Dzīvesprieku un enerģiju izstarojošais acu skats, zābaciņu asie papēži, kas noklaudz pret trepju pakāpieniem, nevainojamais augums un tā lokanība – jā, tas ir par septiņdesmit sešgadīgo Inesi Ziņģīti, kuru cilvēki uzrunā vienkārši par Ziņģīti – veselīga dzīvesveida sludinātāju.
Ziņģīte ar tādu degsmi un enerģiju stāsta par sevi, par pārdzīvoto, par savu skatījumu uz dzīvi, par to, kā rūpēties par savu veselību un vienlaikus veicinātu arī seksuālo dzīvi, ka atliek tikai nobrīnīties. Pēc intensīvās vairāku stundu sarunas, viņa dodas uz nodarbību, kurā triju stundu garumā teoriju savienos ar demonstrējumiem, bet mājās pie saviem dzīvniekiem atgriezīsies tikai vēlā naktī.
Ziņģīti dzīve patiesi nav lutinājusi. Pēc neveiksmīga kritiena divdesmit gadu vecumā, kurš notika trīs dienas pēc kāzām, tik spēcīgi tika traumēts mugurkauls, ka jaunā meitene palika paralizēta. Pirmais gads nav palicis Ziņģītes atmiņā, un tikai vēlāk viņa uzzināja, ka vīrs no viņas ir izšķīries. Pavisam nejauši, guļot slimnīcā, viņas rokā nonāca romāns Vējiem līdzi, – Skārletas spītība lika Ziņģītei nepadoties.
– Kāda ir jūsu jaunības saglabāšanas recepte, jo jūsu lokanībai, žirgtumam un dzīvespriekam daudzas divdesmitgadnieces nespētu tikt līdzi, nemaz nepieminot, ka ieraksts jūsu pasē liecina par godājamu vecumu.
Es nevienam nestāstu un nemācu to, ko pati neesmu pārbaudījusi uz sevis un nevaru joprojām izdarīt. Diemžēl mēs dzīvojam tādā klimatiskā zonā, kur nevaram atļauties bieži skraidīt puskaili, tāpēc mūsu ķermenim pietrūkst saules un vēja enerģijas. Nekas cits neatliek, kā ar savu ķermeni strādāt papildus.
Mans rīts sākas ar maizes kriksīša, sausiņa sagraušanu vēl atrodoties gultā. Mums ir divas sirdis – viena asinsritei, otra – kuņģim, kas ir kungs un pavēlnieks visiem iekšējiem orgāniem. Līdz ko kuņģis ir uzsācis savu darbu, tā sāk darboties visas iekšas.
No rīta pamostoties, pagriežos uz muguras, svarīgi, lai zem kakla būtu valnītis – kakla balsts, nevis pufīgs spilvens. Valnīti var pildīt ar kaltētām lavandām, uh, kas būs par smaržu. Tad ne tikai gulēšana uzlabosies, bet arī seksuālā dzīve.
Pirms izkāpšanas no gultas cilvēkam ir jāizstaipās. Pret griestiem pacel plaukstas un pēdas, iedomājies, ka uz tām uzlikti smagi ķieģelīši un piecas reizes stum uz augšu. Pēc tam jāsāk elpot ar vēderu. Vēders atrodas no kaunuma kaula līdz nabai. Pareiza elpošana ar vēderu ir, kad elpu ievelk gar mugurkaulu tā, ka paceļas vēders, un pēc tam elpu izlaiž pa augšpusi caur diafragmu, līdz ar to noregulējam asinsriti galvā. Ja pareizi un regulāri šos vingrinājumus izpildīsi, tad asinsspiediens normalizēsies, insulta nebūs, nostiprināsies mugurkaula lokanība, uzlabosies zarnu darbība – vēders izies divreiz dienā, kam tā arī jābūt. Tauki no gurniem ar laiku pazudīs, izveidosies viduklis un skaists augums. Elpošana ar vēderu veicinās arī potences uzlabošanos gan sievietēm, gan vīriešiem. Protams, ar vēderu elpot var arī citā dienas laikā, piemēram, sēžot pie datora, – darām to lēnām, palīdzot ar plaukstām un izbaudot katru kustību.
Par elpošanu ar vēderu aizdomājos, kad gulēju paralizēta. Bērns tak mātes vēderā neelpo ar plaušām, bet mēs to vairs neprotam un tāpēc visi apakšdaļas orgāni paliek kūtri. Savukārt mana vēdera prese ir tāda, kā nevienam.
Tad dodos uz vannasistabu un aplejos ar ūdeni. Papliķēju sevi ar plaukstām un norīvējos ar rupju dvieli. Dvieli mazliet samitrina ar rokām, katru ķermeņa daļu ieteicams izrīvēt septiņas reizes vai tikmēr, līdz āda kļūst sārta un jūtat siltumu.
Dvieli saloka gareniski un, saņemot galus, velk ar katru roku gar ausīm, tā, masējot galvas pamatni. Jāatceras, ka pašu kaklu rīvēt nedrīkst. Tad sakrusto rokas, saņem dvieļu galus, mazliet saliecoties uz priekšu, norīvē plecu daļu, līdz nonāk līdz lāpstiņām. Atkrusto rokas un, krietni saliecoties, rīvē uz katru pusi lēnām virzoties uz leju līdz nonāk līdz dibenam. Tad tāpat uz augšu līdz lāpstiņām. Aprīvējot vidukli, jāstāv taisni.
