Sirds mazspēja ir nopietna veselības problēma, kura skar no 26-40 milj. cilvēku pasaulē un saslimstībai ar šo slimību ir tendence pieaugt. Sirds mazspēja ir aktuāla problēma arī Latvijā un tiek lēsts, ka vecumā grupā līdz 65 gadiem ar to slimo 1% iedzīvotāju, savukārt – 75-85 gadu vecumā – jau 7%.
Sirds mazspēja ir ļoti nopietna diagnoze, šī slimība nav izārstējama, bet ir apturama, lai neprogresē un pacientam nekļūtu sliktāk. Pastāv iespēja izārstēt pašas pirmās mazspējas stadijas, bet vēlāk, kad tā jau progresē, to izārstēt nevar.
Cilvēka sirds muskulis ir dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis un virza asinis pa visu organismu. Sirds darbojas cikliski, tā saraujas 60-80 reižu minūtē. Vispirms saraujas priekškambari, un asins tiek iedzītas kambaros. Pēc tam saraujas kambari, un asins ieplūst artērijās. Tad iestājas sirds miera fāze jeb pauze, kuras laikā sirds muskulis ir atslābis un asinis atgriežas sirdī.
Jau pats nosaukums “sirds mazspēja” liek domāt, ka sirds kaut ko nespēj izdarīt tā, kā tas ir nepieciešams. Sirds mazspēja ir stāvoklis, kad sirds bojājumi izraisa sirds muskuļa nespēju sūknēt asinis atbilstoši organisma vajadzībām. Vienkāršiem vārdiem runājot, sirds mazspēja ir sirds sūkņa funkcijas traucējumi. Piemēram, ūdenskrānā nekad nebūs pietiekami labs ūdens spiediens, ja sūknis, kuru mēs esam uzlikuši, nedarbosies ar pietiekamu jaudu. Ir pacienti, kuriem sirds mazspēja ir akūta. Ir tādi, kuriem tā jau ir hroniska, un ir tādi, kam ir hroniska saslimšana ar pasliktināšanos.
Sirds mazspēja nevar būt kā vienīgā diagnoze, tā ir pazīmju kopums, kas rodas kādas sirds slimības dēļ. Visbiežāk sirds mazspēja attīstās pacientiem ar koronāru sirds slimību un pacientiem ar arteriālu hipertensiju (paaugstināts asinsspiediens), kā arī citu savlaicīgi nediagnosticētu un neārstētu sirds slimību rezultātā.
Sirds mazspējas simptomi ir nespecifiski, tāpēc nereti tie var liecināt arī par cita veida slimībām. Simptomus īpaši grūti interpretēt pacientiem ar lieko svaru un hroniskām plaušu slimībām. Biežākie simptomi sirds mazspējas gadījumā ir elpas trūkums, nespēks un abpusējas tūskas uz kājām.
Sūdzības:
- Elpas trūkums pie lielākas vai mazākas fiziskas slodzes (kāpnes-kurš stāvs, kāpšana pret kalnu), arī naktīs, bieži pēc smagāka darba;
- Nogurums, nespēks (saglabājas arī pēc atpūtas)/vājums;
- Smaguma sajūta labajā paribē;
- Sirdsklauves – gan fiziskas slodzes laikā, gan mierā;
- Potīšu tūska;
- Ēstgribas/apetītes pasliktināšanās;
- Bezmiegs;
- Pilnuma sajūta pakrūtē;
- Svara pieaugums.
Pazīmes:
- Abpusējas tūskas uz kājām;
- Paaugstināts jūga vēnu spiediens;
- Paātrināta sirdsdarbība;
- Plaušās saklausāmi trokšņi.
Sirds mazspējas iemesli:
- Augsts, slikti ārstēts asinsspiediens;
- Sirds artēriju ateroskleroze un miokarda infarkti ar plašām rētām;
- Sirds vārstuļu slimības;
- Sirds muskulatūras slimības, kuru rezultātā paplašinās sirds dobumi;
- Sirds ritma traucējumi – mirdzaritmija;
- Garastāvoklis, raksturs, iedzimtība, sēdošs darbs, ikdienas paradumi (grādīgie dzērieni, atkarības), aknu, nieru, plaušu veselība, fenotips (nervozais, metabolais), stress, asinsvadi (pretestības, vielu maiņas un tilpuma), miegs, uzņemtais šķidruma daudzums.
Kā diagnosticē sirds mazspēju?
Lai diagnosticētu sirds mazspēju, ir jāveic noteikti, samērā vienkārši izmeklējumi. Pirmkārt, ir jāapskata pacients un jāizmēra asinsspiediens, jāpaklausās sirds, vai tā strādā ritmiski vai neritmiski. Otrkārt, jāuztaisa kardiogramma un arī ehokardiogramma. Treškārt, jānodod analīzes, lai redzētu, vai cilvēkam nav paaugstināts cukura līmenis, slikta nieru darbība, nav augsts holesterīna līmenis, nav mazasinības. Būtu vēlams pārbaudīt arī vairogdziedzeri un hormonu līmeni organismā. Tad ir jāveic rentgena izmeklējums plaušām, kur mēs redzam sirds lielumu un arī pārbaudām, vai plaušās nav liekā šķidruma. Pēc šo izmeklējumu veikšanas var izdarīt specifiskākas pārbaudes, kas nepārprotami pierāda, ka tā tiešām ir sirds mazspēja. Šo laboratorijas testu patlaban neapmaksā valsts, bet precizitāte ir ļoti augsta 97–98%. Bet arī ar iepriekš minētājiem, salīdzinoši vienkāršajiem izmeklējumiem un analīzēm līdz 90% gadījumu var saprast, vai pacientam ir sirds mazspēja.
