Keta Selecka
Kā liecina SIA Veselības centrs 4 gastroenterologa un endoskopista Hosama Abu Meri pieredze, pacientiem, kuri sūdzas par sāpēm, diskomfortu vai spiedošu sajūtu vēderā, pārmērīgu gāzu veidošanos utt., šie simptomi visbiežāk saistīti ar stresu un psiholoģiskiem pārdzīvojumiem, kad ir traucēta kuņģa un zarnu trakta darbība.
Tikai 20 līdz 30 % vēdersāpju iemesls ir kāda nopietna saslimšana, piemēram, akūts aklās zarnas piedēkļa iekaisums, akūts pankreatīts, kuņģa čūlas plīsums vai zarnu nosprostojums u. c.
– Kādas vēdersāpes mēdz būt, un kādi ir to iemesli?
– Vēdersāpes atšķiras pēc sāpju veida, stipruma un vietas, kur sāp. Pirmkārt, ir organiskās sāpes jeb tādas, kas rodas dažādu orgānu saslimšanu dēļ, piemēram, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, aknu vai zarnu problēmu dēļ. Otrkārt, psiholoģiskās sāpes, kad funkcionālie traucējumi, t. i., vēdersāpes, rodas it kā no nekā, un tās visbiežāk saistītas ar pacienta dzīvesveidu. Treškārt, neorganiskās sāpes – sāpes vēderā, kas saistītas ar mugurkaula problēmām, kad pacientam, piemēram, ir spondiloze vai radikulopātija, diska trūces u. tml. un sāpes no muguras atstaro uz vēderu.
Sāpes vēderā var būt velkošas, durošas, spiedošas, žņaudzošas u. c. Ja ir spiedošas sāpes vēdera augšdaļā, tās var būt kuņģa vai aizkuņģa dziedzera problēmas. Kā diferenciālā diagnoze jāņem vērā arī sirds asinsvadu išēmija. Žņaudzošas sāpes bieži vien ir no stresa. Velkošas, iespējams, būs no nerviem mugurpusē. Ja sāpes ir durošas, vaina varētu būt zarnās, kur uzkrājies pārlieku daudz gāzu.
Var būt arī sāpes gan mugurā, gan vēdera sānā, kas ir saistītas ar kādu nieru slimību. Piemēram, sāpes, ko izraisa nierakmens, un tās parasti ir ļoti stipras. Arī urīnpūslis un urīna izvadkanāli var būt sāpju iemesls vēdera lejasdaļā.
Jāuzsver, ka vēdersāpju iemeslu ir ļoti daudz, no kuriem lielākā daļa ir viegli novēršami un saistīti ar psiholoģiskajiem pārdzīvojumiem un stresu.
– Kādos gadījumos vēdersāpes tomēr varētu būt dzīvībai bīstamas, kad jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība?
– Tas būtu jādara tad, ja sāpes rodas pēkšņi un ir ļoti stipras un ilgstošas. Tik stipras sāpes, ka nevar izturēt. Šādu sāpju iemesls var būt divpadsmitpirkstu zarnas, kuņģa čūlas vai aklās zarnas plīsums, iesprūdis žultsakmens vai nierakmens, arī aizkuņģa dziedzera iekaisums – akūts pankreatīts, kas arī var sākties ar stiprām sāpēm, kuras atstaro uz mugurpusi. Turklāt sāpes šādos gadījumos nav vienīgais simptoms.
Daudzām nopietnām veselības problēmām, kas ir saistītas ar vēdersāpēm un nokļūšanu slimnīcā, pirms tam ir bijuši vairāki brīdinošie simptomi, kas liecina par iekšēju asiņošanu. Piemēram, pacienta vēdera izeja vai urīns ir ar asiņu piejaukumu vai ļoti tumšā krāsā, bet pirms tam nav ēstas bietes vai netiek lietoti dzelzs preparāti, kas var ietekmēt urīna un fēču krāsu.
– Esmu lasījusi, ka pusei pacientu, kuri nonāk slimnīcā, sūdzoties par vēdersāpēm, sāpes ir saistītas ar funkcionālajiem traucējumiem, piemēram, ar spazmām. Lūdzu, izskaidrojiet, kas ir spazma?
– Spazma ir muskuļu saraušanās. Šādas sāpes ir bez precīzas lokalizācijas un ir viļņveidīgas jeb lēkmjveida – ir spiedoša, žņaudzoša vai duroša sajūta, kas pāriet un atkal atsākas. Tās sauc par spazmolītiskām sāpēm.
