē, nerastos ādas apdegumi, ļoti svarīga ir pareiza saules aizsargkrēmu lietošana. To uzklāj 15 min. pirms došanās saulē, atjauno vairākas reizes dienā un pēc ūdens peldes. Uzsākot sauļošanās sezonu, noteikti jāizvēlas krēms ar lielāku SPF, ja āda ir jau iesauļota, tad aizsardzības pakāpi var samazināt. Pēc sauļošanās ļoti ieteicams lietot ādu nomierinošus un atjaunojošus krēmus vai alvejas gēlu.
* Saules aizsargkrēmi pasaulē tiek lietoti jau vairāk nekā 100 gadus. Paši pirmie tika radīti 1911. gadā, bet 1928. gadā ASV sāka ražot pirmo sērijveida produktu. SPF (angļu valodā Sun Protective Factor) ir saules aizsardzības efektivitātes mērvienība, kas norāda uz aizsardzības pakāpi pret saules apdegumiem.
* SPF krēmus iedala pēc aizsardzības – zema (6-10), vidēja (15-25), augsta (30-50) un ļoti augsta (50+). SPF skaitlis norāda, cik ilgu laiku var uzturēties saulē neapdegot, lietojot šo krēmu. SPF 15 – līdz 1 stundai, SPF 25- 1,5 st; SPF 50 – 3 stundas. Pēc minētā laika krēms jāatjauno.
* Izvēloties saules aizsargkrēmu, būtiski ir izvēlēties arī kosmētiskā līdzekļa formu – krēms, losjons, gēls, pieniņš, putas, sprejs. Farmaceiti lielākoties iesaka aptiekas kosmētiku, jo tā ir hipoalerģiska, pārbaudīta, bez kairinošām vielām, piemērota lietošanai pat maziem bērniem un zīdaiņiem.
* Katrai sezonai ieteicams iegādāties jaunu saules aizsarglīdzekli, jo pirms gada atvērta krēma efektivitāte ir samazinājusies. Pirms aizsargkrēma lietošanas jāpārliecinās, ka saules aizsargkrēma derīguma termiņš nav beidzies, jo tad tas vairs nepilda savas funkcijas, sastāvdaļas ir sākušas bojāties un var būt ādai kaitējoša reakcija – alerģija.
Visiem saules aizsarglīdzekļiem marķējumā ir norādīts derīguma termiņš (simbols – atvērta burciņa ar mēnešu skaitu) un tas, cik ilgi līdzeklis ir derīgs pēc atvēršanas, taču visbiežāk tie ir seši vai 12 mēneši. Sprejiem un aerosoliem derīguma termiņš pēc atvēršanas parasti ir garāks – līdz 12 mēnešiem, jo to korķis ir noslēgts, savukārt, atskrūvējamiem krēmiem vai losjoniem tas būs mazāks – līdz sešiem mēnešiem.
Lai iegādātais līdzeklis būtu efektīvs un pildītu savas funkcijas, svarīgi ir pareizi to uzglabāt. Tas jāglabā istabas temperatūrā, jāizvairās no tiešiem saules stariem un mitruma, tāpēc to nedrīkst turēt vannas istabā vai ledusskapī. Visbiežāk pieļautā kļūda ir aizsarglīdzekļa atstāšana vai tā glabāšana automašīnā, jo auto dienas laikā var sakarst līdz pat 60 grādiem un šādā temperatūrā līdzeklis zaudē savas īpašības.
Svarīgi atcerēties:
* Neuzturēties saulē no plkst. 11-16, kad saules stari ir visspēcīgākie.
* Pirms došanās saulē jāuzklāj vismaz 20-30 grami aizsargkrēma.
* Jāpiedomā par lūpu un ausu aizsardzību saulē un nedrīkst aizmirst par saulesbrillēm un cepuri.
* Svarīga ir pareiza saules krēma lietošana. Saules aizsargkrēms būtu lietojams ne tikai brīvdienās vai atvaļinājuma laikā, bet katru saulainu dienu, ja plāno uzturēties saulē ilgāk par 20 minūtēm. Pat mākoņainās dienās līdz 80% saules UVS nokļūst līdz zemei.
* Jāatceras, ka smiltis atstaro 25%, ūdens līdz 40% un sniegs līdz 80% saules staru. Tāpēc saules krēms jālieto arī mākoņainās dienās, kā arī slēpojot un noteikti atpūšoties pie ūdens vai uz ūdens. Saules aizsargkrēms jāuzklāj pietiekošā daudzumā un atkārtoti ik pēc 2 stundām.
Saules staru ietekmē rodas apsārtums, nieze/dedzināšana, pigmenta traipi, sausa āda, polimorfie gaismas izsitumi, gaismas inducēta medikamentu reakcija, ādas trauslums un pūšļi, solārie plankumi, redzes traucējumi un pieaug ādas vēža risks.
