Lai gan muguras ķirurgs / vertebrologs Artis Gulbis dzimis Liepājā un septiņu gadu vecumā pārcēlies uz Rīgu, tomēr skaistākās viņa bērnības atmiņas saistās ar Aizkraukles pusē pavadīto laiku pie mammas radiem. Šobrīd ārsts dzīvo Rīgā, bet joprojām sevi neuzskata par īstu rīdzinieku. Daktera tēvs dēlus iedvesmoja kļūt par profesionāļiem, lai kādu jomu viņi dzīvē izvēlētos. Rezultātā vecākais dēls kļuva par juristu, jaunākais – ķirurgu. Artis vidējo izglītību apguva teātra klasē Rīgas 64. vidusskolā, bet vienlaikus pēc skolas pa vakariem paralēli vidusskolai mācījās arī jauno mediķu skolā. Interese par medicīnu Artim radās tik liela, ka loģisks nākamais solis bija studijas Latvijas Medicīnas akadēmijā (Rīgas Stradiņa universitāte).
Interese tieši par mugurkaula ķirurģiju radās visnotaļ nejauši. Sievas patēvs bija mugurkaula ķirurģijas centra dibinātājs – profesors Varis Ruks. Studijas akadēmijā jaunais speciālists apvienoja ar brālīša darbu ķirurģijas centrā, kur arī pamazām radās vēlme padziļināti apgūt tieši muguras ķirurģiju. “Profesors bija ļoti harizmātiska personība, kas mani ieinteresēja pievērsties tajos laikos samērā neskartai jomai, kurā tuvākā nākotne solīja lielas izmaiņas. Man gribējās būt klāt šajos procesos. Šobrīd mugurkaula ārstniecība Latvijā ir Eiropas līmenī, 4-5 Latvijas mugurkaula ķirurgi dakteri ir pasaules līmeņa speciālisti,” atzīst Artis Gulbis.
Ar sievu, kura ir ģimenes ārste, Artis audzina četrus dēlus. Vecākam šobrīd jau ir 22 gadi, bet jaunākajam – 5. “Bērni prasa ļoti daudz, bet dod arī milzīgu gandarījumu un enerģētiski uzlādē. Ar gadiem to saproti vairāk un vairāk. Pilnīgi negribu piekrist sacītajam, ka mūsdienu jaunatne ir mazāk motivēta uz sasniegumiem. Divi vecākie dēli mācās prestižās augstskolās Anglijā, visi kvalitatīvi pavada laiku, ļoti daudz lasa, ir tendēti uz mērķu sasniegšanu un saprot, ka, lai ko realizētu, daudz jāstrādā. Dēliem cenšos mācīt, ka par sevi dzīvē ir jācīnās, vienmēr jāturpina mācīties un nekad nedrīkst padoties. Uzskatu, ka nauda vispirms jāiegulda bērnu izglītībā, tikai tad dzīves komforta uzlabošanā. Ieguldot savu bērnu izglītībā, mēs padarām mūs kā kopumu, kā Latviju – stiprāku,” atzīst dakteris.
Bez visa iepriekš minētā dakteris ir milzīgs Latvijas patriots, viņu ļoti interesē Latvijas, arī pasaules vēsture, kā arī Latvijas un pasaules kultūra un māksla. “Varu stundām lasīt un pētīt vēstures faktus, bet, kad dodos ciemos pie vecākajiem dēliem uz Londonu, tad labprāt apmeklēju kādu “stand up comedy” izrādi. Labi pārzinu angļu valodu un izrādes laikā spēju atslēgties no dzīves problēmām un pilnībā izbaudīt vieglu, izklaidējošu, bet tomēr mākslu,” atzīst Artis Gulbis.
