Aija Tula – Rijkure kā ginekoloģe strādā Diplomātiskā Servisa medicīnas centrā, kā ginekoloģe, seksoloģe, psihoterapeite un US speciāliste sieviešu veselības centrā “VITA” un reizi mēnesī dodas uz Jēkabpili, kur medicīniskajā sabiedrībā “KATARSE” pieņem pacientus gan kā ginekoloģe, gan seksoloģe. Viņa ir rīdziniece, kas lepojas, ka ir beigusi Rīgas 49. vidusskolu. Interesants fakts, ka viņas klasē mācījās 14 meitenes un 14 zēni, no kuriem 7 bija Jāņi, bet 7 skolēni kļuva par ārstiem. Absolvējot Rīgas Medicīnas institūtu (Rīgas Stradiņa universitāte), Aija specializējās ginekoloģijā kā subspecialitātē, izvēloties seksoloģiju un seksopataloģiju. Viņas pirmais skolotājs bija Latvijā slavenākais un zinošākais seksologs Jānis Zālītis. Tieši viņš jauno speciālisti ieinteresēja hipnoterapijā, kas ir ļoti efektīva metode seksuālo problēmu risināšanā. Zināšanas jaunā daktere turpināja apgūt Jauno psiholoģiju centrā, kur astoņus gadus pieredzi smēlusi no tādiem franču hipnozes speciālistiem kā profesors Žans Bekkio.
Daktere vienlaikus ir arī Eiropas kontraceptoloģijas, seksuālās un reproduktīvās veselības asociācijas valdes locekle, kā arī Latvijas kontracepcijas asociācijas prezidente.
Daktere ir divu lielisku meitu māte un jau trīs mazbērniņu vecmāmiņa. Ja jaunākā meita Annija ir kļuvusi par bioloģi un šobrīd audzina mazos dvīnīšus, tad Areta gāja mātes pēdās un kļuva par ginekoloģi, lai gan šobrīd arī pilnībā nodevusies mātes lomas pildīšanai.
“Mans šī brīža visatbildīgākais pienākums, kas no otras puses ir svēta lieta, ka jau vairāk nekā 7 gadus rūpējos par 
savu 96 gadus veco, uz gultas guļošo mammu. Esmu absolūta pretiniece, ka bērni savus nevarošos vecākus ieliek pansionātā, kur viņi sabrūk psiholoģiski,” ir pārliecināta daktere. Vienlaikus viņa atzīst, ka dzīvesprieku un enerģiju smeļas savos burvīgajos mazbērnos un atrodoties pie dabas. “Man ir lauku māja, kur pilnībā atpūšos no ikdienas steigas. Pati roku zemi, ravēju dārzu, šogad jau esmu savākusi ap 150 litru bērzu sulu un gaiļbiksītes gan ziemas tējai, gan uzlējumam – dabiskajam vitamīnu avotam. Man patīk ogot, sēņot, klausīties putnu dziesmas un upes čalas…Tas miers mani nomierina un dod enerģiju jauniem darbiem,” atzīst daktere.
Kad divi mīloši cilvēki ļaujas intīmai tuvībai un neplānoti notiek kāds misēklis, bet viņi vēl nav gatavi uzņemties atbildību par jaunu dzīvību, tad ir vērtīgi atcerēties par avārijas kontracepcijas iespējām. Kā, kādās situācijās tās lietot un kad nav ieteicams to darīt, skaidro ginekoloģe, seksoloģe, hipnozes un US speciāliste Aija Tula – Rijkure.
