Veiksmīgai slimības ārstēšanai ļoti būtiska ir pareiza diagnozes noteikšana un terapijas izvēle. Taču tas vēl negarantē efektīvu izārstēšanos. Svarīgi ir nepieļaut tā saucamās (t.s.) zāļu lietošanas kļūdas – tās iedala 7 lielās grupās, kuras sīkāk skaidrosim turpmākajos žurnāla numuros. Pēc farmaceitu novērojumiem viena no biežāk pieļautajām kļūdām ir t.s. pārāk maza deva.
Lai zāļu viela spētu iedarboties, tai organismā jāsasniedz zināma koncentrācija, bet dažādu faktoru ietekmē tas var arī nenotikt un gaidāmais efekts izpalikt. Šī efektīvā koncentrācija netiek sasniegta gan tad, ja lietotā zāļu deva neatbilst konkrētajam pacientam, gan tad, ja medikamenta deva ir šķietami pareiza, bet tiek pieļautas kļūdas lietošanas režīmā vai darbojas kādi citi traucējoši faktori. Nereti vainojama ir arī paša pacienta rīcība. Visos šajos gadījumos praktiski zāles tiek lietotas veltīgi.
Neefektīva deva
Viena un tā pati medikamenta deva nevar būt efektīva visiem slimniekiem. Bieži vien, uzsākot ārstēšanu, ir grūti paredzēt, cik liela deva būs nepieciešama, lai panāktu rezultātu. Ja jāuzsāk ilgstoša medikamenta lietošana, nepieciešams ne tikai regulāri lietot medikamentu, bet arī pārbaudīt medikamenta lietošanas rezultātu. Piemēram, asinsspiediena mazināšanai paredzētā medikamenta deva var pārāk vāji mazināt spiedienu. Šādos u.c. gadījumos ārsta ziņā būs medikamenta vai tā devas maiņa.
Neregulāra zāļu lietošana
Hroniskām slimībām nereti raksturīga viļņveidīga gaita – saasinājuma periodi mijās ar slimības atkāpšanās (remisijas) periodiem. Tā rezultātā var rasties maldīgs priekšstats, ka medikamentu var lietot mazākā devā, lietot retāk vai nelietot nemaz. Nereti šādai medikamentu lietošanai nav medicīniska pamatojuma. Šāda veida kļūdu var viegli pieļaut, piemēram, astmas pacienti. No simptomiem brīvajā periodā var šķist, ka medikamentu lietošana nav nepieciešama. Diemžēl slimība šādā gadījumā atgriežas jau ar spēcīgu uzliesmojumu, kurš slikti pakļausies ārstēšanai.
Pārāk reta zāļu lietošana
Visbiežāk terapijas rezultātā nepieciešams panākt nepārtrauktu zāļu klātbūtni organismā. Piemēram, ir ārkārtīgi svarīgi, lietojot antibiotikas, nepieļaut tādus momentus, kad cilvēka organismā iepriekšējā deva ir jau beigusi darboties, bet jauna vēl nav ieņemta. Tas var ne tikai paildzināt saslimšanu, bet arī ļaut attīstīties rezistentiem mikroorganismiem, kas vairs nereaģēs uz antibiotiku lietošanu. Šādas rezistentas infekcijas būs ārkārtīgi grūti ārstējamas. Ja ārsts nozīmējis antibiotikas lietot biežāk nekā 1 reizi dienā, jāseko tam, lai devas tiktu ieņemtas ar atbilstošu laika intervālu (2x dienā – ik pa 12h, 3x dienā – ik pa 8h utt.).
Zāļu mijiedarbība – mazinās zāļu iedarbība
Arī zāļu savstarpēja mijiedarbība vai mijiedarbība ar uzturu var būt par iemeslu, kāpēc organismā nenonāk pietiekoši daudz zāļu vielas. Viena no visbiežākām kļūdām ir dzelzs preparātu lietošana kopā ar uzturu. Šos medikamentus lieto dzelzs deficīta un anēmijas ārstēšanā. Ja tos lieto kopā ar ēdienu, uzsūksies tikai 40–50% devas! Uzskata, ka šos medikamentus, lietojot kopā ar uzturu, praktiski nav iespējams panākt vajadzīgo rezultātu. Līdzīgi medikamentu uzsūkšanos var apdraudēt arī antacīdi, ko lieto kuņģa skābes neitralizēšanai un aktivētā ogle.
Nepareiza zāļu uzglabāšana
Visbiežāk problēmas rada tieši īpašos apstākļos glabājami medikamenti. Piemēram, stenokardijas lēkmju novēršanai paredzētais nitroglicerīns ir glabājams tikai oriģinālajā iepakojumā – tumšā stikla traukā, izvairoties no augstas temperatūras un gaismas. Arī lietošanas termiņš pēc trauka atvēršanas ir ierobežots. Pat paņemot tableti pirkstos, tā pamazām sāk zaudēt savu efektivitāti. Ja pacientu piemeklē stenokardijas lēkme, nepieciešama operatīva nitroglicerīna lietošana. Ja tabletes nepareizas glabāšanas rezultātā ir kļuvušas neefektīvas un stenokardijas lēkme netiek laicīgi novērsta, var attīstīties infarkts. Starp sarežģīti glabājamiem medikamentiem jāmin arī insulīns, kuru izmanto cukura diabēta terapijā.
Citi faktori
Tāpat svarīgs ir arī pareizs lietošanas veids – īpaši tas attiecas uz medikamentiem, kuru ievadīšanai nepieciešams apgūt tehniku (piemēram, astmas inhalatori, insulīna pilnšļirces u.c.). Efekta nodrošināšanai ļoti nozīmīga ir pietiekoši ilga medikamentu lietošana, īpaši svarīgi būtu nesaīsināt nozīmēto, piemēram, antibiotiku kursu.