Iemesli, kāpēc rodas spazmas, var būt ļoti dažādi. Spazmveidīga sāpe labajā paribē var rasties arī tad, ja ir sakustējies žultsakmens. Varbūt ir kādas zarnu muskulatūras problēmas, kas rodas no hroniska vai akūta iekaisuma, bet bieži vien tās ir psiholoģiskas izcelsmes sāpes – saistītas ar nervu sistēmu kopumā. Resnā zarna var būt piepūsta arī tur uzkrājušos gāzu dēļ, un tāpēc rodas sāpes.
– Kā visefektīvāk atbrīvoties no spazmām vēderā?
– Pret spazmām palīdz vēdera masēšana un spazmolītiskie medikamenti un dabīgie līdzekļi, piemēram, piparmētru eļļa. Nereti šādās situācijās kļūst vieglāk pēc aiziešanas uz tualeti. Mazināt nepatīkamo sajūtu vēderā gāzu dēļ palīdz silta anīsa, kumelīšu, ķimeņu u. c. tēja, kas nomierina zarnu muskulatūru.
Protams, jāpievērš uzmanība, vai līdz ar spazmolītiskajām sāpēm nav citu simptomu – asiņošana, vemšana, caureja, ģībšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra –, jo tad sāpju iemesls ir nopietnāks par gāzēm un būs nepieciešama mediķa konsultācija.
– Vai un kā iespējams izvairīties no spazmu veidošanās?
– Galvenais ir saprast, kāds ir spazmu rašanās iemesls, un to novērst. Ja spazmas rodas sakrājušos gāzu dēļ, tad visbiežāk palīdz tas, ka tos produktus, kuri visvairāk veicina gāzu veidošanos, uzturā lieto reti vai nelieto vispār. Visbiežāk gāzes veidojas no pupiņu, zirņu, piena, augļu, sulu, gāzēto dzērienu un saldumu lietošanas uzturā. Pārmērīgas gāzu veidošanās jeb meteorisma iemesls var būt arī stress.
Lai mazinātu gāzu veidošanos, noteikti vajag kustēties! Staigājiet vismaz pusstundu dienā un sportojiet divas trīs reizes nedēļā. Veltiet miegam pietiekami ilgu laiku – vismaz septiņas astoņas stundas. Jo tas viss ietekmē kuņģa un zarnu trakta veselību.
Jāpavēro, vai gāzu veidošanās ir bijusi visu laiku, vai tikai pēdējā laikā, jo vēderu piepūš arī tad, ja ir kādas zarnu problēmas, piemēram, zarnu infekcija, iekaisums, kolīts vai tml. Varbūt ir izjaukta zarnu mikroflora pēc antibiotiku lietošanas vai jums vēderā ir parazīti, piemēram, cērmes. Īpaši tam jāpievērš uzmanība tiem pacientiem, kuriem ir mājdzīvnieki.
Būtu svarīgi saprast, ka gāzes vēderā veidojas visiem. To nosaka normāla cilvēka ķermeņa fizioloģija. Kā saka: ja veidojas gāzes, tas nozīmē, ka cilvēks ir dzīvs. Jautājums tikai, vai tās jums traucē vai netraucē dzīvot. Piemēram, Francijā nav nepieklājīgi laist purkšķus, esot cilvēkos. Īpaši veci cilvēki gāzes uzskata par organisma ienaidnieku.
– Vai taisnība, ka spazmolītiskas sāpes vēderā var izraisīt stress? Kāds tam ir skaidrojums?
– Jā, tā ir taisnība! Stresa hormoni ietekmē arī zarnas, un, kad garīgā vai fiziskā slodze cilvēkam izraisa stresa hormonu pieaugumu jeb paaugstinātu adrenalīna līmeni, tas ietekmē arī zarnu muskulatūru, kas stresa situācijā saspringst tāpat kā viss ķermenis. Zarnas kļūst jutīgas, tāpēc vismazākā gāze, kas iepriekš netraucēja, tagad rada diskomfortu. Šādos gadījumos tiek runāts par kairinātās zarnas sindromu, kam raksturīgas arī spazmolītiskas vēdersāpes, kas ir psiholoģiskas vēdersāpes. Pacients sūdzas par to, ka vēders sāp te vienā, te otrā vietā un ka ir mainīga vēdera izeja – te caureja, te aizcietējums. Šādas sāpes parasti samazinās vai pat pazūd pēc vēdera izejas.
