Līdz ar mācība gada beigām skolēniem sākas vasaras brīvlaiks trīs mēnešu garumā. Lai to izdotos izbaudīt pilnībā un pasargātos no negadījumiem, ieteicams katram ģimenē pārrunāt drošības noteikumus. Nenāk par skādi atcerēties sakāmvārdu: Sargā sevi pats, un Dievs tevi sargās.
Biežākie negadījuma veidi bērniem no 4 līdz 11 gadiem ir:
kritieni
apdegumi
aizrīšanās un smakšana
slīkšana
negadījumi aktīvās atpūtas laikā
satiksmes negadījumi
saindēšanās
dzīvnieku un kukaiņu kodumi
elektrotraumas
savainošanās ar asiem priekšmetiem
Nav iespējams uzskaitīt visus iespējamos riskus, bet pievērsīsim uzmanību biežākajiem:
Ūdens riski
Lielāki grāvji, piemājas dīķi un upes ir ļoti nopietna riska zona bērniem līdz 4-5 gadu vecumam. Ik vasaru vairāki mazi bērni noslīkst savos piemājas dīķos.
Ieteikumi vecvecākiem:
pēc iespējas norobežot ūdenskrātuvi ar žogu;
nenovērst uzmanību no bērna, kamēr viņš peldas;
atļaut bērniem peldēties tikai zināmās peldvietās.
Pārrunāt jautājumus par peldēšanos:
Peldvietas ir jāizvēlas pareizi! Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atcerieties, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
Bērnam nepeldēties vienam, jo vajadzības gadījumā var nebūt neviena cilvēka, kas varētu palīdzēt.
Vizinoties ar laivu, katamarānu vai citu peldlīdzekli, obligāti jāuzvelk glābšanas veste.
Nelēkt ūdenī nepazīstamās vietās! Vispirms jāpārliecinās, ka ūdens tilpne ir pietiekami dziļa, vai tās gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt savainojumus.
Saulē pārkarsušam bērnam, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo var sākties krampji.
Peldot ar matraci vai peldriņķi, nepeldēt tālu no krasta, jo negaidot piepūšamais peldlīdzeklis var saplīst vai arī vējš var to iepūst dziļumā.
Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt «Palīgā! Slīkstu!», jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību.
Slīkstoša drauga glābšana var apdraudēt pašu glābēju, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.
Aktīvās atpūtas riski
Traumas var gūt gan braucot ar riteņiem, skrituļslidām, lēkājot uz batuta vai citādi aktīvi atpūšoties, tāpēc iespēju robežās uzraugiet savus bērnus/mazbērnus un aizrādiet, ja viņi kļūst pārāk aktīvi.
Braucot ar velosipēdu, skrituļdēli vai skrituļslidām, noteikti jālieto aizsarglīdzekļi – ķivere, ceļu/elkoņu aizsargi, batuts drošības nolūkā jāaprīko ar aizsargtīklu;
Staigāšana par augstceltnēm un pamestām ēkām, var radīt nopietnas veselības problēmas, pat apdraudēt dzīvību.
Arī mājās jārūpējas par to, lai bērni ir drošībā – nerotaļājas uz palodzes pie vaļēja loga, neaizsniedz medikamentus un citas bērniem bīstamas vielas, nepiekļūst sērkociņiem.
Karstuma riski
Bērni paši nespēj sevi pasargāt no karstuma un saules apdegumiem, tāpēc par to ir jārūpējas pieaugušajiem. Bērni līdz 12 mēnešu vecumam drīkst atrasties tikai ēnā. Karstā laikā pastaigājoties un rotaļājoties, bērniem nepieciešams piemērots apģērbs un galvassega aizsardzībai no saules, savukārt laikā no pulksten 10 līdz 16 bērna rotaļas ārā ir jāierobežo.
Bērniem un pusaudžiem obligāti jālieto saules aizsarglīdzekļi, turklāt tas jādara pareizi, saskaņā ar instrukciju uz iepakojuma.