Mūsdienu dzīvesveids, kad daudz sēžam birojos pie datoriem un auto stūrēm, maz kustamies, patīk labi paēst, kam seko svara pieaugums, vai arī smagi nesamie, biežais stress un daudzi citi faktori nenāk par labu cilvēka mugurkaulam. Vienīgais mierinājums, ka arī šajā jomā, zinātnei attīstoties, medicīnas iespējas strauji palielinās. Kādas ir galvenās pacientu kļūdas un kā rīkoties muguras sāpju gadījumā, skaidro “Orto Klīnikas” sertificēts mugurkaula ķirurgs / vertebrologs, LU Medicīnas fakultātes un AO Spine Šveices skolas pasniedzējs Artis Gulbis.
Kādas ir būtiskākās kļūdas, ko cilvēki pieļauj, saskaroties ar muguras veselības problēmām?
Pats svarīgākais, ko gribu pateikt cilvēkiem, ir, ka no pagājušā gada Latvijā ir oficiāli atzīta jauna specialitāte – mugurkaula ķirurgs, mugurkaula patoloģiju speciālists. Lai iegūtu šo speciālista sertifikātu, 6 gadi universitātē jāstudē medicīna, tad 5 gadi rezidentūra un vēl divi gadi konkrētajā apakšprogrammā – kopā tie ir 13 studiju gadi. Šobrīd Latvijā ir tikai 13 profesionāli mugurkaulu speciālisti. Pirms cilvēks dodas pie speciālista ir vērtīgi precizēt, kāda ir viņa kvalifikācija, pretējā gadījumā ir samērā daudz muguras speciālistu, kuri savas zināšanas apguvuši dažu mēnešu laikā.
Uzmanīgiem ir jābūt arī ar neirologu apmeklējumu muguras sāpju gadījumos, jo Latvijā vairums šo speciālistu specializējas galvas un centrālās nervu sistēmas jautājumos. Arī pasaules prakse rāda, ka neirologi arvien vairāk norobežojas no mugurkaulu problēmu risināšanas.
Svarīgi zināt, ka muguras sāpes var iedalīt divās grupās:
- Par muguras sāpēm, kuras ilgst līdz divām nedēļām, nav pārāk jāsatraucas. Liela iespēja, ka sāpes radušās kādas neveiksmīgas, straujas kustības, pēkšņas slodzes pieauguma vai kāda cita iemesla dēļ.
- Ļoti nopietna uzmanība jāpievērš sāpēm, kuras ilgst ilgāk par trim mēnešiem. Nopietnas mugurkaula problēmas var būt ne tikai cilvēkiem gados, pēdējo gadu pieredze rāda, ka tipiskais muguras problēmu pacients kļūst arvien jaunāks. Ja bērns ilgstoši sūdzas par muguras sāpēm, tad nevajag to ignorēt, bet gan doties uz konsultāciju pie speciālista.
Viena no biežākajām kļūdām – cilvēki mēģina sev uzstādīt diagnozi ar interneta palīdzību. Jāsaprot, ka ārsti tik daudzus gadus nemācās prieka pēc, bet gan tāpēc, ka tas viss ir ļoti sarežģīti. Lai interpretētu informāciju par muguras pataloģijas problēmām internetā, jābūt vismaz pamatmedicīnas izglītībai. Kā arī, ja kaimiņa muguras sāpēm līdzēja konkrēti medikamenti, tad tas vēl nenozīmē, ka jums arī palīdzēs. Ir jādodas uz konsultāciju pie ārsta.
Vēl viena no kļūdām – daudzi cilvēki uzskata, ka muguras sāpju problēmas var atrisināt ar masāžu. Masēt noteikti nevajadzētu akūtu sāpju periodā, bet gan tad, kad sāpes jau ir pārgājušas. Ja ir vienkārši muskuļu savilkumi, tad masāža palīdzēs, bet ne nopietnu muguras problēmu gadījumā. Masāža reizi nedēļā vai mēnesī ir samērā bezjēdzīga. Visvērtīgākā tā ir koncentrētā veidā, piemēram, 10 reizes un ne pārāk ilgā laika posmā.
