Vasara Latvijā ir pats “karstākais” ārstniecības augu vākšanas periods. Īpaši svarīgs ir vasaras saulgriežu laiks, kad katrs zāles stiebrs ir dabas enerģijas pilns. Kurš gan to nezina, ka tieši jāņuzālēs ir vislielākais spēks. Šajās dienās visas zālītes kļūst dziednieciskas un daba ir gatava cilvēkam dāvāt savu maģisko spēku.
Apgūstot zināšanas par augu labvēlīgo ietekmi uz organismu, ir iespējams uzlabot veselību. Parasti ārstniecības augu ziedēšanas laiks sakrīt ar vasaras saulgriežiem. Ticējumu, tradīcijas un tautasdziesmas no paaudzes paaudzē vēsta, ka visvērtīgākās zālītes ir tās, kas ievāktas Līgo svētkos. Arī mitoloģijā tiek uzsvērts, ka Līgo vakars ir īpaši auglīgs, labklājību vairojošs un ļoti maģisks laiks. Visi ārstniecības augi jāvāc sausā laikā pēc rasas nožūšanas. Labāk tos vākt rīta pusē vai vēlā pēcpusdienā, jo pusdienas laikā vāktie augi var samelnēt vai pat sasust. Novāktos augus nevajadzētu saspiest vai saplacināt, lai tie nesāktu pūt vai pelēt. Vislabāk novāktos augus izklāt uz lapas labi vēdinātā telpā, lai tie izkalst. Izžuvušos augus ieteicams sasmalcināt un sabērt grozā, auduma maisiņā vai kārbā, bet nekādā gadījumā neievietot plastmasas maisiņā.
Tāpat jāņuzāles tiek pītas vainagos un ar tām tiek rotātas svinību vietas. Ticējums vēsta, ka, lai māju nepamestu labklājība, visas jāņuzāles, kas izmantotas telpu rotāšanai, telpā jātur arī visu Jāņu dienu. Jāņu vainagos skaisti izskatās jebkura jāņuzāle, bet no ārstnieciskajiem augiem visizplatītākās ir madaras, kumelītes, gundegas, asinszāles, piparmētras, baltās nātres, ceriņi, baltais un sarkanais āboliņš, deviņvīru spēks, baldriāns, kā arī ozola, bērza un pīlādžu lapas. Jāņu vainagu, kas pīts tikai no ārstniecības augiem, var izkaltēt un glabāt virtuvē kā svētku apliecinājumu un nepieciešamības gadījumā vainagā iepītos augus izmantot tējas pagatavošanai.
Tējas pret saaukstēšanos, klepu un imunitātes stiprināšanai
Kumelītes – izmanto gan saaukstēšanās, gan kuņģa un zarnu trakta veselībai, arī kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli. Ārīgi izmanto mutes un kakla skalošanai.
Pelašķi – palīdz pret iekaisumiem, mazina drudzi un temperatūru, aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Noder arī pret gastrītu, vēdera pūšanos un rosina apetīti. Pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā.
Ceļtekas lapas – veicina atkrēpošanos, labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu, lieto arī klepus ārstēšanai. Šo tēju nevajadzētu lietot tiem, kuriem ir gastrīts.
Liepziedi – sviedrē, mazina drudzi un temperatūru, nomierina. Izmanto saaukstēšanās, augšējo elpceļu iekaisumu, bronhīta un klepus ārstēšanai. Palīdz pret galvassāpēm, stiprina imunitāti.
Vīgriezes – izmanto saaukstēšanās gadījumā, jo piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša darbība, arī kā nomierinošs līdzeklis satraukuma un miega traucējuma gadījumos.
Deviņvīruspēks – izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Piemīt pretiekaisuma darbība, noder pie saaukstēšanās vai gripas.
Gatavojoties Līgo svētkiem, ļoti noderīgi ieklausīties Zvārtes zāļu sievas padomos:
- Kad ej pļavā vai mežā, jūties kā ciemos un paņem no visa tikai tik, cik
nepieciešams! - Zāles, ko plūc, rūpīgi sašķiro turpat uz vietas, nerauj ar saknēm, gariem kātiem vai liekām augu daļām, ko vēlāk nāktos aizmest! Esi taupīgs un saudzīgs, nenoplūc visu puduri – lai nobriest, nogatavojas sēklas un lai paliek arī nākamajam gadam.
- Ārstniecības augu vākšana var būt ne tikai viena cilvēka darbs. Ja arī pārējiem ģimenes locekļiem garšo zāļu tējas, tad ekspedīcijas uz pļavu vai mežu var izveidoties par jauku tradīciju un iespēju pabūt kopā ar ģimeni, iepazīstot dabu, atpūšoties un kaut ko noderīgu iemācoties.
- Svētki atnāk tikai tad, ja tiem gatavojas. Svētku sajūta rodas tikai tad, ja esat “tur, iekšā” – darbojoties, ieguldot laiku un izdomu. Nopiniet vainagu sev un vēl kādam! Izejiet pastaigā naktī un uzzināsiet, cik neparasti izskatās pazīstamās vietas! Sviniet un izbaudiet!
