Nepamatota zāļu lietošana

Plašsaziņas līdzekļos bieži lasāmi pretrunīgi viedokļi.  Vieni uzskata, ka kopumā sabiedrība ir ļoti slima un nevar atļauties lietot visus nepieciešamos medikamentus, savukārt otri, ka zāles lietojam par daudz. Praksē farmaceiti sastopas arī ar trešo situāciju – pacientam ir problēmas ar veselību, bet to ārstēšanai lieto nepiemērotus medikamentus. Visbiežāk tā notiek situācijās, kad pats pacients ir nepareizi novērtējis savu veselības stāvokli un uzsācis nepiemērotu medikamentu lietošanu. Iemesli šādai kļūdai ir dažādi:

Pacients lieto kombinēta sastāva zāles, bet viņa situācijā lietderīgi būtu lietot tikai vienu no kombinācijā esošajām zāļu vielām.

Šāda situācija bieži rodas gadījumos, kad cilvēki lieto kombinētos pretsaaukstēšanās līdzekļus. To sastāvs visbiežāk atbilst simptomiem – drudzis, sauss klepus, iesnas. Nereti pacients tos lieto pat tad, ja ir tikai viens no simptomiem. Tādejādi pakļauj sevi nevajadzīgai kaitīgai medikamentu iedarbībai un blaknēm.

Pacients zāles lieto bez pamatojuma. Piemēram, pacients jau ir izārstējies, bet turpina zāļu lietošanu.

Aptiekās redzam cilvēkus, kas ilgstoši cīnās ar klepu, bet vēlāk izrādās, ka problēmu iemesls nemaz nav saistīts ar elpceļiem vai plaušām. Šādas sūdzības var radīt arī kuņģa skābes atvilnis. Skābe no kuņģa pa barības vadu nonāk gan mutes dobumā, gan arī elpceļos, tos kairinot. Pacients, to nezinot, kļūdaini turpina pretklepus līdzekļa lietošanu, kas, protams, šādā situācijā nepalīdzēs. Šādās situācijās pacientiem šķiet loģiski iegādāties arī mentolu saturošas konfektes, kurām it kā vajadzētu mazināt kakla sāpes. Rezultāts gan var būt pretējs – mentols vēl jo vairāk veicina kuņģa skābes veidošanos. Šādu klepu varēs novērst tikai, mazinot kuņģa skābes sekrēciju ar atbilstošiem medikamentiem.

Daudz efektīvāk pacientu sūdzības varētu novērst ar nemedikamentozu terapiju.

Samērā bieži pacienti pārvērtē vēdera aizcietējumu problēmu nozīmību. Tie var būtiski mazināt dzīves kvalitāti. Svarīgi ir zināt, ka aizcietējumu gadījumos ārstēšanu ar medikamentiem uzsāk tikai tad, ja vēdera izeja ir retāka par 3 reizēm nedēļā. Pacienti nereti pašrocīgi jau krietni agrāk uzsāk lietot sennas preparātus vai bisakodilu, kas īstermiņā var būt samērā efektīvs risinājums, bet ilgtermiņā situāciju var pasliktināt, jo padara zarnas “vēl slinkākas”. Vēdera izejas traucējumu gadījumā vispirms ir jākoriģē ikdienas uzturs – pēc iespējas vairāk jālieto šķiedrvielas (dārzeņus, augļus, salātus) un šķidrumu. Aizcietējumu gadījumā situāciju uzlabos arī fiziskās aktivitātes. Pastāv liela iespējamība, ka mainot uztura paradumus un dzīves stilu, vēdera izeja normalizēsies un medikamenti nebūs jālieto. Ja tomēr sūdzības nemazinās, tad pēc palīdzības jāgriežas pie speciālista.

Tiek ārstēti veselības traucējumi, ko radījusi smēķēšana, alkohola lietošana vai citi kaitīgi ieradumi, savukārt pašu kaitīgo ieradumu lietošana netiek pārtraukta.

Viens no šādiem simptomiem, ko cītīgi ārstē smēķētāji, ir ilgstošs un traucējošs klepus. Tiek lietoti gan pretklepus, gan atkrēpojoši līdzekļi. Šajā ziņā speciālisti ir skarbi. Kamēr netiks pārtraukta smēķēšana, ne ar kādu medikamentu palīdzību neizdosies atbrīvoties no klepus – nav pat vērts sākt.

Tiek lietotas zāles, lai novērstu cita medikamenta izraisītu blakni, lai gan pastāv citas konkrētās blaknes novēršanas iespējas.

Bieži pacienti sūdzas, ka pēc pretsāpju līdzekļu lietošanas (piemēram, ibuprofēnu vai diklofenaku saturoši medikamenti) parādās gremošanas traucējumi. Nereti pacienti neiedomājas, ka šīs problēmas varētu būt saistītas, un lieto zāles skābes līmeņa mazināšanai – omeprazolu u.c. šīs grupas medikamentus. Samērā bieži šīs  sūdzības var novērst pievēršot lielāku uzmanību pareizai medikamenta lietošanai. Pretsāpju medikamenti jālieto tikai kopā ar ēdienu. Noteikti jāuzdzer arī pietiekošs šķidruma daudzums. Šo noteikumu ievērošana vismaz daļai pacientu noteikti atļautu atteikties no omeprazola lietošanas.