Krūšu veselība un pašpārbaude

Latvijā krūts vēzis ir visizplatītākais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Katru gadu no jauna ar to saslimst vairāk nekā 1000 sieviešu. Taču krūts vēzis ir viena no vislabāk ārstējamajām onkoloģiskajām slimībām, īpaši agrīni atklātajos gadījumos. Diemžēl ne retums joprojām krūts vēzis tiek diagnosticēts novēloti.

Krūts vēža izpausmes sievietēm var atšķirties, un ne katra no minētajām pazīmēm noteikti liecina par vēzi. Svarīgi ir nenobīties, neatstāt bez ievērības simptomus un pēc iespējas drīzāk vērsties pie ārsta. Krūts vēzis var attīstīties arī bez redzamiem un jūtamiem simptomiem, tāpēc ir īpaši nozīmīgi veikt profilaktisko pārbaudi, kas ļauj atklāt slimību agrīnajās stadijās.

Krūts vēža riska faktori

Nav viena atbilde uz jautājumu, kāpēc rodas krūts vēzis. Ir vairāki faktori, kas var veicināt audzēja attīstības risku. Tie ir gan ietekmējami, piemēram, mūsu dzīvesveids, gan arī neietekmējami – tādi, kas saistīti ar ģenētiku, noteiktiem hormonāliem procesiem organismā.

Bioloģiskie faktori

  • Vecums – krūts vēža attīstības risks pieaug līdz ar pacienta vecumu.
  • Ģimene – ja kādam pirmās pakāpes radiniekam ir bijis krūts vēzis (mātei, māsai, meitai, brālim, tēvam).
  • Vēlīna grūtniecība – sievietēm, kurām nav bērnu vai pirmais bērns pēc 30 gadu vecuma.
  • Pārmantotas gēnu mutācijas – dažas no gēnu mutācijām var tikt pārmantotas no vecākiem, kas paaugstina krūts vēža attīstības risku.
  • Izslimots krūts vēzis – iepriekš izslimota krūts vēža gadījumā ir risks, ka vēzis var atkārtoties tajā pašā krūtī vai otrā.
  • Sievietes cikls – ja menstruācijas sākās pirms 12 gadu vecuma un/ vai menopauze iestājās pēc 55 gadu vecuma.

Dzīvesveida radītie faktori:

  • Liekais svars
  • Smēķēšana
  • Alkohola lietošana
  • Pārtika

Tipiskākie krūts vēža simptomi:

  • sataustāms agrāk nebijis veidojums vai sabiezējums;
  • krūtsgala pārmaiņas (mitrošanās, zvīņošanās, apsārtums, ievilkums, sabiezējums);
  • izdalījumi no krūtsgala – īpaši jāuzmanās sievietēm menopauzē, kad nevajadzētu būt izdalījumiem no krūtsgala. Reproduktīvā vecumā noteikti jādodas pie ārsta, ja izdalījumi ir asiņaini vai ūdeņaini;
  • krūts šķietami palielinājusies, ir audu pacēlumi vai ievilkumi, krūts deformācija, apsārtums, sabiezējums un āda, sāniski paspiežot, atgādina citrona miziņu ar vairākām sīkām bedrītēm;
  • sāpes krūtī. Lai gan plaši izplatīts mīts, ka krūts vēzis ir nesāpīgs, nereti tieši sāpes (izkliedētas pa visu krūti vai noteiktā apvidū) var būt pirmais simptoms, ko nevajadzētu ignorēt;
  • sāpes un diskomforta sajūta padusē (it kā piedzīta vai ar svešķermeņa sajūtu);
  • taustāms veidojums padusē.

Kas mazina krūts vēža riska faktoru:

  • Pietiekams miegs;
  • Veselīgs uzturs;
  • Regulāras fiziskās aktivitātes;
  • Veselīga ķermeņa masa;
  • Alkohola nelietošana;
  • Nesmēķēšana;
  • Bērna barošana ar krūti.

Regulārie krūšu veselības izmeklējumi

Par krūšu veselību ir jārūpējas visu dzīvi. Lai neapjuktu, kas un kad ir jādara, īsi par to, kādi regulārie krūšu veselības izmeklējumi ir jāveic sievietēm dažādos vecumos.

Līdz 40 gadu vecumam:

  • krūšu pašpārbaude 1 x mēnesī;
  • krūšu pārbaude ikgadējā vizītē pie ginekologa;
  • krūšu ultrasonogrāfija reizi gadā;
  • mamogrāfija vai magnētiskā rezonanse – vienīgi ģenētiski pārmantota vēža riska gadījumos, ja ir noteiktas gēnu mutācijas.

