Turpinām iepriekšējos numuros uzsākto tēmu par biežāk pieļautajām zāļu lietošanas kļūdām. Samērā bieži ir gadījumi, kad pacients kļūdaini turpina lietot medikamentu, lai gan efekta nav, vai tas ir nepietiekams. Par šādu kļūdu runā gadījumā, ja zāļu un to devas ir izvēlētas atbilstoši ārstēšanas vadlīnijām, bet vēlamais efekts tomēr neseko.
Svarīgi ir apzināties, ka zāles, kas pētījumos pārliecinoši pierādījušas savu efektivitāti, būs efektīvas aptuveni 75% gadījumu. Atlikušajiem 25% pacientu būs jāmeklē citas terapijas iespējas.
Gadījumā, ja medikaments nav efektīvs, par to noteikti jāziņo ārstam un jāturpina piemērotas terapijas meklējumi. Diemžēl pacienti nereti pieļauj kļūdas:
1. Nepārliecinoties par terapijas efektivitāti, turpina lietot neefektīvo medikamentu. Tādejādi ne tikai netiek sasniegts vēlamais rezultāts, bet medikamenta lietotājs sevi pakļauj iespējamajām medikamentam piemītošajām blaknēm.
2. Saprotot, ka zāles nav efektīvas, pašrocīgi pārtrauc medikamentu lietošanu un arī ārstēšanos. Vairums gadījumos ir pieejami alternatīvi medikamenti, ko ieteikt var ārsts vai farmaceits.
Kādos gadījumos zāles ir uzskatāmas par neefektīvām?
1. Izvēlētais medikaments ir šķietami efektīvs, bet konkrētās saslimšanas ārstēšanai ir pieejami ievērojami efektīvāki līdzekļi.
• Laika gaitā tiek izstrādāti arvien efektīvāki un blakņu ziņā drošāki medikamenti. Piemēram, alerģijas ārstēšanā tiek izmantoti antihistamīni. Jaunākajiem medikamentiem vairs nav tik izteiktu blakņu, t.sk. miegainība, un nav nepieciešama tik bieža (un tāpēc apgrūtinoša) to lietošana. Lai gan atsevišķos gadījumos ir pielietojami arī vecākas paaudzes medikamenti (tavegils, suprastīns), tomēr vairumā gadījumu var uzskatīt, ka tie nav piemērotākie līdzekļi, piemēram, alerģisku iesnu novēršanai.
2. Slimība ir rezistenta jeb nejutīga pret medikamentu.
• Aizvien biežāk ārsti sastopas ar gadījumiem, kad infekcijas izraisītājs ir kļuvis rezistents pret nozīmēto antibiotiku. Tāpēc ir svarīgi laicīgi novērtēt, vai zāles ir efektīvas. Visbiežāk antibiotiku efektam ir jābūt pamanāmam jau trešajā zāļu lietošanas dienā. Ja efekts ir jūtams, tik un tā jāpabeidz ārsta nozīmētais kurss. Ja efekta nav, jāsazinās ar ārstu, negaidot, kamēr ir pabeigts viss terapijas kurss.
3. Ir izvēlēta nepiemērota zāļu forma.
• Salīdzinoši bieži aptiekās varam dzirdēt, ka izvēlētā medikamenta tabletes vai kapsulas pacientam ir grūti norīt. Šajos gadījumos vispirms ir vērts pārliecināties vai šim pašam medikamentam nav pieejamas arī citas formas – košļājamās tabletes vai kāda šķidra vai šķīdināma forma. Piemēram, populārākajiem antibiotiku līdzekļiem visbiežāk būs pieejamas arī vieglāk norijamas formas (suspensijas, šķīdināmās tabletes u.c.)
4. Pastāv kontrindikācija konkrēto zāļu lietošanai.
• Pastāv gadījumi, kad labu un efektīvu zāļu lietošanu ierobežo paša pacienta citas slimības vai stāvokļi. Piemēram, palielilnātas prostatas jeb prostatas hiperplāzijas gadījumā neiesaka iekšķīgi lietojamos pretiesnu līdzekļus – pseidoefedrīnu u.c. Tie ietilpst lielākajā daļā populāro kombinēto pretsaaukstēšanās līdzekļu. Pret iesnu līdzekļi spēj pasliktināt prostatas hiperplāzijas simptomātiku un to lietošana šādā gadījumā būtu uzskatāma par kļūdu. It sevišķi tāpēc, ka pastāv arī lokāli degunā lietojami līdzekļi, kam šāda nevēlama iedarbība nav raksturīga.