Vispirms jāatceras, ka avārijas kontracepcija ir domāta tikai un vienīgi AVĀRIJAS situācijām, – ja kāda iemesla dēļ nav nostrādājusi pastāvīgi lietotā kontracepcija. Piemēram, ja atgadījusies kāda ķibele ar prezervatīvu, vai aizmirsta iedzert ikdienas hormonālā tablete. Ja meitenei, lietojot hormonālo kontracepciju, ir bijusi caureja vai vemšana – arī tad var izmantot avārijas kontracepciju vai arī līdz cikla beigām kā izsargāšanās līdzeklis jāizmanto prezervatīvs. Arī gadījumos, kad notikusi izvarošana, avārijas kontracepcija jālieto nekavējoties. Ne velti šīm medikamentam nosaukums ir avārijas kontracepcija – tā nedrīkst būt kā pastāvīga izsargāšanās metode. Ja pastāv partnerattiecības ar regulāru dzimumdzīvi, tad jāizvēlas kāda no ikdienai piemērotajām kontracepcijas metodēm, kuru klāsts mūsdienās ir samērā plašs.
Avārijas kontracepcija nav aborts
Svarīgi ir saprast arī to, ka avārijas kontracepcija nav aborts. Pastāv mīts, ja dzimumakts ir noticis bez izsargāšanās un rodas sajūta par iespējamo grūtniecību, tad situāciju var labot ar avārijas kontracepciju. Tas neatbilst patiesībai, jo avārijas kontracepcijas spēkos ir nepieļaut spermatozoīdam apaugļot olšūnu, bet, ja tas jau ir noticis, tad tās lietošana ir bezjēdzīga. Jāatceras arī tas, ka nav iespējams precīzi paredzēt, cik ātri pēc dzimumakta notiks apaugļošanās – pēc 10 minūtēm vai 2 diennaktīm. Tieši šī iemesla pēc avārijas kontracepcijas jālieto, cik iespējams ātri pēc notikušā dzimumakta. Latvijas aptiekās iegādājamās avārijas kontracepcijas atšķiras tikai ar iespējamo izsargāšanās procentu (70%-90%), bet 100% rezultātu negarantē neviena. Nav tā, ka viena avārijas kontracepcija ir pārāka par otru – tās ir tikai firmu pārstāvniecību savstarpējās cīņas. Vislielākā kļūda, ko visbiežāk pieļauj jaunieši – vispirms ļausimies baudas mirklim, bet pēc tam domāsim, kā likvidēt sekas, jo mūsdienās tak ir tik daudz dažādu metožu kā izsargāties. Tieši šī iemesla dēļ statistika skarbi liecina, ka katru gadu ir jaunietes, kurām grūtniecība iestājas neplānoti pārāk agrā vecumā (8.-9. klases skolnieces!!!).
Lai gan pasaulē avārijas kontracepciju izmanto jau sen, diemžēl Latvijā jaunākās metodes ieviešas lēnām. Sākumā tas bija recepšu medikaments, bet šobrīd bezrecepšu, kā rezultātā jauniešiem tā ir brīvi pieejama. Ja dzimumattiecības ir regulāras, tad ir jādodas pie ginekologa, lai izvēlētos atbilstošāko kontracepcijas veidu.
Avārijas kontracepcija nav draudzīga aknām
Avārijas kontracepcija nav tik nevainīga kā sākumā var šķist, vienlaikus sieviete iedzer ļoti lielu hormonu devu, kā rezultātā var pasliktināties pašsajūta – vairums sievietes izjūt sliktu dūšu, nogurumu, galvas reiboņus, sāpes. Šī procesa rezultātā cikls “sajūk prātā” – neregulāra asiņošana var būt pirmos divus mēnešus. Teorētiski tas nav nekas ārkārtējs, bet jāsaprot, ka tas viss ir jāiztur sievietei – viņas organismam. Jāatceras arī tas, ka spēcīgās avārijas kontracepcijas vielas nav pārāk draudzīgas aknām. Profesora, gastroenterologa Anatolija Danilāna viedoklis, ka, uzsākot lietot pat patstāvīgo hormonālo kontracepciju, vispirms vēlams pārbaudīt aknu darbību. Protams, no vienas reizes iedzerot avārijas kontracepciju, nekas ārkārtējs nenotiks, bet, ja to dara bieži un aknu darbība jau ir traucēta, tad var rasties hroniski aknu bojājumi. Kurai jaunietei bez īpašām sūdzībām mūsdienās tiek pārbaudīta aknu darbība? Par to vērts padomāt. Avārijas situācijā, kad tiek lietota avārijas kontracepcija, nedrīkst notikt vairāk nekā vienreiz gadā vai divas reizes mēnesī viena gada laikā.