Kļūdaina cilvēku reakcija ir sāpju gadījumos mēģināt muguru izstiept. Pirmais likums, kas jāievēro – likt tai mieru, ļaut atpūsties. Nav tā, ka jāguļ un nedrīkst kustēties, bet speciāli to nevajadzētu staipīt, jo 95-98% gadījumos sāpes pāries pašas, ja ne dažu stundu, tad dažu dienu laikā.
Vēl ļoti svētīgi ir ik pa mirklim atcerēties Remarka teicienu, ka reklamē to, ko nevar pārdot. Uz samērā banālām reklāmām uzķeras īpaši tā sabiedrības daļa, kas vēl dzīvo postpadomju informācijas telpā. Reklamētie medikamenti un brīnumspeciālisti jāvērtē kritiski – vai tas funkcionē, vai ir pētījumi, kas pierāda viņu efektivitāti. Minimālais ticamības koeficients, ja pētījumā iesaistīti no 3 līdz 5 tūkstoši cilvēku. Ja vienam cilvēkam palīdzēja, tas neko nepierāda. Dažkārt ir situācijas, ka nedarot neko, cilvēka organismā kaut kas pamainās un sūdzības pazūd uz ilgu laiku. Šajos gadījumos drīzāk var runāt par nejaušības principu vai placebo efektu, nekā ārstēšanu vai izārstēšanu. Kritiski jāizvērtē arī internetā pieejamā informācija, jo, ja kāds speciālists reklamē konkrētu līdzekli, tad tas visdrīzāk ir reklāmraksts, par ko speciālists saņēmis atalgojumu. Ja tomēr vēlaties informāciju meklēt internetā, tad jēgpilnāk ir lasīt rakstus, kur par kādu konkrētu situāciju vai saslimšanu ir izteicies jomas profesionālis – šī informācija būs noderīgāka un ticamāka.
Ja ir muguras veselības problēmas, tad piesardzīgi jāizturas arī pret pirtī iešanu. Būtībā pirts ir visnotaļ pozitīvs pasākums – pēršanās un siltums atslābina. Tomēr, ja ir neiroloģiska rakstura sāpes, ja sāpes izstarojas uz rokām vai kājām, tad pastiprināts siltums – karstums nav ieteicams. Karsējoties sajūtas var uzlaboties, bet otrā dienā liela iespēja, ka situācija pasliktināsies.
Viens no galvenajiem muguras problēmu izraisītājiem ir liekais svars. Svaram pieaugot, palielinās vēdera apkārtmērs, līdz ar to palielinās slodze mugurai. Un tas ir kā apburtais loks – jo mazāk kustamies, jo lielāks svars, jo lielāks svars, jo mazāk gribas kustēties. Arī sēdēšana nav draudzīga mugurai. Sēžot cilvēka krustiem ir tik pat liela slodze, kā, pieceļoties kājās un noliecoties 45 grādu leņķī uz priekšu. Slodze krustiem palielinās 15 reizes. Var sēdēt, bet ik pa brīdim ieteicams atliekt muguru pret krēsla atzveltni vai piecelties un pastaigāt, tā atslogojot muguru. Mugurkaula veselības pamatā ir kustība. Ir periodi un situācijas, kad jālieto medikamenti un tie palīdz, bet jāsaprot, ka tie nav paredzēti ilgstošai lietošanai, ka jebkuram medikamentam ir blaknes, jo tie ir ķīmiski elementi, kas agrāk vai vēlāk atstāj iespaidu uz citiem orgāniem.
Ko var darīt profilaktiski, lai izvairītos no muguras veselības problēmām?