Kaut arī šajos gadījumos zarnās nav ne iekaisuma, ne ļaundabīgu veidojumu vai infekcijas, cilvēks stāsta par tādiem simptomiem, kas raksturīgi dažādām nopietnām saslimšanām.
Lai pārliecinātos, ka sāpes patiešām ir tikai funkcionālas izcelsmes, nevis organiskas, ārsts šādos gadījumos nozīmē papildu izmeklējumus: gastroskopiju, kolonoskopiju, kas ir resnās zarnas izmeklējums, liek nodot fēču un asins analīzes. Dažkārt, kaut arī visas analīzes ir labas, pacients tomēr nespēj noticēt, ka viņš ir vesels. Tad pacientu pārņem nevajadzīgs satraukums, domas par vēzi vai kādu citu nopietnu saslimšanu. Nervozitātes dēļ rodas miega un ēšanas traucējumi, un tas vēl vairāk sakairina kuņģi un zarnas un saasina veselības problēmas. Tāpēc ir ļoti svarīgi ārstam ar pacientu izrunāties un nomierināt viņu psiholoģiski, pierādot, ka viņš ir vesels.
Parasti karinātās zarnas sindroma gadījumā, izrunājoties ar pacientu, iemeslu sūdzībām par vēdersāpēm atrod pacienta dzīvesveidā, piemēram, viņam pēdējā laikā ir bijusi pārāk liela darba slodze, problēmas privātajā dzīvē vai darbā. Bieži vien šādās situācijās izrādās, ka pārdzīvojumi, lielā fiziskā vai emocionālā slodze ir bijusi nevis vakar vai aizvakar, bet pirms ilgāka laika. Jo, kad cilvēkam ir jārisina dažādas dzīves problēmas, viņš nedomā par savu veselību, bet, kad problēmas ir beigušās, viņš beidzot pievērš uzmanību sev un sāk satraukties, kāpēc vēders spiež, kāpēc vēdera izeja ir mainīga utt. Šos simptomus rada zarnas, kas ir sakairinātas stresa dēļ.
– Vai kairinātās zarnas sindroma cēlonis vienmēr ir stress?
– Tā ir visbiežāk, jo ļoti reti kairinātās zarnas sindroms rodas tad, ja pacientam pirms tam kaut kad ir bijusi zarnu infekcija, piemēram, salmoneloze vai dizentērija.
Par kairinātās zarnas sindromu sūdzas 30–40 % no visiem pasaules iedzīvotājiem. Sievietes sūdzas biežāk nekā vīrieši, jo viņas vairāk par sevi rūpējas, pievērš uzmanību veselībai un izmaiņām organismā. Arī vīriešiem, protams, ir šī problēma, īpaši 20 līdz 40 gadu vecumā, kad parasti ir saspringtāks dzīvesveids, un pēc tam atkal vēlīnā vecumā, kad cilvēki aiziet pensijā un aiz bezdarbības mēģina atrast savā organismā dažādas vainas.
– Domājot par kuņģa un zarnu trakta veselību, kā jūs skaidrotu teicienu «ēdiens kā zāles»? Ja es lietošu sabalansētu un veselīgu uzturu, vai varēšu izvairīties no vēdersāpēm?
– Būtu gan jāprecizē, ko nozīmē ēst veselīgi un sabalansēti. Ja cilvēks ir vesels un viņam nav nekādu sūdzību, viņam būtu jāēd citrusaugļi un produkti, kuros ir tauki, olbaltumvielas, ogļhidrāti, šķiedrvielas, kā arī zaļumi, piena produkti un mazliet saldumu. Taču mums katram būs citāda izpratne par to, kas un cik daudz jāēd. Ne visi panes, piemēram, piena produktus, jo tas viņiem var radīt smaguma sajūtu, gāzes vai caureju, citi nepanes miltu produktus vai saldumus.
Ja pacientam ir kāda saslimšana, piemēram, gastrīts vai atviļņa slimība, viņš nevarēs ēst citrusaugļus. Pēc sava veselības stāvokļa un pašsajūtas ir jāizvērtē, ko ēst un ko labāk neēst vai vismaz lietot uzturā mazāk. Ja pēc kefīra dzeršanas ir slikta pašsajūta, nedzeriet to! Ja pēc maizes ēšana vēderā ir smaguma sajūta, neēdiet to daudz vai pamēģiniet citu maizi!
Turklāt jāēd biežāk, mazākām porcijām un lēnāk! Bet galvenais – jālieto pietiekami daudz šķidruma un jākustas!
