Teiciens „Neatkarīgi ārstē vai neārstē iesnas ilgst 7 dienas” ir novecojis mīts pret ko nevajadzētu attiekties vieglprātīgi, – ir pārliecināta Mana Aptieka Jēkabpils Vecpilsētas aptiekas farmaceite Ingrīda Māgure.
Viena no izplatītākajām saslimšanām rudens un ziemas periodos ir iesnas. Iesnas ir deguna dobuma gļotādas iekaisums, kuram raksturīga pārlieku liela gļotu šķidruma produkcija. Iesnas, galvenokārt, var iedalīt akūtās un hroniskās. Akūtu iesnu ilgums parasti ir 7 dienas, savukārt, hronisku iesnu ilgums ir 2 nedēļas un ilgāk.
Biežākie vaininieki – vĪrusi
Biežākais iesnu rašanās cēlonis ir dažādi vīrusi, tai skaitā rinovīruss, dažāda tipa gripas vīrusi, baktērijas u.c. Tās izraisa arī dažādas vielas, augi, dzīvnieki, svešķermeņi, sauss gaiss u.c.
Iesnu sākumstadijai raksturīgs sausums, karstums, spiediena sajūta degunā, galvassāpes, šķaudīšana, acu asarošana, aizlikts deguns, ožas traucējumi, mainās balss tembrs.
Akūtu iesnu gadījumā pirmās 2 – 3 dienas no deguna izdalās ļoti daudz ūdeņaina vai ūdeņaini gļotaina šķidruma, slimības beigu posmā izdalījumu daudzums samazinās un ūdeņainais šķidrums kļūst biezāks.
Nopietnākos gadījumos var veidoties deguna un tā blakusdobumu gļotādas iekaisums jeb rinosinusīts un/vai auss iekaisums jeb otīts. Bieži sastopami simptomi ir izteiktas galvassāpes pieliecoties, ausu sāpes, drudzis >390C, jūtīgums ap acīm, vaigiem, degunu un pieri, strutaini izdalījumi dzeltenā vai zaļganā krāsā.
Alergēnu ierosināti iekaisumi
Atšķirīgas izcelsmes iesnas ir alerģiskais rinīts, kas ir alergēnu ierosināts deguna dobuma gļotādas iekaisums. Alergēni šajā gadījumā var būt putekļi, ķīmiskas vielas, siens, ziedputekšņi, dzīvnieki u.c. Šīs iesnas vairāk izpaužas cilvēkiem, kuriem ir tendence uz alerģiskām reakcijām. Tām raksturīga lēkmjveidīga šķaudīšana, acu asarošana, nieze, neizteikta sekrēta izdalīšanās, aizlikts deguns.
Šis bija vispārējs ieskats iesnu klasifikācijā. Tālākajā raksta daļā vairāk koncentrēsimies uz iesnu ārstēšanu, kuras nav alerģiskas izcelsmes, jo tās ir atsevišķa raksta vērtas.
Pirms iesnu pašārstēšanās uzsākšanas ir būtiski zināt, kādos gadījumus tomēr vajadzētu uzreiz doties pie ārsta:
ja parādās asiņaini/strutaini izdalījumi,
izdalījumiem ir nepatīkama smaka,
izdalījumi no vienas nāss,
pieaugušiem veselības stāvoklis neuzlabojas 2 nedēļu laikā,
bērna veselības stāvoklis neuzlabojas 3 – 4 dienu laikā.
Ja nav neviena no iepriekš minētajiem gadījumiem, var ārstēties mājas apstākļos, dodoties uz aptieku un izmantojot farmaceita konsultāciju.
Mūsdienās aptiekā pieejamais pretiesnu līdzekļu klāsts ir ļoti daudzveidīgs no pilieniem, aerosoliem līdz iekšķīgi lietojamies sīrupiem un tabletēm. Pieejams arī plašs uztura bagātinātāju klāsts, par kuru lietošanas nepieciešamību noteikti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Pretiesnu līdzekļi var būt gan augu izcelsmes, gan ķīmiski.
Aptiekā pieejamo pretiesnu līdzekļu iedalījums
Aptiekā ir pieejami daudz un dažādi iekšķīgi lietojami augu izcelsmes pretiesnu līdzekļi, kuri palīdz mazināt iekaisumu, veicina gļotainā šķīduma izdalīšanos no deguna dobuma un tā blakusdobumiem, veicinot elpceļu veselību un palielinot organisma dabīgo aizsargspēju. Tie piemēroti bērniem jau no 1 gada vecuma.
Nav ieteicams lietot ilgstoši
Bez augu izcelsmes līdzekļiem aptiekā ir pieejami arī dažādi iekšķīgi ķīmiski pretiesnu līdzekļi, kuri satur tādas vielas kā pseidoefedrīnu un fenilefrīnu. Šīs vielas sašaurina asinsvadus, tādā veidā mazinot deguna gļotādas tūsku. Tās kombinētu pretiesnu līdzekļu sastāvos tiek lietotas, lai atvieglotu elpošanu caur degunu, mazinātu niezi, šķaudīšanu, acu asarošanu, noņemtu galvassāpes u.c. Tomēr ar to lietošanu ir jābūt piesardzīgiem, tos nedrīkst lietot ilgstoši un tie nav piemēroti bērniem, kuri jaunāki par 12 gadiem.
augu izcelsmes Ārīgas zāļu formas
Iesnu laikā ir ieteicams lietot dažādas ārīgas augu izcelsmes zāļu formas, kuras nodrošina pretiekaisuma, antiseptisku un antibakteriālu darbību. Tās sašķidrina gļotas, mazina to izdalīšanos, mitrina deguna dobumus un atvieglo elpošanu. Vairāki no šiem līdzekļiem palīdz pretoties dažādu vīrusu izplatībai deguna dobumā, tāpēc ieteicami lietot profilaktiskos nolūkos respiratoro slimību saasinājuma laikā. Piemērotas lietošanā bērniem no 1 gada vecuma.