Cilvēkam ir jāsaprot, ka kustībā ir spēks. Mugurkauls sastāv no 33-34 skriemeļiem – tas ir milzīgs locītavu mehānisms, kurš tiek kustināts staigājot. Ja nestaigājam, tad mehānisms sāk “ierūsēt” kā jebkurš tehnisks savienojums. Nevaru piekrist teicienam: darbs kaulus nelauž. Ja ne burtiski lauž, tad bojā gan un pamatīgi. Strādājot, piemēram, loģistikas centrā, veikalos, pat ēdināšanas biznesā – cilvēki dienā pārcilā milzīgus smagumus, kas agrāk vai vēlāk atstāj ietekmi uz mugurkaulu. Ja ikdienas darbs ir saistīts ar sēdēšanu pie datora un 2-3 reizes nedēļā nenodarbojas ar sportu, tad 3-5 gadu laikā būs novērojamas izmaiņas mugurkaulā. Ja cilvēks par sevi nerūpējas, tad 10-15 gadu laikā var samērā nopietni sabojāt veselību un tad ir pārsteigts – kā, es vēl tikko biju jauns un visu varēju.
Kuri ir tie simptomi, kad obligāti jādodas pie ārsta?
Kā jau iepriekš minēju, nevajag uztraukties, ja mugura sāp līdz 2 nedēļām. Ja ilgāk, tad nav momentāni jādodas pie mugurkaula speciālista, bet var vērsties pie ģimenes ārsta, kuri kopumā Latvijā ir zinoši un izglītoti, vai pie fizioterapeita, kas ir jaunās paaudzes speciālisti – daudz mācās un ir zinoši. Šajos gadījumos ieteicams veikt rentgenu, bet visdrīzāk nebūs nepieciešami citi nopietnāki izmeklējumu.
Ja sāpes izstarojas uz rokām vai kājām, tad visdrīzāk būs skartas nervu saknītes. Nopietni jāizturas pret sāpēm guļot – miera stāvoklī. Mugurkauls ir tik specifisks, ka, naktī guļot, tam jābūt mierā. Ja sāp bez slodzes un sāpes palielinās, noteikti jāveic izmeklējumi. Šajos gadījumos ieteicams doties pie mugurkaula speciālista un veikt vienu vai vairākus izmeklējumus – kā rentgens, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse. Kā jau minēju, neirologi arvien mazāk nodarbojas ar muguras problēmām, bet šo nišu aizņem algologi, anestezeologi un citi speciālisti. Tiesa gan – viņi cīnās ar sāpēm, ne sāpju iemesliem, bet ar dažādu injekciju un procedūru palīdzību to dara profesionāli. Vienlaikus vajadzības gadījumā viņi rekomendē fizioterapiju un vizīti pie mugurkaula speciālista.
Kādas ir raksturīgākās mugurkaula problēmas?
Mugurkaula pataloģijas iedala divās lielās grupās:
Seklās sāpes (95-98%) – ir sāpes, kuras saistītas ar zemādas muskuļiem, cīpslu, saišu un saitīšu sastiepumiem, locītavu, skrimšļu u.c. problēmām. Pie seklajām sāpēm pieder visi savilkumi, sastiepumi, krikas, kad ir sajūta, ka mugurā kaut kas ieķeras un tad it kā atiet atpakaļ. Krikas bieži gadās cilvēkiem, kuri savu laiku sportojuši, tad kāda iemesla dēļ pārtraukuši. Pirms tam locītavas normāli kustējušās, bet pasēžot birojā kādu gadu, locītavas vairs normāli nefunkcionē un nobloķējas.
Dziļās sāpes (3-5%) – nopietnas sāpes, kuras saistītas ar mugurkaula struktūras, disku, skriemeļu, muguras smadzeņu, nervu un smadzeņu apvalka, šķidruma izmaiņām vai ietekmi.
