Lai gan šobrīd atkal visa mūsu uzmanība ir veltīta supervīrusa apkarošanai, tomēr jāatceras, ka citas slimības nav devušās atvaļinājumā – tās ir un būs, tāpēc jāpievērš tik pat liela uzmanība kā 
līdz šim, ja ne pat lielāka. Lai cik skarbi tas neizklausītos, bet tieši insults ieņem pirmo vietu invaliditātes izraisīšanā, bet godalgotā otrā vieta tam ir nāves iestāšanās gadījumos. Tāpēc pret insultu jāizturas ar īpašu piesardzību. Ko darīt, lai insults mūs nepārsteigtu un kā rīkoties, ja tas tomēr ir noticis, konsultē Veselības centra 4 un Rīgas 1. slimnīca neiroloģe Nora Jurjāne.
Neiroloģe Nora Jurjāne sevi uzskata par Rīgas centra meiteni, jo gan bērnība, gan skolas gadi un visa līdzšinējā dzīve tur pavadīta. Arī jaunākā meita Anna šobrīd mācās Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, kuru savulaik beigusi pati daktere. Vecākais dēls un meita jau uzsākuši patstāvīgas dzīves gaitas, dēls Kristaps gājis mammas pēdās un kļuvis par neirologu. “No vienas puses ir ļoti patīkami, ka bērni pāraug vecākus, jo, ja agrāk viņš konsultējās ar mani, tad šobrīd bieži ir situācijas, kad konsultējos ar viņu, bet no otras puses – sāc apzināties, ka laiks iet…” atzīst daktere. Vecākā meita Zane profesionālāk pievērsusies otrai ģimenes kaislībai – basketbolam un šobrīd strādā Minhenē FIBA (Eiropas basketbola konfederācija). “Basketbols ir mūsu ģimenes kaislība paaudzēs – gan mana mamma, gan mans brālis, gan visi trīs mani bērni ir cieši saistīti ar šo sporta veidu. Ja nodarbošanās ar basketbolu mūsu ģimenē ir likumsakarīga, tad mana nokļūšana medicīnā ir vairāku apstākļu sakritība. Kad mans brālis, ar kuru man ir 12 gadu starpība, mācījās anatomiju, jo vēlējās kļūt par ārstu, sapratu, ka es kaut ko tik grūtu mācīties negribu,” atzīst daktere. Piedaloties daudzos basketbola turnīros ne tikai Latvijā, bet arī citās Padomju savienības republikās, pieauga vajadzība pēc kabatas naudas. Tad nu brālis, kurš tobrīd jau bija kļuvis par dakteri, piedāvāja iespēju pa naktīm strādāt par sanitāri operāciju zālē, kur arī tika gūta pirmā praktiskā pieredze medicīnā. Mācoties vidusskolā pēdējās klasēs, Norai jau bija skaidrs, ka tālāk sekos studijas Rīgas Medicīnas institūtā (Rīgas Stradiņa universitāte). Arī specializēšanās neiroloģijā bijusi vairāk nejaušības princips, nekā apzināts un izsapņots lēmums. Tā kā toreiz tikai 1/3 medicīnas studiju beidzējiem tika dota iespēja studēt rezidentūrā, tad jaunā specialiste pieteicās vairākās un tika uzņemta trijās – ģimenes ārsta, infektoloģijas un neiroloģijas. “Samērā grūti bija izšķirties starp infektoloģiju un neiroloģiju, bet galu galā lēmums tika pieņemts par labu neiroloģijai. Protams, ka zināma ietekme tajā visā bija arī Latvijas neiroloģijas mātei, profesorei Gertrūdei Eniņai, kā rezultātā esmu gandarīta par savu izvēli,” atzīst daktere.