Jauniešu izglītošana
Vienlaikus paralēli savai profesionālai darbībai jau trīs gadus kopā ar ģimenes ārstu Ritvaru Ziedoni lasu lekcijas Rīgas skolu jauniešiem par reproduktīvo veselību un higiēnu. Šis projekts notiek Rīgas domes labklājības departamentam sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžu. Tieši šī iemesla dēļ esmu samērā informēta par jauniešu attieksmi un darbībām, kas saistās ar reproduktīvo veselību. Situācija viennozīmīgi nav tik laba, kā gribētos. Jaunieši atzīst, ka samērā bieži lieto šo avārijas kontracepciju, neapzinoties, kādas sekas tā var radīt viņu veselībai. Lekciju laikā jaunieši netiek mudināti uzsākt dzimumdzīvi, bet gan notiek izglītojošs process. Nedaudz baisi ir klausīties atbildes uz jautājumu – kad ir laiks uzsākt dzimumattiecības. To uzsākšanai par iemeslu nedrīkst būt daudzas no viņu atbildēm, kā piemēram, gribas izmēģināt, kā tas ir; puisis uzspiež; draudzene jau to ir darījusi; bailes kaut ko nokavēt… Stāstu viņiem, ka šajā jautājumā nav jāsteidzas, ka tur neko nevar nokavēt, jo kvalitatīvas intīmas attiecības iespējamas arī 60 un 70 gadu vecumā un arī pēc tam, ja vien cilvēks ir vesels. Uzsveru, ka pirmajām seksuālajām attiecībām nav jānotiek 14., 15., 16., 17 gados, ka sekss jauniešu vecumā attaisnojums tikai un vienīgi mīlestības vārdā un tad nav svarīgi, vai ir 18, 24 vai 30 gadi. Esmu novērojusi, ka jauniešiem ir pārliecība, ka no pirmajām seksuālajām attiecībām nevar iestāties grūtniecība, kas pilnībā neatbilst patiesībai. Ir vēlme izklaidēties, pabaudīt, bet par sekām domāts netiek.
Vēl viena tendence, ka jaunieši uzticas ovulācijas cikla mobilajai aplikācijai, bet svarīgi atcerēties, ka cilvēks ir dzīva būtne un mēdz būt neplānotas, nestandarta situācijas, ko nespēj paredzēt aplikācija. Ovulācija bieži var pakļauties dažādām svārstībām – ja mobila aplikācija saka, ka šodien ir ovulācija, tad uz to 100% paļauties nevar.
Vecākiem jāinformē savi bērni
Kopumā jāatzīst, ka jaunieši šajos jautājumos ir samērā nezinoši. Viņi uzticas informācijai, ko var atrast interneta dzīlēs vai arī viens otram. Novērojama pārmērīga uzticēšanās nepareizajiem informāciju avotiem, kā rezultātā tiek pieņemti daudz nepareizi lēmumi. Aicinu vecākus vairāk par šiem jautājumiem runāt ar bērniem – stāstīt, skaidrot. Ja arī ir sajūta, ka jūs runājat, bet jaunietis neklausās, visdrīzāk viņš to neizrāda, bet interese viņam ir. Ir ļoti svarīgi vecākiem atrast ceļu pie saviem bērniem un bērniem pie vecākiem, jo pārsvarā vecāki ir daudz pieredzējušāki šajos jautājumos. Ja tomēr nav iespējama atklāta saruna ar vecākiem, tad jaunietim jāmeklē kāds cits pieaugušais, kuram var uzticēties, vai jāgriežas pie speciālista, kas noteikti palīdzēs.