No 40 līdz 49 gadu vecumam:

  • krūšu pašpārbaude 1 x mēnesī;
  • krūšu pārbaude ikgadējā vizītē pie ginekologa;
  • mamogrāfija reizi 2–3 gados;
  • ultrasonogrāfija reizi gadā.

Pēc 50 gadu vecuma:

  • krūšu pašpārbaude 1 x mēnesī;
  • krūšu pārbaude ikgadējā vizītē pie ginekologa;
  • mamogrāfija reizi divos gados.

Svarīgi, lai sievietes krūšu pašpārbaudi veic regulāri – ne retāk kā reizi mēnesī. Tā viņas var savas krūtis labāk iepazīt un atpazīt, ja parādās jebkas neparasts un jādodas pie sava ārsta.

Krūšu pašpārbaudes diena (skatīt attēlus 11. lpp)

  • Izveido sev tradīciju – krūšu pašpārbaudes dienu 1x mēnesī.
  • Vislabākais laiks krūšu pašpārbaudei ir uzreiz pēc mēnešreizēm.
  • Brīdī, kad veic krūšu pašpārbaudi, esi viena. Lai justos droši, ka neviens Tevi neiztraucēs, aizslēdz durvis.
  • Droši novelc krūšturi vai krekliņu, tas tikai traucēs.
  • Nebaidies sev pieskarties, krūtis ir daļa no Tevis.
  • Krūšu pašpārbaude vienlaikus ir kā masāža, kas ir laba krūšu veselībai, jo veicina labāku asinsriti krūtīs.

Kas tas ir?

Pārbaudot krūtis, iespējams, sataustīsi ko neierastu. Nebaidies! Vecumā līdz 30 gadiem 99 % gadījumu veidojumi krūtīs ir labdabīgi. Lielākā daļa izmaiņu, ko sievietes satausta krūtī, ir labdabīgas, piemēram, cista, taču to noteikt var tikai ārsts. Cista ir ar šķidrumu pildīts bumbulītis, kas veidojas, nosprostojoties un paplašinoties kanāliņiem krūts dziedzerī. Vienā vai abās krūtīs var būt pat vairāk nekā viena cista. Pēc mēnešreizēm cista var samazināties vai pat pazust pavisam. Galvenais, kas Tev jāatceras, sataustot jebkāda veida bumbulīti, sabiezējumu vai ko citu, kas iepriekš nav bijis krūtī, aizej pie ārsta (ģimenes ārsta, ginekologa vai onkologa). Sava miera un drošības dēļ!

Latvijā vidēji trešdaļa ļaundabīgo krūts audzēju tiek atklāti novēloti (slimības III-IV stadijā). Tāpēc jo īpaši svarīga ir valsts apmaksātā profilaktiskā pārbaude jeb krūts vēža skrīnings, kura mērķis ir atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā. Profilaktiskais krūšu izmeklējums ir mamogrāfija – rentgenoloģiska pārbaude. Valsts reizi divos gados apmaksā krūts vēža skrīningu ar mamogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Tomēr mamogrāfija reizi divos gados ir jāveic arī sievietēm pēc 69 gadu vecuma, jo krūts vēža risks saglabājas arī vecākām sievietēm.

Katru gadu Nacionālais veselības dienests atlasa mamogrāfijas izmeklējumiem sievietes, kurām paliek 50, 52, 54, 56, 60, 62, 64, 66, 68 gadi un nosūta uzaicinājuma vēstuli izmeklējuma veikšanai par valsts budžeta līdzekļiem. Vēstule tiek nosūtīta uz deklarētās dzīvesvietas adresi un ir derīga 2 gadus. Pārbaude ir valsts apmaksāta.

Kāpēc ir jāveic krūts vēža skrīnings?

Tā ir vienīgā metode, ar kuras palīdzību var atklāt audzēju agrīnās stadijās, kad tas vēl ir ļoti mazs un to nevar sataustīt vai citādi sajust. Pārbaude sniedz iespēju atklāt krūts vēzi pat 2 – 4 gadus pirms sūdzību parādīšanās! Tāpēc tā ir jāveic regulāri, ik pēc noteikta laika intervāla.

  • pārbaude sniedz iespēju ātrāk pamanīt pārmaiņas krūšu veselībā un neielaist slimību;
  • savlaicīga diagnozes noteikšana un ārstēšanas uzsākšana sniedz labākus izveseļošanās rezultātus;
  • krūšu skrīningā atklātie audzēji parasti ir nelieli. Jo mazāks ir audzējs, jo lielāka iespējamība, ka ārsts piedāvās veikt operāciju, kuras laikā ir jāizņem tikai neveselie audi

Ko darīt, ja šāda vēstule nav saņemta vai ir pazudusi?