Par atpūtu runājot, daktere, smaidot saka: “Manas nodarbošanās tagad ir kļuvušas ļoti populāras plašākai sabiedrībai. Ar riteni braucu uz darbu, kad tas vēl nebija populāri, un to daru joprojām. Kad vairums brauca uz kalniem slēpot ar slaloma slēpēm, es pa Šmerļa mežu ar distanču slēpēm slēpoju… Ļoti patīk būt pie dabas – sēņot, braukt ar laivu. Pavasarī, šī gada epidēmijas laikā, atcerējos, ka var tak lasīt grāmatas, adīt, puķes dārzā stādīt, ka tas viss atveldzē un dod spēku un enerģiju ikdienas darbiem,” atzīst daktere Nora Jurjāne
Ja pirms neilga laika sabiedrībā bija aktuāli stāsti par to, ka neviens īsti nepazīst kādu, kurš ir saslimis ar Covid 19, tad runājot par insultu – vai katrā ģimenē, radu, draugu, paziņu lokā diemžēl ir kāds, kuru skārusi šī problēma. Insults ir tepat mums līdzās un var skart jebkuru. Lai gan pārsvarā insults ir vecākā gada gājuma cilvēku problēma, pēdējā laikā ar šo saslimšanu arvien biežāk saskaras arī jaunāki cilvēki. Statistika ir skarba, katru gadu tas skar ap 10 000 cilvēku.
Insults – asinsrites PĒKŠŅA apstāšanās
Insults ir smadzeņu asinsrites pēkšņa apstāšanās – pēkšķi vienai smadzeņu daļai nepieplūst vajadzīgais asins daudzums, kā rezultātā rodas šīs smadzeņu daļas bojājuma simptomi, kas visbiežāk izpaužas ar vienas ķermeņa puses paralīzi. Šis ir tā saucamais išēmiskais insults jeb smadzeņu infarkts. Otrs insulta paveids – hemorāģiskais insults, kad plīstot asinsvadam, veidojas asins izplūdums galvas smadzenēs, savukārt trešais insulta paveids – aneirisma plīsums, kad plīst izmainīts asinsvads un veidojas asinsizplūdums telpā ap smadzenēm, to sauc par subarahnoidālo asins izplūdumu. Ir vēl ceturtais, ko tautā dēvē par mikroinsultu, kas gan pareizāk ir saucams par tranzistoro išēmisko lēkmi, kad insulta simptomi pāriet diennakts laikā un paliekoši bojājumi smadzenēs neattīstās. 
Viens no biežākajiem insulta rašanās vaininiekiem (išēmiskajiem insultiem un tranzistorai išēmiskai lēkmei) ir trombs – asins receklis, kas aizsprosto asinsvadu. Aterosklerozes rezultātā veidojas tā saucamās pangas uz asinsvadu sieniņām galvas un kakla asinsvados. Panga pamazām palielinās līdz nosprosto asinsvadu un veidojas insults. Ir vēl otra situācija, kad trombs veidojas kaut kur citur organismā, visbiežāk sirdī, ja tas atraujas un ar asins plūsmu tiek aiznes uz smadzenēm, kur tas rada nosprostojumu.
Insulta gadījumā nav iespējams runāt par priekšvēstnešiem, jo trombu nav iespējams sajust, tas notiek pēkšņi un negaidīti.
Galvenie insulta vaininieki
Insulta galvenie riska faktori ir augsts asinsspiediens, saslimstība ar diabētu, paaugstināts holesterīna līmenis. Iemeslu sarakstā ir arī sirds ritma traucējumi (visbiežāk mirdzaritmija), dažādas sirds vārstuļu problēmas, sirds vārstuļu protēzes, asinsvadu sašaurinājumi, kā arī smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, liekais svars, pārmērīga alkohola lietošana. Visbiežāk tā ir ķēdīte, kad viena saslimšana izraisa otru, kā gala rezultātā veidojas insults. Jauniem cilvēkiem visbiežākie papildu insultu veicinoši faktori ir arī hormonālā kontracepcija un narkotiku lietošana. Nav jābūt visiem elementiem, bet biežākajos gadījumos daļa no tiem ir iesaistīti. Par stresu saistībā uz insultu var runāt kā par palaidējmehānismu, bet to nevar nosaukt par galveno vaininieku. Cilvēkam, kuram jau ir augsts asinsspiediens un problēmas ar holesterīnu, stress un pārslodze insultu var veicināt.
Laiks – tikai 4,5 stundas
Insulta gadījumā visbūtiskākais ir ātri reaģēt, jo insulta ārstēšana (tromba šķīdināšana) ir iespējama tikai pirmajās 4,5 stundās, kopš pirmo simptomu parādīšanās. Tas ir laiks, kurā jāpaspēj atpazīt insultu, izsaukt Neatliekamo medicīnisko palīdzību, nogādāt pacientu līdz stacionāram, kur ir specializēta insulta vienība, veikt diagnostiku un novērst problēmu, pretējā gadījumā smadzeņu šūnas tiek bojātas un pacientam būs neatgriezeniski funkcionālie traucējumi. Pavasarī, Covid-19 pandēmijas laikā, pieauga savlaicīgi stacionēto insulta pacientu skaits, jo, cilvēkiem esot mājās, insulta simptomi tika pamanīti laicīgāk.
