Martā apritēja gads, kopš mēģinām sadzīvot ar Covid – 19, kurš mūsu 
dzīves apgriezis ar kājām gaisā gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Šī gada laikā esam saskārušies ar daudzām situācijām, par kurām pirms kāda laika pat iedomāties nespējām. Vīrusinfekcija, ar kuru šobrīd cīnās visa pasaule, ir visnotaļ viltīga, ja daļa to pārslimo nemanot vai pavisam viegli, tad ir cilvēki, kuriem tā ir liktenīga, vai izraisa nopietnas veselības komplikācijas, kuru ārstēšanai būs nepieciešams ilgs laiks. Pētījumi rāda, ka 40% Covid – 19 slimniekiem attīstās venozā tromboze, bet 10% – arteriālā tromboze, atzīst Dr. Mauriņa Vēnu klīnikas ķirurgs, flebologs, medicīnas doktors Uldis Mauriņš.
Koronavīrusa infekcija izraisa vispārēju iekaisuma reakciju organismā, līdz 
ar to aktivizējas recēšanas sistēma un palielinās trombu veidošanās risks asinsvados. Tas parasti notiek vēnās (dziļo vēnu tromboze kājās un plaušu artērijas trombembolija). Saskaņā ar zinātnieku datiem, tromboze ir viena no bīstamākajām Covid – 19 komplikācijām, jo ilgtermiņā šie trombi ar asins plūsmu var aizceļot uz plaušu asinsvadiem, tos nosprostojot un radot plaušu artērijas nosprostojumu (reta plaušu slimība ar iespējamu letālu iznākumu). Pārsvarā tromboze attīstās laika posmā no 7. līdz 14. saslimšanas dienai. Šobrīd pieejamie pētījumi rāda, ka 40% Covid – 19 slimniekiem attīstās venozā tromboze, bet 10% – arteriālā tromboze. Ja Covid – 19 salīdzina ar gripu, tad gripas vīrusam trombozes rašanās nav raksturīga. Koronavīruss bojā asinsvadu endotēliju (plāns slānis no epitēlija šūnām, kas izklāj asinsvadus), izraisot iekaisuma procesu asinsvadu sieniņā, kā rezultātā veidojas trombi asinsvados dažādās lokalizācijās. Praksē novērots, ka pacientiem pēc Covid – 19 pārslimošanas trombi vienlaikus attīstījušies dažādās vietās un netipiskās lokalizācijās, kas nav raksturīgi parasto trombožu situācijās, kad visbiežāk tiek skarta tikai viena vēna. Ārstēšanas procesu apgrūtina arī fakts, ka pacients, slimojot ar Covid – 19, nevar griezties pēc palīdzības ambulatori, jo viņam ir jābūt izolētam no pārējās sabiedrības. Uz slimnīcu pacients tiek vests tikai gadījumos, kad situācija jau kļuvusi ļoti nopietna. Tā kā šai laikā ir iespējama tikai attālināta komunikācija ar ārstu, tad svarīgi atcerēties, ja veselības stāvoklis pasliktinās slimošanas laika posmā no 7. līdz 14. dienai, tad pastāv liela iespējamība, ka tas ir saistīts ar trombu veidošanos un tādās situācijās ārstēšanai noteikti jānotiek stacionārā. Pētījumos ir pierādīts, ka pacientiem, kuriem strauji pasliktinās vispārējais veselības stāvoklis, visbiežāk tas ir saistīts ar trombu veidošanos, tāpēc nedrīkst atlikt sazināšanos ar ārstu, lai dotos uz slimnīcu. Trombozes biežākās pazīmes ir vienas kājas pietūkums, kā arī klepus un apgrūtināta elpošana, kas arī ir raksturīgi Covid – 19 infekcijas gadījumā, tāpēc diagnosticēt trombozi bez aparatīvas izmeklēšanas (ultrasonogrāfija, kompjūtertomogrāfija) nav iespējams. Var maldīgi to uzskatīt par parastā Covida – 19 pazīmi, bet ir iespēja, ka tās jau ir koronvīrusa infekcijas komplikācijas un trombi jau nokļuvuši plaušās.
