Palielinoties dzīvildzei, pieaug sabiedrības novecošanas procesi un līdz ar to palielinās ar vecumu saistītas saslimšanas. Sabiedrības novecošana Eiropā kļuvusi par visnotaļ aktuālu tematu, kā ietvaros vecākā paaudze tiek mudināta dzīvot aktīvi, sportot, piedalīties sabiedriskajos notikumos, tādējādi rūpējoties par savu veselību. Viena no slimībām, kurai pēdējā laikā ir tendence strauji pieaugt, ir demence jeb vecuma demence.
Demence (iegūta plānprātība) ir psihiski traucējumi, kas radušies smadzeņu slimības vai traumas rezultātā. Sabiedrībā visbiežāk to sasaista ar vecumu, arī mediķi apstiprina – tā parasti skar cilvēkus, vecākus par 60 gadiem. Ar demenci slimo 5,4% cilvēku vecumā virs 65 gadiem, bet līdz ar vecumu pieaug tās izplatība. Vecumā virs 95 gadiem 40-50% cilvēku ir demences sindroms. Tomēr demences sindroms var sākties arī agrāk, pusmūžā.
Kas tad ir demence, kas skar arvien lielāku sabiedrības daļu mūža nogalē?
Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskas, pieaugošas un daudzpusīgas kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākumā ir viegli un tos var sajaukt ar normālu novecošanas procesu. Tomēr laika gaitā tie var kļūt smagāki un kombinēties ar personības un uzvedības izmaiņām, kā rezultātā tiek ierobežotas un apgrūtinātas ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence. Psihes funkciju izmaiņas visbiežāk ir neatgriezeniskas, bet, saņemot ārstēšanu, ir iespējams palēnināt psihes funkciju pavājināšanos un kontrolēt slimības simptomus.
Kā izpaužas viegli kognitīvi (prāta funkciju) traucējumi?
Visbiežāk ir sūdzības par pavājināta atmiņu, lēnāku domāšanu, grūtību apgūt jaunu informāciju un koncentrēties. Šie vieglie kognitīvie traucējumi nav normālas novecošanās pazīmes. Noteiktas ārstēšanas un aprūpes rezultātā nelielai daļai cilvēku šie kognitīvie traucējumi var mazināties, taču vairākumam tie kļūst izteiktāki un laika gaitā var attīstīties demence.
Kā izpaužas demence?
Agrīnā stadijā cilvēks aizmirst tikko dzirdētu informāciju, uzdos vienus un tos pašus jautājumus, stāsta vienu un tos pašus stāstus. Komunicējot ir grūtības atrast vārdus, pazaudē laika izjūtu, ar grūtībām veic sarežģītākus ikdienas uzdevumus, piemēram, ēdienu gatavošanu, dzīvokļa uzkopšanu, darbības ar naudu. Cilvēks zaudē interesi par lietām, kas agrāk patikušas, kļūst apātiskāks, vieglāk aizkaitināms. Pakāpeniski situācijai pasliktinoties, cilvēks sāk apmaldīties pazīstamās vietās, nespēj pats sevi aprūpēt, pagatavot ēdienu, sakopt apkārtējo telpu. Sāk izpausties personības traucējumi, var sākt vākt nevajadzīgas mantas, kļūst aizdomīgs un sāk baidīties no apzagšanas. Demences vēlīnā stadijā cilvēks kļūst pilnībā atkarīgs no aprūpētāja, nespēj orientēties ne vietā, ne laikā, neizprot apkārt notiekošo, nespēj veikt līdz tam zināmas darbības, piemēram, ēšanu vai labierīcību izmantošanu, nespēj pilnvērtīgi lietot savu valodu, bieži nepazīst tuviniekus, var sākties uzvedības traucējumu izmaiņas, piemēram, agresivitāte, personības traucējumi un uztveres traucējumi (redzes un dzirdes halucinācijas).
Kādi ir demences riska faktori?
Precīzi slimības riska faktori joprojām tiek aktīvi pētīti, taču ir zināmi daži faktori, kurus nepieļaujot un kontrolējot vai ārstējot iespējams mazināt šīs slimības risku. Tie ir – smadzeņu asinsrites saslimšanas (piemēram, insults), diabēts, paaugstināts asinsspiediens, aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids, smēķēšana, zems izglītības līmenis.
Zems izglītības līmenis
Pierādīts, ka lielāks demences attīstības risks ir tad, ja nav iegūta vismaz vidējā izglītība. Svarīgi ir turpināt mācīties un nodarbināt prātu arī pēc izglītības iestāžu absolvēšanas. Mācīšanās procesa laikā veidojas jauni savienojumi starp nervu šūnām (jaunas sinapses). Ja mācīšanās nenotiek, vairāk sinapšu zūd, nekā veidojas no jauna. Prāta aktivitātes arī veicina kognitīvās rezerves paplašināšanos, kas palīdz saglabāt galvas smadzeņu funkcijas un turpināt veikt ikdienas aktivitātes pat tad, ja sākas demencei raksturīgas izmaiņas smadzenēs. Lai mazinātu risku, ieteicams turpināt mācīties, lasīt grāmatas, daiļliteratūru, minēt krustvārdu mīklas, risināt uzdevumus, plānot jaunus maršrutus savām pastaigām, mācīties valodas, apgūt jaunas prasmes, rēķināt galvā, spēlēt prāta nodarbinošas spēles – šahs, dambrete, Scrabble (vārdu spēle) u.c.
