Biežāk sastopamās mutes dobuma saslimšanas

Tā kā farmaceits ir vispieejamākā medicīnas persona, nereti ārstēšanu pacienti grib uzsākt tieši aptiekā. Farmaceits konsultēs savu kompetenču ietvaros, paturot prātā, ka bieži šķietami vienkārši ārstējamas veselības problēmas var izrādīties kaut kas ļoti nopietns. Tādēļ mutes veselību problēmu gadījumos farmaceits visdrīzāk ieteiks zobārsta apmeklējumu, kurš arī izvērtēs, vai nav nepieciešams piesaistīt ķirurgu, endodontu, periodontologu vai orālās patoloģijas speciālistu. Šajā rakstā sertificēta farmaceite, Dzirciema aptiekas vadītāja, Mg.sc.sal. Sigita Čulkstena, konsultēs par mutes gļotādas bojājumiem, iekaisumiem, gingivītu un periodontītu.

Posttraumatisks gļotādas bojājums

Posttraumatisks gļotādas bojājums un/vai izkustināti zobi – visbiežāk skar bērnus, kuri uzsāk pārgalvīgas aktivitātes. Ar šo problēmu saskaras arī agresīvo sporta veidu cienītāji vai nelaimes gadījumos cietušie.

Traumu, kā arī ķīmiska vai termiska apdeguma gadījumā momentāni jāapmeklē traumpunkts, lai dežurējošais ķirurgs novērtētu stāvokļa nopietnību; arī, ja pacients ir reibuma stāvoklī. Iespējams būs nepieciešama hospitalizācija.

Visos šajos gadījumos nepieciešama profilaktiska pretmikrobu terapija, lai novērstu sekundāras infekcijas risku un audu reģenerāciju (atjaunošanos) veicinoša rīcība, savukārt atsāpinoša iedarbība – tikai vajadzības gadījumā. Pēctraumas stadijā higiēna ir obligāta – zobi jātīra ar pēcoperācijas zobu birsti un maigu pastu.

Ja zobs ir izsists, tas jānoskalo aukstā ūdenī, turot aiz zoba kronīša un cenšoties nepieskarties saknes daļai. Vislabāk to uzreiz ielikt tā “ligzdiņā”, sakost un steidzami doties pie speciālista. Ja bērns neļauj ielikt zobu “ligzdiņā”, tas pēc skalošanas jāievieto fizioloģiskajā šķīdumā, bērna siekalās vai aukstā pienā un steidzami jādodas pie speciālista. Tādos gadījumos noteicošā ir ātra un pareiza rīcība, jo pirmajās 20-30 minūtēs ir vislielākā iespējamība, ka zobs “iestiprināsies” atpakaļ.

Gļotādas bojājums var rasties protēžu vai kādu citu speciālu konstrukciju dēļ. Šādos gadījumos jānovērš turpmāka berzes iedarbība. Jāprecizē, kādus fiksējošos līdzekļus – protēžu līmi, pulveri, oderi – pacients lieto. Pat ja šķiet, ka protēze pieguļ labi, jāsaprot, ka neliels kustīgums arī var izraisīt gļotādas bojājumus. Nereti problēmu padziļina arī slikta higiēna. Jautājiet farmaceitam par protēžu gēliem, putojošajām tabletēm, šķīdumiem, kā arī kādu mutes ziedi, kas palīdzētu ātrāk sadziedēt bojājumu.

Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku izmanto ortodontijas iespējas. Līdzīgi kā protēžu gadījumā arī breketu lietotāji var savainot smaganas. Uzsākot lietot breketes, lai novērstu berzi, vispirms jānosedz asās vietas ar ortodontisko vasku vai silikonu. Ja tomēr gļotāda ir savainota, aptiekā var iegādāties līdzekļus, kas satur hialuronskābi, metiluracilu, smitsērkšķu eļļu, propolisu, alveju vai citus reģenerāciju veicinošus produktus. Šie produkti, protams, lietojami arī citos gadījumos, kad nepieciešama reģenerācija.

Arī šajā situācijā ļoti svarīga ir higiēnas prasību ievērošana – vissvarīgākais, lai neveidojas zobu aplikums. Aplikumu veidojošās baktērijas uzveiks ksilitols, fermenti, augu valsts antibakteriālas vielas un antiseptiķi cetilpiridīnijs un hlorheksidīns. Tātad pacientam ir izvēles iespējas.