Sirds mazspējas smaguma pakāpes (NYHA klase) 
I – pacients var veikt jebkādu fizisko aktivitāti, nejūtot elpas trūkumu vai nogurumu, vai paātrinātu sirdsdarbību.
II – pacients jūt elpas trūkumu vai nogurumu, vai paātrinātu sirds darbību, veicot smagākus darbus, piemēram uzkāpjot otrajā vai trešajā stāvā.
III – pacients jūt elpas trūkumu vai nogurumu, vai paātrinātu sirds darbību, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, ejot pa ielu.
IV – pacients jūt elpas trūkumu miera stāvoklī un pārsvarā neiziet no mājas, nespēj nekādas fiziskas aktivitātes, nejūtot elpas trūkumu vai nogurumu, vai paātrinātu sirdsdarbību.
Vai sirds mazspēju var izārstēt?
Sirds mazspēja ir nopietna diagnoze, kas atstāj iespaidu uz pacienta veselību un pašsajūtu. Līdzās zālēm, kas jālieto pēc ārsta norādījumiem, regulāriem izmeklējumiem un analīzēm, svarīgi atcerēties, ka, lai kontrolētu sirds mazspējas simptomus, katrs pacients var daudz darīt pats savas veselības labā. Parasti pirmais, ko iesaka darīt ārsti, uzstādot diagnozi sirds mazspēja, ir dzīvesveida maiņa.
Pēc sirds mazspējas diagnozes noteikšanas pacientam tiks nozīmēti medikamenti. Zinātniski ir pierādīts, ka regulāra medikamentu lietošana atbilstoši ārsta norādījumiem var pozitīvi ietekmēt pacienta veselību. Saņemot atbilstošu sirds mazspējas ārstēšanu, pacients var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Ja tomēr medikamentozā ārstēšana nav pietiekama, tad tiek lemts par sirds stimulatora ievietošanu. Sirds stimulators ir neliela medicīniska ierīce, kas kontrolē sirds ritmu, tādējādi uzturot regulāru sirdsdarbību. Sirds mazspējas cēlonis var būt arī sirds vārstuļu slimības. Tāpēc ir svarīgi laicīgi atklāt sirds vārstuļu kaites un novērst tās, izdarot sirds vārstuļu protezēšanas operāciju. Lai neattīstītos sirds mazspēja, ķirurģiski ir ārstējamas arī sirds vainagartēriju slimības. Taču, ja izmantotās ārstēšanas metodes nedod vēlamo rezultātu, tad pacientam ir vajadzīga sirds transplantācija.
Veselības rādītāji, kuriem jāseko līdzi, ja ir uzstādīta diagnoze sirds mazspēja.
- Nesmēķēšana;
- Normāls ķermeņa masas indekss (ĶMI = 19 –25 kg/m2);
- Pietiekama fiziskā aktivitāte (vismaz >150min/ned. vidējas intensitātes slodze vai >75min/ned. intensīva slodze);
- Pareizs uzturs;
- Arteriālais asinsspiediens <140/<90mmHg;
- Kopējais holesterīns <5 mmol/l;
- Nav cukura diabēta
- Pulss 60-80x min. Pastāv uzskats, ka sirdsdarbības ātrums ir apgriezti proporcionāls dzīves ilgumam. Jo ātrāks pulss, jo īsāks mūžs, un otrādi.
- jāseko līdzi arī holesterīna, hemoglobīna un nieru rādītājiem.
Diēta, kas palīdz mazināt sirds mazspējas simptomus:
- Ja pacientam ir izteikti sirds mazspējas simptomi (elpas trūkums, tūska), uzņemtā šķidruma daudzums jāierobežo līdz 1,5–2 l diennaktī. Savukārt, ja elpas trūkums ir neliels un tūskas nav, šķidruma ierobežošana nav nepieciešama.
- Jāsamazina sāls daudzums uzturā līdz 2 g dienā, ir jāizvairās no rūpnieciski gatavotiem ēdieniem, gaļas izstrādājumiem, jāpārbauda sāls saturs uz produktu etiķetēm.
- Jāizvairās no ēdiena ar augstu tauku saturu, jālieto uzturā augļi un dārzeņi, piena produkti ar zemu tauku saturu, graudu izstrādājumi un zivis. Garšas uzlabošanai ieteicams lietot dažādas garšvielas.
Ļoti svarīgi ir samazināt sāls uzņemšanas daudzumu. Ja uzturā tiek lietots pārāk daudz sāls, ķermenis var uzkrāt šķidrumu, kas var saasināt sirds mazspējas simptomus.
Fiziskās aktivitātes:
Cilvēkiem ar sirds mazspēju ieteicams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm sirds un muskuļu darbības uzlabošanai, piemēram, ar pastaigām, nūjošanu, peldēšanu, tāpat var turpināt veikt ikdienas aktivitātes mājās kopā ar ģimeni.
Slodzes apjoms ir atkarīgs no sirds mazspējas smaguma pakāpes un esošajiem simptomiem, tādēļ pirms fizisko aktivitāšu uzsākšanas pacientam noteikti jākonsultējas ar savu ārstu.
Rūpēties par sirds veselību ieteicams jau laikus, lai dzīves laikā nesaskartos ar tik nopietniem sirds veselības traucējumiem kā sirds mazspēja un citas slimības.
Papildu informācija: www.parsirdi.lv