Svara pieaugums veicina trombozes attīstību
Attālinātā darba un citu ierobežojumu ieviešana veicinājusi mazkustīgāka dzīvesveida izplatību, kā rezultātā daļa cilvēku šobrīd samērā ātri pieņemas svarā. Vidēji tas ir viens kilograms mēnesī, ko sekmējusi piespiedu sēdēšana mājās netālu no ledusskapja. Daļa cilvēku arī stresa situācijās vairāk ēd, tādējādi mēģinot uzlabot savu pašsajūtu. Tomēr mazkustīgs dzīvesveids un pārmērīga ēšana nodrošina strauju liekā svara pieaugumu, kas savukārt veicina vēnu problēmu saasināšanos. Jo cilvēks mazāk kustas, jo asins plūsma vēnās paliek lēnāka, kas arī ir veicinošs faktors dziļo un virspusējo vēnu trombozes attīstībai. Pacientiem, kuriem sakarā ar mazkustīgu dzīvesveidu un svara pieaugumu ir izveidojusies kāju tūska, minimālā programma būtu apmeklēt ārstu un veikt diagnostiku, lai varētu piemeklēt atbilstošākās kompresijas zeķes arī profilaktiskai lietošanai. Ja dzīvesveids ir samērā mazkustīgs un pie datora tiek pavadītas garas stundas, tad vismaz reizi dienā būtu ieteicama stundu gara pastaiga. Ķermenim ir nepieciešamas kustības, un kājas ir domātas, lai cilvēks kustētos. Vēnu veselības nodrošināšanai ik pa brīdim nepieciešama asinsrites paātrināšana, ideāli, ja to var realizēt vairākas reizes dienā. Un nav neatbilstošu laika apstākļu vai gadalaiku, lai staigātu, ir tikai neatbilstošs apģērbs. Svarīgi ir izvēlēties gadalaikam atbilstošus apavus, lai, piemēram, ziemā nepaslīdētu un neiegūtu kādu traumu. Mazsvarīga arī nav pastaigas vietas izvēlē, bet pats galvenais ir nodrošināt kustību nepieciešamajā apjomā. Ja ir nosliece veidoties kāju tūskai, tad pastaigu laikā jāvelk kompresijas zeķes. Jo, lietojot kompresijas zeķes, ne tikai tiek kontrolēta tūska, bet tā paātrina asins plūsmu dziļajās vēnās, kā rezultātā samazinās arī trombozes risks. Kompresijas terapija ir viena no ārstēšanas pamatmetodēm pie visām vēnu saslimšanām.
Ja kājā veidojas tūska – ārsta vizīti atlikt nedrīkst
Diemžēl trombi var veidoties jebkurā dzīves posmā un situācijā. Šobrīd 
esam nonākoši tādā kā trombožu ērā. Cilvēkam ir svarīgi zināt, ja pēkšņi vienā no kājām veidojas tūska (salīdzinoši ļoti reti nesaistīti ar Covid – 19 infekciju tromboze vienlaikus veidojas abās kājās), to nevar atstāt bez ievērības, ir jādodas pie ārsta. Joprojām gadās pacienti, kas ierodas pie ārsta ļoti novēloti, pakļaujot sevi daudz dažādiem riskiem. Savā ziņā tā ir cilvēka bezatbildīga attieksme pret savu veselību un jārēķinās, ka ārstēšanas process būs krietni sarežģītāks, ilgāks un viennozīmīgi arī dārgāks. Katra cilvēka atbildība ir pašam rūpēties par savu veselību, ikviens var kontrolēt savu svaru, sekojot līdzi kad, ko un kā ēd. Tāpat arī fiziskās aktivitātes – vēlams ar tām nodarboties vismaz stundu reizi dienā, minimums – 3-4 reizes nedēļā. Gadījumos, kad parādās kādas saslimšanas pazīmēs, tad savlaicīgi jādodas pie ārsta, nevis jānogaida līdz problēma tik ļoti saasinās, ka nepieciešama krietni sarežģītāka, ilgāka un dārgāka ārstēšana.
Šobrīd ir novērojama tendence, ka cilvēki, baidoties inficēties ar Covid – 19, atliek ārsta vizītes uz nenoteiktu laiku. Šīs sekas, kad krietni pieaugs ielaistu un neārstētu veselības problēmu gadījumi, būs nākamā sabiedrības problēma. Var saprast šo cilvēku bailes, jo laika posmā, kad veselības aprūpes sistēma ir pārslogota, nokļūstot slimnīcā risks inficēties pieaug. Tāpēc šobrīd maksimāli svarīgi ir pēc iespējas ātrāk veikt masu vakcināciju pret Covid – 19. Tādējādi tiks atslogota veselības sistēma un tiks nodrošināti nepieciešamie pakalpojumi vajadzīgajā līmenī.
Kā samazināt trombozes risku?
Ja koronvīrusa infekcijas izraisītas trombozes un plaušu artērijas trombembolijas rezultātā plaušu veselība ir krietni cietusi un attīstījusies plaušu fibroze (plaušas nodrošina elpošanu ar samazinātu plaušu apjomu), tad ir jautājums, cik ilgā laikā un vai vispār plaušu audi spēs atjaunoties. Daļa cilvēku, kas izdzīvos, iegūs invaliditāti. Tāpēc tik svarīgi ir cilvēkiem uzmanību pievērst savām kājām, kad tās vēl ir veselas. Savlaicīgi ārstējot vēnu varikozi, savlaicīgi risinot tūskas problēmas, ir iespējams samazināt trombozes riskus. Cilvēkam ar veselu vēnu sistēmu bez palielinātā ķermeņa svara ir mazāks risks attīstīties trombiem.