Tomēr jāatceras, ka demence nešķiro, un augsta kognitīvā aktivitāte pilnībā nepasargās no kognitīvo traucējumu riska.
Dzirdes pasliktināšanās
32% cilvēku ar dzirdes traucējumiem pēc 55 gadu vecuma ir demence. Mehānismi nav līdz galam skaidri un tikai nesen tas ir apzināts kā riska faktors, taču ir zināms, ka dzirde nodrošina intelektuālo stimulāciju. Dzirdes traucējumi veicina sociālo izolāciju, depresijas attīstību, kas paši par sevi ir demences attīstības riska faktori.
Tāpēc jau dzīves laikā ieteicams izvairīties no riskiem, kas var radīt dzirdes traucējumus, ieteicams regulāri pārbaudīt dzirdi, kā arī nepieciešamības gadījumā lietot dzirdes palīgierīces (dzirdes aprātus).
Fiziskās aktivitātes trūkums
Fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ orgāniem, tostarp smadzenēm, ir lēnāka 
asins cirkulācija, kā rezultātā var rasties skābekļa un vielu apmaiņas traucējumi. Ja trūkst fizisko aktivitāšu, ir lielāks risks aptaukoties, slimot ar arteriālo hipertensiju, 2. tipa cukura diabētu un dislipidēmiju jeb paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, kas arī palielina demences attīstības risku.
Arteriālā hipertensija
Augsts asinsspiediens bojā asinsvadu sieniņas visos orgānos, arī smadzenēs. Lielāks risks ir arī hemorāģiskam insultam – asins izplūdumam smadzenēs.
Tāpēc tik svarīgi ir regulāri kontrolēt arteriālo asinsspiedienu, jo paaugstinātu asinsspiedienu pats cilvēks nejūt, jūt tikai tad, kad jau ir hipertensīvā krīze. Ieteicams samazināt sāls lietošanu uzturā un atcerēties, ka daudzos gatavos produktos jau ir pievienots sāls. Ja ārsts ir nozīmējis antihipertensīvo terapiju, regulāri tie jālieto un jāievēro arī citus ārsta ieteikumus.
2. tipa cukura diabēts
Augsts cukura līmenis asinīs rada orgānu bojājumus, arī smadzeņu bojājumus. 2. tipa cukura diabēts, kurš ir slikti kompensēts, veicina neirodeģenerāciju, tas saistīts gan ar Alcheimera demences, gan vaskulāras demences attīstības risku.
Nepieciešams regulāri kontrolēt glikozes līmeni asinīs, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, ēst produktus ar zemāku glikēmisko indeksu.
Aptaukošanās
Riski saistīti gan ar dislipidēmiju (paaugstināts holesterīna līmenis asinīs), gan ar iekaisuma faktoriem, kas šķērso hematoencefālo (asins-smadzeņu) barjeru. Dislipidēmijas dēļ asinsvados veidojas aterosklerotiskas (asinsvadu sašaurināšanās) izmaiņas, ir traucēta asins plūsma orgānos, tostarp smadzenēs.
Jācenšas pakāpeniski mazināt svaru – ēdot mazākas porcijas, vairāk augļus un dārzeņus, dzert vismaz 6-8 glāzes ūdens dienā, samazinot cukurotu ēdienu un dzērienu uzņemšanu.
Smēķēšana
Smēķēšana bojā asinsvadu sieniņas, veicina aterosklerozi, rada lielāku risku išēmiskam insultam un hemorāģijai (asins plūsmas traucējumi) smadzenēs, tātad palielina vaskulāras demences attīstības risku. Cigarešu sastāvā esošās toksiskās vielas rada arī oksidatīvo stresu un iekaisumu, – kā apstiprina pētījumi, šiem faktoriem ir liela nozīme Alcheimera demences attīstībā.
Smēķēšanas atmešana mazina demences attīstības risku. Ja atmest neizdodas uzreiz, tad ieteicams pakāpeniski mazināt izsmēķēto cigarešu skaitu, līdz izdodas atmest pavisam.
Depresija
Mehānisms ir neskaidrs, tomēr depresija rada paaugstinātu risku gan vaskulāras, gan Alcheimera demences attīstībai. Demence rada arī lielāku risku depresijai, tāpēc, lai diferencētu šos stāvokļus un izvēlētos individuāli piemērotāko ārstēšanu, nepieciešama speciālista – ārsta psihiatra vai psihoterapeita – konsultācija.
Depresiju ir ļoti svarīgi laikus atklāt un ārstēt. Ja ir aizdomas par depresiju, nepieciešams meklēt palīdzību pie sertificēta ārsta psihiatra vai psihoterapeita.
Sociālā izolācija
Mehānisms nav līdz galam skaidrs, bet ir zināms, ka izolācijas dēļ smadzenes nesaņem nepieciešamo stimulāciju. Ja cilvēks ilgstoši dzīvo sociālā izolācijā, tas veicina arī depresijas attīstību un pasliktina kardiovaskulāro (sirds un asinsvadu saslimšana) veselību.
Par demences riska faktoru mazināšanu ir jāsāk domāt un rūpēties jau jaunībā, tad arī ir maksimāla iespēja samazināt demences attīstības risku.
Raksts sagatavots, izmantojot informāciju no www.arsts.lv un www.spkc.gov.lv