ĀrīgiE ķīmiskie pretiesnu līdzekļi – dekongestanti
Ļoti būtiska loma ir ārīgiem ķīmiskiem pretiesnu līdzekļiem, kuru reklāmas bieži redzam televīzijā – dekongestantiem. Tās ir vielas, kuras sašaurina deguna gļotādas asinsvadus. Tie neārstē pašas iesnas, bet palīdz mazināt ļoti būtiskus to simptomus – atvieglo elpošanu, mazina tūsku, uzlabo sekrēciju, novērš baktēriju uzkrāšanos deguna dobumos u.c. Dekongestanti var būt īsas vai garas darbības. Īsas darbības (efedrīns, nafazolīns, fenilefrīns) savu iedarbību saglabā 4 – 6 stundas, savukārt, garas darbības (ksilometazolīns, oksimetazolīns) 8 – 10 stundas. Tiem pieejamas atšķirīgas koncentrācijas, lai to varētu lietot gan bērni, gan pieaugušie. Jāmin tas, ka daļai no šo līdzekļu klāt ir arī mitrinošas vielas (eikaliptu eļļa, nātrija hialuronāts, dekspantenols u.c.), kas ir ļoti būtiski, jo šīs ķīmiskās vielas sausina deguna gļotādu.
Būtiski ievērot biežumu un pareizu lietošanu
Ārstēšanas laikā stingri jāievēro dekongestantu lietošanu. Īsas darbības ieteicams lietot 3 – 4 reizes dienā, maksimāli 5 – 7 dienas. Garas darbības ieteicams lietot 2 reizes dienā, maksimāli 5 dienas. Tas neattiecas uz iepriekš minētajiem ārīgajiem augu saturošajiem pretiesnu līdzekļiem, tos dienā var lietot biežāk un ilgstošāk. Pilieni jāievada guļus stāvoklī uz muguras, galvu pagriežot sānis, lai preparāts neiekļūtu rīklē. Aerosolu lieto ar labo roku pie kreisās nāss un otrādi, ātri piespiežot un vienlaicīgi caur degunu stipri velkot gaisu uz iekšu atrodoties vertikālā stāvoklī, tādā veidā saudzējot deguna starpsienu.
Mēdz būt arī blaknes
Dekongestanti lielā devā ātri spēj uzsūkties caur deguna gļotādu un tas var radīt sistēmisku iedarbību, kas izpaužas, kā paātrināta sirdsdarbība, asinsspiediena paaugstināšanās un bezmiegs. Tas biežāk var izpausties gados vecākiem cilvēkiem un bērniem. Svarīgi ir stingri ievērot to devas līdz 1 gada vecumam, jo starpība starp terapeitisko un toksisko devu ir neliela. Lai gan minēto blakņu dēļ dekongestanti nav ieteicami, tie var būt nepieciešami, lai izvairītos no vidusauss iekaisuma, jo bērna dzirdes eja ir īsāka un platāka, tamdēļ infekcijai ir vieglāk izplatīties.
Pirms līdzekļa ievadīšanas ir jāizšņauc deguns, tikai to nedrīkst darīt abām nāsīm vienlaicīgi un ar lielu spēku. Ja izdalījumi ir biezi, deguns jāizskalo ar jūras ūdeni, kas īpaši rekomendējams zīdaiņiem un maziem bērniem. Zīdaiņiem atļauts izmantot tikai pilienu formu. Lietojot dekongestantus ieteicams lietot dažādas eļļas un citas mitrinošas vielas, lai mitrinātu un sadziedētu deguna gļotādu. Ļoti noderīgas ir siltas, mitras kompreses, inhalācijas ar tējām, ēteriskām eļļām (piparmētra, eikalipts, priede), kuras piemērotas bērniem no 3 gadu vecuma. Iesnu laikā ieteicams iet pirtī, lietot daudz šķidrumu, mitrināt telpas gaisu u.c.
Jāuzmanās no “atsitiena” efekta
Ļoti būtiski ir nepārsniegt dekongestantu lietošanas biežumu un ilgumu, jo tas var bojāt deguna gļotādu. Var rasties „atsitiena” efekts – beidzoties medikamenta iedarbībai elpošana caur degunu ir vēl vairāk apgrūtināta, jo deguna gļotādas tūska atjaunojas. Var parādīties sausuma un dedzināšanas sajūta degunā. Šis stāvoklis tiek saukts par medikamentozo rinītu, kas pazīstams, kā zāļu izraisīts deguna gļotādas iekaisums, bez izteiktas deguna gļotādas sekrēcijas un šķaudīšanas.
Dekongestantu lietošana ir ļoti nozīmīga, jo tā atvieglo pašsajūtu un palīdz atbrīvot deguna dobumus no gļotainā sekrēta. No to lietošanas nevajag baidīties, bet lietot pareizi, nepārsniedzot lietošanas biežumu un ilgumu. Jebkurā gadījumā ir vēlams saņemt konsultāciju no ārsta vai farmaceita.
Neattieksimies pret iesnām vieglprātīgi un ārstēsim tās pareizi!