Kā rīkoties, ja aizsardzība pret sauli nav bijusi piemērota un iegūts saules apdegums?
Saulē apdegusi āda parasti izskatās sarkana, tā sāp, pieskaroties ir silta un reizēm niez. Tā var kļūt sāpīga, jau atrodoties saulē, vai arī sāpes var parādīties dažas stundas pēc atrašanās saulē, jau esot telpās. Pret sauli jūtīgākās ķermeņa vietas ir seja, kakls un pleci, pēdu virspuse un matu celiņš. Parasti cietusī āda pēc pāris dienām nolobās nost, un tā pilnībā atveseļojas nedēļas laikā. Ja āda tomēr neatveseļojas, labāk būtu griezties pēc padoma pie ārsta.
Ja tomēr gadījies saulē apdegt, farmaceiti iesaka:
* Diskomforta mazināšanai var ādu atvēsināt ar aukstām kompresēm, taču nedrīkst ādu vēsināt ar ledu, jo tas papildus var radīt apsaldējumu.
* Uz 15 min. vēsa duša vai vanna var atvieglot pašsajūtu, taču pārāk ilgstoša uzturēšanās ūdenī var pastiprināt ādas sausumu.
* Ādu mitrinošie līdzekļi jāuzklāj uz mitras ādas.
* Ādas kopšanai, nomierināšanai un atjaunošanai iesaka lietot vitamīnu B5 jeb dekspantenolu saturošas putas vai krēmu, alveju saturošus līdzekļus.
* Ieteicams vilkt brīvu, vieglu apģērbu, kas izgatavots no mīksta, elpojoša materiāla.
* Ja apdegums ir ļoti spēcīgs, tad jādodas pie ārsta.
Nav ieteicams:
* Lietot eļļu saturošus līdzekļus, jo tie var pastiprināt siltuma aizturi ādas audos un pasliktināt situāciju.
* Jāizvairās no turpmākas ādas pakļaušanas saules stariem.
* Nekādā gadījumā nedrīkst apdegušās vietas apziest ar krējumu, sviestu vai eļļu, vai treknu krēmu, jo tādējādi tiek aizsprostotas poras un āda nedzesējas.
* Nedrīkst lietot arī spirtu saturošus losjonus un medu, jo tie var ādu tikai vairāk sakairināt.
Apdegumi pastiprina ūdens zudumu organismā, tāpēc ir svarīgi dzert vairāk ūdens, lai izvairītos no dehidratācijas. Ja apdegums ir plašs, radušies pūšļi vai ir drudzis, nekavējoties jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības.
Atkārtota pārmērīga saules iedarbība gadu garumā var radīt ādas bojājumus. Tie var būt: priekšlaicīga novecošanās, grumbas, pigmenta plankumi, labdabīgi kārpveida izaugumi uz ādas. UV starojums (gan saules, gan solārija) izmaina ādas struktūru, liekot tai agrāk izskatīties vecākai. Biežu apdegumu vai sauļošanās rezultātā uz ādas var veidoties pastāvīgi tumši pigmenta plankumi.
UV starojuma iedarbība gan no saules, gan mākslīgā UV starojuma avotiem (solāriji), ir ādas vēža riska faktors. Uzskata, ka deviņos no desmit ādas vēža gadījumiem cēlonis ir UV starojums no saules vai solārija. Ādas šūnām, kuras ir bojātas, pastāv lielāks risks kļūt par ļaundabīgām.
Dodoties ārā siltā un saulainā laikā, atcerieties par iespējamajiem riskiem, lai saules baudīšana nesagādātu nepatīkamus mirkļus un veselības problēmas.
Zāļu lietošana sauļošanās sezonā 
Mana Aptieka farmaceiti iesaka būt īpaši uzmanīgiem, vasarā lietojot dažādus medikamentus, jo daudzi medikamenti var paaugstināt jutību pret UV starojumu. Piemēram, antibiotikas, kontraceptīvie hormonālie līdzekļi, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, kā arī antidepresanti, asinszāles preparāti, asinsspiedienu pazeminoši līdzekļi, holesterīna līmeni samazinoši līdzekļi. Cilvēkiem, kas lieto šādus medikamentus, jābūt sevišķi uzmanīgiem, uzturoties saulē, un noteikti jālieto saules aizsarglīdzekļi.
Fotosensibilizācijas risks noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc ir vērts izpētīt medikamentu lietošanas instrukcijas.
Fotosensibilizācija ir ļoti bieži sastopama medikamentu lietošanas blakusparādība, kas raksturīga gan ķīmiski veidotām zālēm, gan arī dabiskiem produktiem.
