Mūsdienās diez vai kāds spēj iztēloties Ziemassvētkus bez piparkūkām. Bet vai zinām, kāda ir to vēsture? Piparkūku dzimtene ir Tuvie Austrumi, kur tās cepa jau pirms 5000 gadu. Tās bija tik īpašas, ka ar to mieloja tikai dievus vai pārdeva aptiekās kā zāles.
Ilgu laiku piparkūkas varēja atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki. Faraonu galmos Ēģiptē tās sauca par medus raušiem, kuriem piemīt īpašs spēks, un tos izmantoja, lai atvairītu dēmonus, pielabinātos dievībām un dotu līdzi mirušajiem aizsaulē kā ceļamaizi.
Piparkūku slava nonāca līdz Romas impērijai, kur turpinājās to kulta tradīcija – medus cepumus ziedoja dievībām.
Tālāk piparkūku ceļš veda uz Viduslaiku Eiropu, tur piparkūkas pazīstamas kopš 992. gada, kad Francijā to pagatavošanu sāka mācīt armēņu mūks Nikopoles Gregorijs. Sākotnēji piparkūkas uzskatīja par dziedinošām, tāpēc pārdeva aptiekās. Mūki piparkūkas gatavojuši eņģeļu un svēto formās, un šīs piparkūku formas bijušas populāras līdz pat mūsdienām.
Pirmie 14 oficiāli atzītie piparkūku cepšanas meistari Eiropā savu amata ģildi izveidoja 1643. gadā Vācijā. Divus gadus vēlāk tika izdoti speciāli «piparkūku statūti», kas strikti reglamentēja ar piparkūkām saistītos jautājumus, piemēram, noteica, ka pārdot piparkūkas ir tiesības tikai tiem, kam pieder sava krāsns.
Anglijas karaliene Elizabete I valdīšanas laikā lūdza, lai uz svētkiem tiktu izgatavoti piparkūku cilvēciņi par godu viņas viesiem, kuriem šīs piparkūkas arī tika dalītas. Tā radās piparkūku vīriņš.
Pirmsākumos Anglijā piparkūkas sauca par «konservētu ingveru», jo to sastāvā noteikti bija šī garšviela. Anglijā 15.gadsimtā veidojās gadatirgu kultūra, un piparkūkas gadatirgos bija vienmēr. Tās gatavoja visiem svētkiem, tikai to forma noteica piederību kādam no tiem, piemēram, rudenī piparkūkas veidoja putnu vai olu formā, Lieldienās tās bija apaļas vai pogu formā.
Vairākās Eiropas valstīs piparkūku cepšana izveidojās par amatu. Vissenākās šodien pazīstamās piparkūku cepšanas tradīcijas saglabājušās Vācijā. Piparkūku mājiņa radās 19. gadsimtā, ļaudīm iedvesmojoties no brāļu Grimmu pasakas «Ansītis un Grietiņa». Piparkūku mājiņu gatavošanas tradīcijas mūsdienās attīstās, Amerika ir valsts, kurā Ziemassvētkos gatavo visdažādākās mājiņas, rīko konkursus un ļauj vaļu fantāzijai.
Savukārt uz Latviju piparkūku cepšanas tradīcijas atceļoja no Vācijas. Tās var iegādāties visos gadalaikos, tomēr īpašo sajūtu tās sniedz tieši Ziemassvētkos.
Piparkūku sastāvā neatsverama nozīme ir garšvielām, tām izmanto kanēli, muskatriekstu, krustnagliņas, ingveru, kardamonu, koriandru, melnos piparus, smaržīgos piparus un pūdercukuru.
Ēdot tagad tik pazīstamo Ziemassvētku našķi, varam apzināties, ka to pagatavošanā nepieciešamas sastāvdaļas no visiem zemeslodes nostūriem.
Interesanti fakti par piparkūkām:
Sākotnēji Eiropā piparkūkas cepa katoļu mūki. Tās tika veidotas svēto un eņģeļu formās.
Pēc kādas zviedru tradīcijas ar piparkūkām ir iespējams piepildīt vēlēšanos. Piparkūka ir jāpaņem plaukstā, jāvēlas vēlēšanās un jāsaplēš. Ja tā saplīst trīs daļās, tad vēlēšanās piepildīsies.
Kāds ārsts reiz esot piparkūkas izrakstījis kā zāles Zviedru karalim Hansam depresijas ārstēšanai.