Ja cilvēks ar paaugstinātu trombozes risku inficējas ar Covid – 19, tad ārstējošam ārstam ir jāizvērtē, vai profilaktiski nav jālieto kādi speciāli medikamenti. Asins šķidrinošo un citu medikamentu lietošana ir tikai un vienīgi ārsta kompetence, pārzinot pacienta saslimšanas vēsturi un izvērtējot iespējamos ieguvumus un zaudējumus.
Gatavi pandēmijas laika medicīnai
Jāatzīst, ka savā vēnu klīnikā esam soli priekša šī brīža notikumiem, ieviešot mūsdienīgas tehnoloģijas un maksimāli koncertējoties uz ārstēšanas procesu, bijām pilnībā gatavi pandēmijas uzliesmojumam. Viena no metodēm, lai cīnītos ar Covid – 19 izplatību, ir maksimāli samazināt cilvēku kontakta laiku. Medicīnā tas nozīmē maksimāli ātri veikt izmeklējumus, uzstādīt diagnozi un veikt nepieciešamās procedūras un operācijas. Jau pirms šīs pandēmijas, spējām iekļauties šajās 15 minūtēs, gan diagnosticējot pacientus, gan veicot procedūras, kā arī bijām pilnveidojuši vēnu operācijas tik tālu, ka arī operācijas laiks vidēji nepārsniedza 15 minūtes. Šobrīd mūsu klīnikā spējam nodrošināt pilnībā drošu vidi gan ārstiem, gan pacientiem, jo ļoti stingri ievērojam visas epidemioloģiskās prasības – lietot maskas, dezinficēt rokas, maksimāli samazināts kontakta laiks u.c. Līdz šim klīnikā ar Covid – 19 nav inficējies neviens pacients vai darbinieks. Šīs intervijas laikā visi klīnikas darbinieki jau bija vakcinējušies. Interesanti, ka ievērojot visas epidemioloģiskās prasības šoziem darbinieku vidū iztrūka saslimšanas ar ikgadējām sezonālajām vīrusinfekcijām.
Bezatbildīgie klienti veicina Covid – 19 izplatību
Ja jārunā par problēmām, tad tādas sagādā bezatbildīgie klienti, kuri laikā, kad nedrīkst iziet no mājas, atrodoties pašizolācijā vai karantīnā, pārkāpj šos noteikumus. Valsts līmenī ir problēma, ka daļa sabiedrības joprojām dodas ceļojumos, atgriežoties mājās un apjaušot vēnu veselības problēmas, kas radušās ceļošanas laikā no ilgās sēdēšanas, neievēro noteikto karantīnas laiku un dodas pie ārsta, dažkārt pat melojot vai noklusējot faktu, ka var būt Covid – 19 inficēts. Šis jautājums būtu jārisina valstiskā līmenī, lai netiktu pieļautas šādas situācijas un apdraudēti citi cilvēki.
Pavasaris – ideāls laiks, lai parūpētos par vēnu veselību
Pavasaris ir ideāls laiks, kad pievērsties vēnu veselības jautājumu 
risināšanai. No medicīniskā skatu punkta raugoties gadalaikam nav nozīmes, bet pavasaris ir laiks, kad cilvēkiem ir dzirdīgākas ausis. Koronvīruss reiz tiks apkarots un sievietes gribēs doties uz pludmali, tāpēc laikus jāparūpējas par savu izskatu. Ieteiktu sievietēm arī pavērot savus vīriešus un mudināt parūpēties par viņu veselību, jo vīriešiem samērā raksturīga pazīme ir doties pie ārsta tikai gadījumos, kad ir jau pavisam slikti. Vīrieši daudz biežāk nekā sievietes griežas pie ārstiem ar krietni ielaistākām vēnu veselības problēmām.
Vēnu veselības diagnostikai un ārstēšanai izmantojam vismodernāko mūsdienu aparatūru, kuras radīšanā esam līdzdarbojušies. Esam panākuši, ka iespēja saslimstībai atjaunoties operētajā vietā ir ar vismazāko procentu pasaulē un to veicinājuši mūsu veiktie zinātniskie pētījumi. Pēc lāzeroperācijas pacientiem nav jānēsā kompresijas zeķes. Ja tiek veikta ķirurģiska operācijā, tad kompresijas zeķes jāvelk līdz septiņām dienām pēc operācijas. Kopumā ārstēšanā ir sasniegts ļoti liels progress. Arī pacientiem ar kāju estētiska rakstura problēmām varam piedāvāt dažādus jauninājumus.
Jāatzīmē arī fakts, ka sešas no desmit Latvijā veiktajām kāju vēnu operācijām tiek veiktas mūsu klīnikā. Mums ir daudz nākotnes plānu, kā vēl uzlabot ārstēšanas procesu, bet tos ir grūti realizēt, ja šai nozarei kopumā nav valstiska atbalsta. Tomēr jau šobrīd esam augstākā līmeņa klīnika ne tikai Eiropas, bet visas pasaules kontekstā.