Stomatīts

Stomatīts ir mutes dobuma gļotādas iekaisums, kas var rasties bakteriālās, vīrusinfekcijas vai sēnītes ietekmē. Šajos gadījumos speciālists saslimšanu var novērtēt gan vizuāli, gan laboratorisku izmeklējumu rezultātā un ieteikt mērķtiecīgāko terapiju. Bērnam, saslimstot ar stomatītu, vecākiem vēlams konsultēs ar dežurējošo bērnu stomatologu.

Sēnīte mutes dobumā dažādās vecuma grupās izskatās atšķirīgi: zīdaiņiem kā balti plankumi, veciem cilvēkiem – gļotādas apsārtums, lūpu kaktiņu plaisas. Orālās patoloģijas speciālists veiks vizuālu novērtējumu un, izvērtējot laboratorisko izmeklējumu rezultātus, uzstādīs diagnozi. Vienīgi jāatceras, ka labarotorisko izmeklējumu rezultātus var ietekmēt iepriekšēja antiseptiska līdzekļa lietošana, bet vizuālo novērtējumu – plaši lietotais pioktanīna šķīdums. Tādēļ, ejot pie ārsta, vēlams tos nelietot.

Ķīmij- vai staru terapijas radīts gļotādas bojājums

Citotoksiska iedarbība, kas ir klasiskās onkoloģisko slimību ārstēšanas pamatā, tiek lietota ar mērķi nomākt šūnu dalīšanos. Citotoksiska iedarbība ir ne tikai ārstēšanas metode, bet vienlaikus arī šo zāļu blakusparādību cēlonis. Visātrāk tās iedarbība izpaužas gļotādās, jo to šūnas atjaunojas visātrāk. Rezultātā tiek novērota samazināta siekalu sekrēcija, smaganu asiņošana, sāpīgas čūlas (aftas) mutes dobumā un/vai uz lūpām. Visefektīvākā šādā gadījumā ir profilakse. Nemedikamentozā terapija: tīrīt zobus ar ļoti mīkstu birstīti, ļoti maigu pastu, skalot ar ūdeni, kam pievienoti soda un sāls fizioloģiskā koncentrācijā vai kumelīšu, kliņģerīšu u.c. novārījumiem, diegot labāk ar elastīgo zobu diegu.

Rekomendētu lietot uzturā remdenu, mīkstu, blenderētu ēdienu, nelietot alkoholu, tabaku, nelietot asus ēdienus, citrusu sulas, karstus vai pārāk aukstus ēdienus, lietot gļotādai saudzīgus dzērienus, olbaltumvielām bagātinātus produktus, īpaši, ja traucēta uztura pilnvērtīga uzņemšana. Šis gan attiecas uz pilnīgi visiem mutes dobuma gļotādas bojājumiem, kā arī pēcoperācijas periodu, implantoloģijas periodu utt.

Ja čūlas jau radušās, jālieto reģenerāciju veicinoši līdzekļi un antiseptiski līdzekļi, kas novērstu sekundāras infekcijas risku. Izņēmums varētu būt onkoloģisks process pašā mutes dobumā – tādā gadījumā vajadzētu vērsties pie tiem onkologiem, kas strādā orālās patoloģijas nozarē.

Saistībā ar onkoloģiju jāpievērš uzmanība arī nedzīstošiem procesiem mutes dobumā. Šajos gadījumos uzreiz vajadzētu vērsties pie onkologa – orālās patoloģijas speciālista. Šie procesi var sākties arī kā ilgstoša traumatisma rezultāts vai bez redzama iemesla.

Tas pats attiecas uz baltu, nenoņemamu aplikumu – jāvēršās pie orālās patoloģijas speciālista.

Gingivīts

Gingivīts ir smaganu iekaisums. Tā cēloņi parasti ir zobu aplikums, kas satur Streptococcus mutans, Actynomyces, zobakmens, kroņi, zobu pārkares, grūtniecība, atsevišķi medikamenti, pavājināta imūnsistēma. Gingivīts izpaužas kā smaganu asiņošana, tīrot zobus, pietūkums, sāpīgums. Galvenā ārstniecības metode ir higiēna, zobakmens noņemšana, lokāli pretmikrobu līdzekļi, uztura korekcija, vitamīni, minerālvielas.

Farmaceits rekomendēs pēc iespējas ātrāk apmeklēt speciālistu – vieglākos gadījumos higiēnistu, smagākos – periodontologu. Līdz tam var atvieglot pacienta stāvokli ar hlorheksidīnu, cetilpiridīniju saturošiem produktiem, zobu pastām un skalotājiem ar augu izvilkumiem, kam piemīt pretmikrobu iedarbība, anestezējošiem lokāliem līdzekļiem utt.