Ja runājam par diska pataloģijām, tad diska trūce uzreiz nebūs, vispirms būs protrūzija – neliels izvelvējums. Disks sastāv no divām daļām – gredzena un želejas, kas atrodas noslēgtā hermētiskā telpā. Gredzenam ir jāiztur milzīga slodze – spiediens no 0,2 līdz pat 1 atmosfērai. Ar laiku slodzes vai ģenētisku iemeslu dēļ (jaunākajam manam pacientam bija 13 gadu) disks mēdz saplīst. Disks kļūst sausāks, līdz ar to arī cietāks, gredzeni paliek vājāki, veidojas plaisas, savukārt diska spiediens to spiež laukā – veidojas diska izvelvējumi. Disku var izspiest arī uz priekšpusi – vēdera pusi, bet tas nav tik bīstams, jo nerada sāpes, savukārt, ja uz mugurkaula kanālu un tas pieskaras vai piespiežas tuvumā esošajam muguras nervam, tad rodas sāpes. Arī šajos gadījumos neiesaku studēt interneta dzīles, jo diska trūcēm un protūzijām ir līdzīgi kā ar automašīnas avārijām – ir daudz un dažādu iespēju, tāpēc labāk uzticēties speciālistam.
Ko darīt diska trūces gadījumā?
Pirmais nosacījums ir miers – pirmās dienas saudzīgā režīmā. Nekādā gadījumā nevajag domāt par korsešu vai jostu likšanu, jo ir daudz situācijas, kad tās pat pasliktinājušas situāciju ne uzlabojušas. Korsetes jālieto tikai situācijās, kad to nozīmējis ārsts, visbiežāk tas ir pēcoperāciju periodā.
Ja nav šīs miera sajūtas un nevar pagulēt, tad jāsāk pretiekaisuma, pretsāpju medikamentu lietošana. Tie var būt parasti ikdienā lietojamie medikamenti, bet, vēršoties pie mugurkaula speciālista, tiks izrakstīti specifiskāki medikamenti konkrētai problēmai.
Ja cilvēkam ir sāpes pēc kāda traumatiska notikuma (sasitums, sastiepums), pirmā palīdzība ir aukstums, ja ir hroniskas sāpes, palīdzēs siltums.
Cilvēki ir iecienījuši dažādus tautas medicīnas līdzekļus, mēs, ārsti, pārzinām šos preparātus, bet nevaram ieteikt nesertificētus uz cilvēkiem neaprobētus līdzekļus. Nevar domāt un cerēt, ka šie superuniversiālie līdzekļi atrisinās visas problēmas. Seklo sāpju gadījumos tie var palīdzēt, bet, iespējams, ka sāpes pārietu arī tad, ja tos nelietotu.
Diska trūces, protrūzijas gadījumos ķirurģiska iejaukšanās būs nepieciešama vienam no divdesmit. Mūsdienās ir ļoti daudz dažādu iespēju, kā tēmēti precīzi cīnīties ar sāpēm. Ir dažādas injekcijas, blokādes, preparātu kombinācijas, ar kuru palīdzību profesionāls speciālists apmēram 1-2 nedēļu laikā sāpes var novērst. Ja tomēr neizdodas tik ātri rast risinājumu, tad ir citas metodes, ko var pielietot, lai situāciju uzlabotu. Jāatceras, ka bojāta nerva funkcionalitātei ir robežas, to var novest līdz stadijai, ka funkcionalitāte vairs nav atjaunojama, tāpēc ļoti svarīgi šajās situācijās ir profesionāla ārsta uzraudzība. Skudriņu vai tirpšanas sajūta vēl nav tā draudīgākā, nopietni jāuztraucas, ja rodas kustību traucējumi vai nejūtība.
Jāsaprot, ka pēc kāda laika visdrīzāk ārstniecības kursu nāksies atkārtot, jo naivi ir ticēt, ka, piemēram, diska trūces gadījumā ar medikamentu kursu vai blokādi visas problēmas tiks atrisinātas uz mūžīgiem laikiem. Bet, ja ārsta kontrolē tiek sastādīts ārstnieciskais kurss un režīms, ko var darīt un ko labāk, ne, tad iespējams problēmas atkārtotu saasināšanos attālināt uz ilgu laiku. Savukārt, ja sāpes atkārtosies, jau būs zināms algoritms, ko un kā darīt.