Tad saslapina rokas un liek dvieli pa vidu tā, lai abas dvieļu puses nokarātos gar abām pusēm plaukstai, un, sākot no plaukstas, pakāpeniski līdz pleciem aprīvē rokas, arī paduses, bet ļoti maigi. Jāatceras, ka no elkoņa uz augšu spēcīgāk jāvelk pa rokas apakšu, jo tā rokai ir vissnaudošākā vieta. Tad saņem dūrē un spēcīgi norīvē elkoni.
Lai norīvētu vēderu, dvieli saloka četrās daļās (kopā galus un tad sānu malas). Saņem abās rokās divu rādītājpirkstu attālumā. Vēderu aprīvē apļveidīgi: no sākuma ap nabu mazus aplīšus, tad lielos apļus ap visu vēderu, bet tikai pulksteņrādītāja virzienā. Ja vēders liels un mīksts, tad nedaudz jāatliecas atpakaļ, lai tas kļūtu nedaudz plakanāks un līdzenāks.
Kāju rīvēšanu sāk ar četrreiz salocītu dvieli vispirms parīvējot kājstarpi gar katru kāju no dibena uz priekšu pa cirksni. Tad vienu kāju uzliek uz soliņa, zem ciskas ar labo roku saņem dvieļa galu kājas iekšpusē – priekšā, ar kreiso aizmugurē. Rīvē ciskas apakšu uz ceļgalu un ar kreiso velk atpakaļ uz dibenu. Uzsvars jāliek velkot uz augšu. Tad paņem dvieli kā rīvējot vēderu un aprīvē ciskai sānus un priekšu. Tad uz abām pusēm zem ceļgala bļodiņas, tad uz augšu un leju pa augšstilbu. Jāaprīvē arī pēdas – vispirms pēdu virspusi, ieskaitot pirkstus. Tad paņem dvieli plaukstā un pulksteņrādītāja virzienā ar apļveida kustībām aprīvē papēdi. Tad kāju iztaisno un izrīvē kājas aizmuguri uz augšu un leju, tad rīvē otru kāju. Tad apsēžamies, uzliek uz dvieļa gala saliektas kājas papēdi (atbalstoties), noslauka pēdu, rūpīgi izslauka pirkstu starpas. Saņem dvieli aiz stūrīša un no pēdas apakšas uz augšu izrīvē katru pirkstu starpu. Tad apliek dvieli ap pirkstgalu, pirkstus izplēš, kāja saliekta pacelta priekšā, saņem abos galos dvieli un rīvē pirkstus uz abām pusēm, tad zem pirkstiem, tad papēdi uz katru pusi.
Rīvējot kājas svarīgi atcerēties, ka tās drīkst rīvēt, atrodoties pozīcijā, ka papēdis ir vismaz 20 cm augstāk par dibenu, jo tikai tad notiks venozā attece uz cirkšņiem caur limfmezgliem uz sirdi.
– Cik daudz laika veltāt šim rīta rituālam un vai tomēr nav dienas, kad negribas to darīt?
Rīta rituālam kopā ar kafijas dzeršanu tērēju apmēram stundu, bet man tas ir jādara, ja gribu būt vesela un baudīt dzīvi. Kā redzams, tas ir atmaksājies, jo neesmu slimojusi 57 gadus un nemaz netaisos slimot. Mani dzīve jau reiz bija nolikusi pilnīgi uz nulles, ar lielu darbu, svinot katru mazo uzvaru, esmu nonākusi līdz lielām uzvarām.
Vēl viena svarīga lieta ir rīkles skalošana, lai neslimotu ar visādām infekcijas slimībām. To daru gan no rīta, gan vakarā. Kad guli, elpa nāk uz augšu. Un kur tad tā paliek – aizdegunē un rīklē. Izšņaucu vienu nāsi, tad otru, tad ar pirkstiem saņemu aiz abām nāsīm un velku uz rīkles pusi un pēc tam izskaloju kaklu. Atkārtoju vismaz trīs reizes. Ja pa nakti tomēr kāds bacilis ir nonācis manā aizdegunē, tad no rīta to atkal izskaloju. Šo gudrību esmu aizguvusi no savas viedās vecmammas. Esmu pirmskara bērns, četrus gadus nodzīvojām tranšejā. Vecāmāte bija zāļu tante, zināja visādas zālītes, kas pret ko ārstē. Viņa mums nevienam gulēt aiziet neļāva, kamēr degunu nebijām izskalojuši, tā arī mēs visi karu pārdzīvojām.
Pateicoties visam, ko daru, dzīvoju pilnvērtīgu sievietes dzīvi. Es to daru sevis pēc, sava ķermeņa dēļ. Pēc tā briesmīgā kritiena es sev to biju apsolījusi – darīt visu iespējamo, lai būtu vesela, lai gūstot mazas uzvaras nonāktu līdz lielām uzvarām. Un esmu paspējusi visu izdarīt – esmu dzemdējusi un izaudzinājusi bērnus, esmu viņus izglītojusi, pati ieguvusi milzīgu dzīves pieredzi, un turpinu atdot savas zināšanas citiem, lai cilvēks beidzot saprastu, kas ir dzīvē galvenais – galvenais ir veselība.