Īpaša diagnoze ir grūtnieču gingivīts, ko var uzskatīt gandrīz par normu. Grūtniecība pastiprina smaganu audu iekaisuma atbildi uz niecīgu bakteriālu aplikumu un modificē no tā izrietošo klīnisko ainu. Paaugstinātais estrogēna un progesterona līmenis var ietekmēt mikrocirkulāciju un palielināt iekaisuma mediatoru produkciju un anaerobo baktēriju, īpaši Prevotella intermedia procentuālu pieaugumu.

Pēc grūtniecības stāvoklim vajadzētu  strauji uzlaboties. Ja tas tā nenotiek un iekaisuma process turpinās, jāapmeklē periodontologs. Jaunās māmiņas pakļautas lielai slodzei un miega trūkumam, tādēļ bieži vērojama gingivīta pāreja periodontītā, kas gados jauniem cilvēkiem norit pat agresīvāk nekā veciem.

Farmaceits rekomendēs rūpīgu higiēnu ar dabas vielām (propoliss, ratānijas, kliņģerītes, kumelītes, alvejas, lakricas, salvijas, ozolmizas, greifrūta, tējas koka u.c. bioloģiski aktīvās vielas) saturošiem kopšanas līdzekļiem, higiēnista apmeklējumu, ja izveidojies zobakmens. Kā pie jebkuriem iekaisuma procesiem ļoti svarīga ir zobu starpu tīrīšana ar zobu diegu, ar zobu starpu birstītēm, uz kurām, lai uzlabotu efektu, var uzlikt arī zobu pastu. Jau iepriekšminētais ksilitols labi palīdzēs kontrolēt aplikuma veidošanos.

Periodontīts

Ja gingivīts savlaicīgi netiek ārstēts, tas var pāriet periodontītā – zobu balstošo audu iekaisumā. Tā izpausmes ir apsārtums, uztūkums, smaganu asiņošana, sāpīgums. Ilgstoša iekaisuma procesa rezultātā veidojas smaganu «kabatas» ap zobiem un zobs kļūst kustīgs. Ilgstoši neārstēts, iekaisums skar kaulu un tas var noārdīties, pacients var zaudēt zobu vai zobus.

Šādos gadījumos vērtīgākais farmaceita padoms ir steidzami apmeklēt periodontologu, kas veiks dziļu smaganu “kabatas” tīrīšanu. Šajās kabatās uzkrājas mīkstais aplikums un zobakmens. Bez to noņemšanas nekādi pretmikrobu līdzekļi nelīdzēs. Tas ir līdzīgi kā ar skabargu – tā ir jāizņem. Tad visbiežāk tiek rekomendēti hlorheksidīnu saturoši skalotāji, zobu pastas, lokālie gēli, dažkārt ārsts nozīmē pat antibiotikas iekšķīgi.

Dažkārt cilvēki uzskata, ka periodontīta gadījumā nekas nav līdzams un zobu zaudēšana ir nenovēršama. Tas noteikti tā nav, periodontologs var izdarīt brīnumainas lietas. Līdz ārsta apmeklējumam var lietot hlorheksidīnu vai citus antiseptiskus līdzekļus, bet svarīgākā ir higiēna ar zobu diegu, zobstarpu birstītēm utt.

Esmu novērojusi, ka nereti klients grib iegādāties kādu mutes higiēnas līdzekli, iespējams reklāmas vadīts, kas satur pretmikrobu vai jutīgumu mazinošas vielas, kuras viņam nemaz nav nepieciešamas. Jautājiet farmaceitam, kurš izvērtēs līdzekļa ķīmisko sastāvu un palīdzēs izdarīt jums piemērotāko izvēli.

 

 

Konsultē Sertificēta farmaceite, Dzirciema aptiekas vadītāja, Mg.sc.sal. Sigita Čulkstena, Dzirciema aptieka

Rīga, Dzirciema iela 20

tel. nr. 22117744

Saistītie raksti

Menopauze nav slimība

Diemžēl, bet tas nu ir fakts, ka agrāk vai vēlāk ikviena... lasīt vairāk
Citādais svētku mielasts

Citādais svētku mielasts

“Ļaudis, sēdēdami pie pilniem galdiem, paši sev saka: ”Cilvēks ēd, lai... lasīt vairāk

Mātes dienas dāvanu rokasgrāmata: idejas un ieteikumi

Mātes diena otrajā maija svētdienā Latvijā tiek atzīmēta jau kopš 1922.... lasīt vairāk