Teju kā apritējis gads kopš Mana Aptieka Maija aptiekas Alsungas filiālē par vadītāju strādā Indra Vējkāja. Lai gan viņa savulaik uzsāka medicīnas studijas ar domu kļūt par ārstu, laika gaitā Indra ir sapratusi, ka tieši farmācija ir nozare, kas viņu patiesi interesē.
“Bērnībā biju ļoti aktīvs bērns, dzīvojot Gaudenieku pagastā Basos un mācoties vietējā pamatskolā, piedalījos visos 
iespējamos pulciņos – teātri spēlēju, ansamblī dziedāju,” uzsākot sarunu atzīst Indra. Arī mācības grūtības jaunajai meitenei nesagādāja, tāpēc pēc Alsungas vidusskolas absolvēšanas viņa devās uz Rīgas 1. medicīnas koledžu, lai apgūtu ārsta palīga profesiju. “Man ļoti patika un arī padevās mācības šajā skolā, bet praksē, iepazīstot ārsta palīga ikdienu Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestā, sapratu, ka šis darbs tomēr nav piemērots man,” atzīst Indra.
Pārtrauc medicīnas studijas
Pēc medicīnas koledžas absolvēšanas mammas iedrošināta un virzīta Indra iestājās Latvijas Universitātes medicīnas fakultāte, lai kļūtu par ārsti. Kad pēc divu kursu studijām Indrai pieteicās meitiņa, viņa nolēma dibināt ģimeni un, izsverot visus par un pret, pieņēma lēmumu medicīnas studijas neturpināt. “Lai cik arī skumji tas neizklausītos, bet atkal nācās atzīt, ka izvēlētā profesija nav man piemērota, tāpēc nodevos meitiņas audzināšanai ar domu, gan jau ar laiku sapratīšu, kurā jomā gribu darboties profesionālajā ziņā.”
Farmācija – īstā nozare
Kad mazā Beāte jau bija pietiekami paaugusies, lai uzsāktu bērnudārza gaitas, Indras mamma pamanīja sludinājumu vietējā avīzē, ka Maija aptiekas Alsungas filiālē nepieciešams farmaceits. “Tā kā man medicīnas koledžā iegūtais diploms ļauj strādāt aptiekas filiālē, tad pieteicos šim darbam un nu jau vairāk nekā gadu strādāju aptiekā. Lai gan sākums nebija viegls, jo nācās atkārtot nedaudz piemirstās zināšanas, bet tā kā esmu ļoti centīga, man tas nesagādāja grūtības. Arī kolēģi no sākuma palīdzēja, kā sacīt – ievadīja darbā. Jāatzīst, ka beidzot jūtu, ka farmācija ir tā nozare, kas mani interesē un aizrauj, man patīk strādāt ar cilvēkiem, palīdzēt viņiem, dažkārt cilvēkam pietiek ar to vien, ka var ienākt un aprunāties,” smaidot stāsta Indra. Lai gan Indras ceļš līdz farmācijai nebija tas taisnākais, bet ir attaisnojies, jo visiem ir zināms fakts, ka vislabākais rezultāts tiek sasniegt, darot darbu, kas sirdij tuvs. “Kaut kur tālākā apziņas stūrī bija doma par farmāciju, bet bija jāpaiet laikam un jāsakrīt notikumiem, lai to saprastu. Ja nākotnē radīsies iespēja papildināt zināšanas farmācijas zinībās, noteikti izskatīšu šo iespēju, jo farmācija ir nozare, kura nemitīgi attīstās un pilnveidojas, tāpēc arī šajā nozarē strādājošajiem ir jāmācas visa mūža garumā,” atzīsta Indra.
Mazā Beāte kārtīgi šeptējas
Tā kā mazajai Beātei vēl ļoti nepieciešama mammas gādība, tad pārsvarā visu brīvo laiku Indra pavada ar meitiņu. “Mēs lasām grāmatas, spēlējamies, runājamies. Beāte tāpat kā es bērnībā ir ļoti aktīvs bērns, viņu daudz kas interesē, visu grib redzēt un saprast, kārtīgi šeptējas, tāpēc man laiks paskrien nemanot,” stāsta Indra. Vienlaikus viņa atzīst, ka sabiedriskās dzīves aktivitātes nedaudz tomēr pietrūkstot gan. Tā kā agrāk daudzus gadus Indra dziedāja Alsungas etnogrāfiskajā ansamblī “Suitu sievas” un tagad ir saņēmu uzaicinājumu atgriezties, tad apsver domu tuvākajā laikā atsākt dziedāšanu.
Tā kā pašai Indrai ar profesijas izvēli uzreiz nevedās, uz jautājumu, kur gribētu virzīt savu meitu, kad pienāks laiks, viņa pārliecinoši atbild, ka šī izvēle jāatstāj pašas meitas ziņā, tomēr atzīst, ka nedaudz jau jāpieskata un iespējams jāpavirza būs, jo tas lēmums nemaz tik viegls neesot.