Pastāv vairāki veidi, kā medikaments var ietekmēt ādas jutību pret UV stariem:
Fototoksiska ietekme – tā parādīsies salīdzinoši ātri – minūšu vai pāris stundu laikā pēc uzturēšanās saulē un izpaudīsies kā pastiprināts saules apdegums – līdz pat čūlām, tulznām. Šāda reakcija izpaudīsies tikai uz saules skartajiem ādas reģioniem. Reizēm pietiek ar gaismas iedarbību, kas uz ādas nonāk caur istabas vai mašīnas logiem.
Fototoksicitātes gadījumā attīstās sāpes, apsārtums vai dažreiz ir novērojami brūni vai zilgani pelēcīgas nokrāsas ādas rajoni, kur tā ir bijusi pakļauta saulei. Atšķirībā no parastā saules apdeguma šīs izpausmes uz ādas parādās pēc noteiktu medikamentu uzņemšanas:
• tetraciklīnu grupas antibiotikas;
• diurētiskie līdzekļi – urīndzenošie medikamenti;
• nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi;
• retinoīdi – tie līdzekļi un medikamenti, kas paātrina ādas šūnu dalīšanos un atjaunošanos, ārstē pinnes;
• antihipertensīvie medikamenti – tie, kurus lieto paaugstināta asinsspiediena gadījumā;
• psihotropie medikamenti – piemēram, antidepresanti;
• holesterīna līmeni samazinošie medikamenti;
• vai pēc ķīmisku substanču uzklāšanas uz ādas – smaržas, odekolons, darvas preparāti, ēteriskās eļļas). Arī daži augi (laims, citrons, selerija, pētersīļi, latvānis, asinszāle) padara ādu jutīgāku pret saules gaismas ietekmi, jo satur fotokumarīnus.
Visas fototoksiskās reakcijas parādās tikai uz ādas laukumiem, kuri ir pakļauti saules ietekmei. Parasti saules apdegumi parādās jau pāris stundas pēc uzturēšanās saulē.
Fotoalerģiska ietekme – parādīsies 24-72h pēc atrašanās saules gaismā. Tā izpaužas kā ekzēma, nieze un apsārtums. Ādas bojājums var izplesties arī uz saules neskartiem ādas rajoniem. Fotoalerģiska ietekmi visbiežāk izraisa ārīgi lietotie līdzekļi – ziedes, krēmi, atsevišķi acu un ausu pilieni.
Kā rīkoties?
* Medikamenta atcelšana – visbiežāk simptomi mazināsies, atceļot vainīgo medikamentu. Diemžēl ne vienmēr tas ir iespējams. Risks pastāv vēl vairākas dienas pēc medikamenta atcelšanas, kuru laikā vajadzētu izvairīties no uzturēšanās saulē.
* Sauļošanās krēma lietošana – ja atrodaties saulē, noteikti izmantojiet sauļošanās krēmus ar augstu aizsargfaktoru (SPF 30, labāk pat 50).
* Atbilstošs apģērbs – izvēlieties apģērbu ar garām piedurknēm, šortu vietā izvēlieties garās bikses. Platmale vai cepure ar “nagu” varētu pasargāt seju.
* Piesardzīga ārīgo medikamentu lietošana – izmantojiet cimdus vai nomazgājiet rokas pirms un pēc pretiekaisuma gēla/ziedes uzklāšanas.
* Izvairīšanās no UV starojuma – pēc iespējas centieties izvairīties no uzturēšanās saulē. Ieteicams uzturēties iekštelpās un ēnā. Arī sauļošanās solārijā var izraisīt līdzīgu reakciju kā uzturēšanās saulē.
Kādos gadījumos īpaši jāuzmanās
* Cilvēkiem, kas jau iepriekš saskārušies ar fotosensibilizācijas izpausmēm.
* Cilvēkiem ar gaišāku ādu ir augstāks risks nekā tumšākas ādas īpašniekiem.
* Cilvēkiem, kas vienlaikus lieto arī citus fotosensibilizējošus medikamentus, piemēram, hormonālos kontracepcijas līdzekļus.
* Risku palielina arī atsevišķu augļu un dārzeņu sulu lietošana uzturā, piemēram, apelsīnu vai seleriju sulas.
UV starojums uzkrājas un var veicināt ādas vēža attīstību
Tomēr, lai kā mums vasarā patiktu laiku pavadīt dabā, baudīt sauli un siltumu, jāatceras, ka ultravioletais starojums, ko dod saule un solārijs, var bojāt ķermeņa šūnas. Laika gaitā UV starojuma radītie šūnu bojājumi uzkrājas un var veicināt ādas vēža attīstību.
Mana Aptieka farmaceiti visiem Manas Veselības lasītājiem izbaudīt vasaru, vienlaikus rūpējoties par savu veselību!.