No 2018. gada profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi (piemēram, ir nozaudēta vai tikusi nosūtīta, bet nav saņemta). Informācija par uzaicinājuma vēstuli ārstniecības iestādēs pieejama elektroniski. Ja vēstule nav saņemta, būtu jāvēršas sava ģimenes ārsta praksē vai jāsazinās ar Nacionālā veselības dienesta teritoriālajām nodaļām.

Rīgas nodaļa – tālr. 67201282

Kurzemes nodaļa – tālr. 63323471

Latgales nodaļa – tālr. 65476961

Vidzemes nodaļa – tālr. 64772301

Zemgales nodaļa – tālr. 63027249

Kas jādara, kad saņem uzaicinājuma vēstuli?

Tuvāko 3 mēnešu laikā pieraksties jebkurā ārstniecības iestādē, kurā veic valsts apmaksātu profilaktisko krūšu izmeklējumu, ieskaitot mobilo mamogrāfiju.

Kas jāņem līdzi uz izmeklējumu?

Dodoties uz izmeklējumu, līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments, uzaicinājuma vēstule, kā arī vēstulei pievienotais pielikums (skrīningmamogrāfijas karte). Vēlams līdzi ņemt arī visus iepriekšējos krūšu izmeklējumu rezultātus, ja tādi ir.

Kā notiek pārbaude?

Pārbaude tiek veikta ar mamogrāfijas metodi, kuras laikā tiek uzņemts krūts rentgena attēls. Mamogrāfija uzskatāma par vienu no efektīvākajām metodēm, lai savlaicīgi atklātu krūts vēzi vai citas krūts saslimšanas. Jutīgākām sievietēm pārbaude var radīt nepatīkamas sajūtas, jo krūts tiek saspiesta, lai uzņemtu labāku rentgena attēlu.

Kā uzzināt rezultātus?

Izmeklējuma rezultātu un informāciju par turpmāko rīcību personīgi saņemsi ārstniecības iestādē, kurā veiksi izmeklējumu. Jautā ārstam, kad un kā vari saņemt izmeklējuma rezultātu! Ja izmeklējuma rezultāts būs atbilstošs normai, atkārtota pārbaude būs jāveic pēc 2 gadiem. Ja izmeklējuma rezultāts būs neatbilstošs normai, jāseko ārsta norādēm. Iespējams, būs nepieciešams papildu izmeklējums. Normai neatbilstoši mamogrāfijas rezultāti vēl nenozīmē, ka Tev ir vēzis!

Vienkārši ieteikumi sievietēm, lai parūpētos par savu veselību

Rūpējieties  par krūts veselību

Mūsu ķermenis ir mūsu templis. Iepazīsti to! Ik mēnesi veic krūšu pašpārbaudi, lai izmaiņu gadījumā spētu tās laikus pamanīt. Ja esi vecuma no 50 līdz 68 gadiem, tad reiz 2 gados apmeklē valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu.

Esi fiziski aktīva

Garas pastaigas svaigā gaisā, vingrošanas nodarbības, rīta skrējiens vai sporta zāles apmeklējums – atrodiet sev piemērotāko fizisko aktivitāti un veltiet vismaz 30 minūtes katru dienu.

Izvēlies veselīgu uzturu

Izvēlieties sabalansētu uzturu, iekļaujot ikdienas ēdienkartē vismaz 5 porcijas augļu un dārzeņu. Neaizmirstiet regulāri padzerties ūdeni.

Atbrīvojieties no stresa

Izvēlieties sev piemērotu nodarbi, kura mērķtiecīgi atbrīvo prātu un muskuļus no uzkrātā saspringuma, kā arī centieties neraizēties par lietām, kuras nav Jūsu spēkos mainīt. Ja jūtiet, ka netiekat galā ar stresu, nebaidieties meklēt speciālista palīdzību.

Atcerieties par produktīvo veselību

  • Reizi gadā profilaktiski apmeklējiet ginekologu.
  • Ja esiet vecumā no 12 līdz 17 gadiem (ieskaitot), veic valsts apmaksātu vakcināciju pret CPV infekciju – galveno dzemdes kakla vēža izraisītāju.
  • Ja esiet vecumā no 25 līdz 67 gadiem, reizi 3 gados veiciet valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu.

Parūpējies par sievietēm sev blakus

Kad esi parūpējusies par savu veselību, neaizmirsti atgādināt to izdarīt arī savai mammai, māsai, draudzenei, tantei un vecmāmiņai.

Papildu informācija: www.spkc.gov.lv