Liela bīstamība bērna veselībai ir uzkarsis automašīnas salons. Automašīnu mājas pagalmā vienmēr turiet noslēgtu, lai bērns patvaļīgi tajā nevarētu iekļūt, un nodrošināties pret risku, ka automašīnas durvis varētu automātiski noslēgties, atstājot bērnu iekšpusē.
Nekādā gadījumā nedrīkst mazu bērnu atstāt vienu automašīnā lielveikalu stāvlaukumos vai citās auto novietnēs. Automašīnas salons uzkarst ļoti īsā laikā, un tas var būt drauds ne tikai bērna veselībai, bet pat dzīvībai.
Jārūpējas, lai karstā laikā bērns šķidrumu saņemtu regulāri un pietiekamā daudzumā, jānodrošina, lai dzēriens bērnam ir brīvi pieejams.
Saimniecības riski
Dārza darbi, piemēram, zāles pļaušanu, koku zāģēšanu vai zaru smalcināšanu bērnam nevajadzētu uzticēt, un ir jārūpējas par to, lai bērns attiecīgās ierīces nevarētu iedarbināt. Pabeidzot darbu, rīki jānoliek bērnam nepieejamā vietā. Bērniem līdz 12 gadu vecumam nebūtu jāļauj lietot stumjamo zāles pļāvēju, bet līdz 16 gadu vecumam – pašgājēju.
Uzmanība jāpievērš arī dažādu ķimikāliju pieejamībai. Bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, minerālmēsli, kaitēkļu iznīcināšanas un citi augu aizsardzības līdzekļi, mazgāšanas līdzekļi, eļļas vai degviela, jātur tikai noslēgtās, bērniem nepieejamās vietās.
Lauku saimniecībās, kā zināms, mitinās dažādi dzīvnieki. Lai arī sastapšanās ar mājdzīvniekiem parasti bērniem izraisa prieku, tomēr jāatceras, ka dzīvniekam jādod laiks pierast pie bērna klātbūtnes. Dzīvnieka rīcība mēdz būt neprognozējama, un tas var būt iemesls bīstamiem savainojumiem, tādēļ laikā, kamēr bērns ir dzīvnieka tuvumā, jānodrošina uzraudzība. Tāpat jārunā ar bērnu par piesardzību saskarsmē ar suņiem, īpaši ja tie ir kaimiņu, vai klaiņojoši dzīvnieki.
Uzturoties ar bērnu ārā, viņa apģērbam maksimāli jāpasargā ķermenis no insektu uzbrukumiem. Drēbēm vajadzētu būt gaišām un vienkrāsainām, lai uz tām labi būtu redzamas, piemēram, ērces. Lai izvairītos no tām, bērnam nevajag rotaļāties nekoptās, aizaugušās teritorijās, bet, dodoties uz mežu, jābūt augumu nosedzošam apģērbam un galvassegai. Vakcinācija pret ērču encefalītu atbilstoši ārsta rekomendācijām dod zināmu drošības sajūtu. Savukārt smaržīgu ziepju un citas kosmētikas izmantošana dažādus kukaiņus var tikai pievilināt.
Grilējot jāatceras, ka grila degšķidrumi ir ugunsbīstami, ātri uzliesmojoši un to lietošana saistīta ar apdedzināšanās risku, tādēļ ieteicams tos neizmantot vai nodrošināt, lai bērni tiem nevar piekļūt.
Bērniem ir raksturīgi slēpt pastrādātos nedarbus, tāpēc jāpārrunā, kādas sekas tādā gadījumā var būt. Par ugunsdrošības draudiem nekavējoties jāziņo pieaugušajiem. Ja pieaugušo nav klāt, jāzvana pa tālruni 112 un jāizstāsta, kas noticis un kur atrodas.
Uzmanīgiem jābūt, ja bērni paši sev taisa pusdienas.
Pārgājieni, ugunskuri un desiņu cepšana ir neapšaubāma pusaudžu vasaras sastāvdaļa. Lai šīs izklaides nebeigtos ar lielu nelaimi, ir jāizskaidro bērniem, kā pareizi kurināt ugunskuru.