Ir gadījumi, kad jārīkojas operatīvi, lai nerastos neatgriezeniskas veselības problēmas.
Vēlreiz atgādinu, ja ir problēmas ar mugurkaulu, tad jādodas pie šīs jomas speciālista, kuram ir nepieciešamās kompetences. Mugurkauls ir ļoti specifisks un sarežģīts, bet ir ļoti daudz un dažādas ārstniecības iespējas.
Vai varat ko vairāk pastāstīt par trombocitārās plazmas injekciju, kas pēdējā laikā tiek pielietota samērā bieži
Trombocitārās plazmas injekcija – augšanas faktors jeb ar trombocītiem bagātinātas plazmas ievadīšana bojātā locītavā vai tās tuvumā. No pacienta paņem 15 ml asins parauga, to ievieto īpašā centrifūgā. Asins parauga apstrādes rezultātā plazma atdalās no trombocītiem – to skaits šīs procedūras laikā palielinās līdz pat desmit reizēm. No pacienta asinīm un trombocītu koncentrāta veido ievadāmo injekciju. Uzlabojumi pēc proteīna injekcijas nav tūlītēji – tie kļūst jūtami dažas nedēļas pēc injekcijas. Trombocitārās plazmas injekcija nav medikamentozs, bet dabīgs produkts, to ļoti plaši izmanto sportisti, arī skaistumkopšanā. Lai gan šī procedūra nav dziļo problēmu risināšanai, tomēr – retāk diska trūču, biežāk – protrūziju gadījumā to iesakām, jo ir jūtami uzlabojumi. Pēc šīm injekcijām ir jālieto pretsāpju (bet ne pretiekaisuma) medikamenti, mēnesi jābūt saudzīgam režīmam un jādodas pie fizioterapeita, lai apgūtu obligāti veicamo vingrojumu komplektu. Vienīgais mīnuss, ka šī procedūra ir samērā dārga.
Fizioterapija ir ļoti būtiska jebkuras manipulācijas vai operācijas gadījumā, jo, lai cilvēks varētu atrasties vertikālā stāvoklī, ir iesaistīti visi 33-34 skriemeļi un ap 200 muskuļu. Joprojām cilvēki ir samērā maz informēti par dziļo muskulatūru, kas ir ļoti svarīga un ir jātrenē. Fizioterapijas milzīgā nozīme ir absolūti pierādīta, šobrīd Latvijā tā ir samērā augstā līmenī, jo jaunie speciālisti ir labi sagatavoti.
Mugurkaula ārstniecības attīstība šobrīd notiek četros virzienos
- Mūsdienās mugurkaula operācijas ir minimāli invazīvas ar kosmētiskiem griezumiem, tāpēc no šīm operācijām cilvēkiem nevajadzētu baidīties.
- Ļoti svarīgs ir mugurkaula izliekuma balanss, jo cilvēku noturēt vertikāli ir samērā sarežģīti. Nebūt nevajag lielas traumas, lai cilvēkam rastos problēmas, tāpēc, ja mugurkauls sāk šķobīties, tad jādomā, kā to atjaunot, uzlabot izliekuma balansu, ja izdodas, tad pacients jūtas daudz labāk.
- Mūsdienās pie mugurkaula ārstēšanas samērā daudz izmanto trombocitārās plazmas injekcijas, kas ir bioloģiska atjaunināšana līdzīgi kā cilmes šūnas. Vēl nevaram atjaunot paralizēta pacienta funkcionalitāti, bet domāju, ka esam ceļā uz to.
- Ļoti izteikti attīstās robotizācija, tehnoloģiskās ierīces, pat operācijas jau taisa roboti. Bet tas gan vēl tikai attīstības līmenī, bet šī attīstība notiek ļoti strauji, tā ka tuvākajā nākotnē gaidāmi medicīnas zinātnes strauja attīstība, kas viennozīmīgi ir laba ziņa pacientiem.