Svarīgi atcerēties, ka insults notiek pēkšņi. Tas nav insults, ja kādu ilgāku laiku tirpst kāda no ķermeņa daļām vai ir kādas citas diskomforta pazīmes. Tas notiek pēkšņi un visbiežāk izpaužas ar visas vienas ķermeņa puses notirpumu, vājumu vai pat paralīzi, mutes asimetriju, noslīdējušu mutes kaktiņu, runas traucējumiem. Pastāv liela iespējamība, ka, ja arī pats cilvēks sapratīs, kas ar viņu notiek, viņš to nevarēs pateikt, tāpēc ir tik svarīgi, ka situāciju spēj novērtēt un insultu atpazīst līdzās esošie cilvēki. Cilvēkam var būt arī koordinācijas traucējumi, dubultošanās, reibonis – simptomi atkarīgi no skartā smadzeņu rajona. Galvassāpes ir ļoti raksturīgas tikai pie subarahnoidāla asinsizplūduma, bet citu insulta veidu gadījumā retāk sastopamas.
Lai pēc iespējas ātrāk atpazītu insultu, ikvienam cilvēkam jāzina Ātri tests:
Ā – atsmaidīt – jālūdz pasmaidīt un jānovērtē, vai smaids ir simetrisks, vai vienā no pusēm lūpu kaktiņš nav noslīdējis uz leju
T – turēt rokas – jāpārbauda, vai cilvēks spēj vienlaikus pacelt un pats noturēt abas rokas
R – runāt – jāpārbauda, vai cilvēks spēj runāt, vai spēj pateikt vai atkārtot vienkāršus teikumus
I – izsaukt NMP, zvanot pa tālruni 113
Insulta gadījums ir tas, ka labāk izsaukt lieki Neatliekamo medicīnisko palīdzību, nekā nokavēt, jo apmēram 1/3 pacientu nomirst, 1/3 iegūst invaliditāti, bet tikai 1/3 pilnībā izveseļojas un spēj turpināt kvalitatīvu un pilnvērtīgu dzīvi.
Nedrīkst zaudēt modrību
Runājot par tranzistoro išēmisko lēkmi, kuras gadījumā insulta simptomi izzūd diennakts laikā, bet visbiežāk vienas stundas laikā, arī nevar izturēties vieglprātīgi. Tā norāda uz to, ka agrāk vai vēlāk insults būs, jautājums tikai kad, tas ir kā priekšvēstnesis, kad noteikti jāgriežas pie ārsta un jāpārbauda veselība. Reālajā dzīvē bieži gadās, ka cilvēki zaudē modrību un domā, ja jau vienreiz vai divreiz tā pārgāja, tad tā būs vienmēr, bet diemžēl tas tā nenotiek.
Lai gan par insultu publiskajā telpā tiek runāts samērā daudz un oktobrī ir pat Pasaules Insulta diena, kuras laikā ir iespējams veikt dažādus izmeklējumus un iegūt papildu informāciju par šo bīstamo slimību, šī informācija tomēr sekmīgāk sasniedz gados jaunus cilvēkus, kuru tad cenšas izglītot un pierunāt doties pie ārsta savus vecākus.
Nepakļaut sevi insulta riskam
Vairāk jākustas svaigā gaisā, jāseko savam svaram, jāierobežo kaitīgie 
ieradumi. Ikvienam cilvēkam, sasniedzot 50 gadu vecumu, ir jāseko saviemm holesterīna, cukura un asinsspiediena rādījumiem. Vismaz reizi gadā jāapmeklē ģimenes ārsts, lai veiktu šīs analīzes. Būtiski, ka, ja ir konstatētas kādas problēmas, kas paaugstina insulta risku, tad ārsta nozīmētās zāles ir jālieto ilglaicīgi, nereti visu atlikušo mūžu.
No insulta vieglāk ir izvairīties, nekā to ārstēt, vai sadzīvot ar tā radītajām sekām (paralīzi) visu mūžu!
