Pulss jeb sirdsdarbības biežums ir sirds sitienu skaits minūtes laikā. Sirdij, pumpējot asinis pa organismu, atsevišķos asinsvados, kas atrodas tuvāk ādas virsmai (pie delnas locītavas, uz kakla u.c.), rodas sataustāmas pulsējošas kustības. Cilvēkam novecojot, parasti rodas izmaiņas sirds darbības biežumā un regularitātē. Šīs izmaiņas var liecināt par kādu sirds slimību.
Sirdsdarbības biežums vistiešākajā veidā ir saistīts ar hipertensijas (paaugstināts asinsspiediens) un citu sirds-asinsvadu slimību veidošanos, kā arī insulta risku.
Pētījumi rāda ka, samazinot paaugstinātu sirdsdarbības biežumu par 10 sitieniem minūtē, iespēja nomirt no sirds asinsvadu slimībām samazinās par 26%.
Kā mērīt pulsu
Sirdsdarbības biežums jāmēra miera stāvoklī, atrodoties klusā telpā, komforta temperatūrā, pēc vismaz piecu (vēlams 10) minūšu atpūtas.
Pulsu var sajust, piespiežot plaukstas divus vai trīs vidējos pirkstus pie delnas locītavas. Šim mērķim nevajadzētu izmantot īkšķi, jo tam pašam ir savs sataustāms pulss. Saskaitiet sitienu skaitu 30 sekunžu laikā un, lai iegūtu sitienu skaitu minūtē, pareiziniet to ar 2.
Precīzi to var noteikt ar asinsspiediena mērītāju, kas fiksē arī pulsu. Fizisku aktivitāšu laikā noderīgi ir pulsometri, kas paredzēti sportistiem.
Kāds ir normāls pulss
Par normālu sirds darbības biežumu uzskata pulsu no 55 – 80 x minūtē. Nelielas novirzes, ja tām ir kāds objektīvs pamatojums noteikti nav par pamatu uztraukumam, bet, ja sirdsdarbības biežums jau ilgstoši pārsniedz normas rādītājus, nepieciešama ārsta konsultācija. Atsevišķu saslimšanu gadījumā ārstam būs jānozīmē terapija, lai pulsu samazinātu zem 70 reizēm minūtē vai pat vēl zemāk.
Sirds slimību gadījumā visbiežāk ārsts ieteiks saglabāt un iespējams pat palielināt fizisko slodzi. Tā samazina trombu veidošanās risku, uzlabo asinsvadu stāvokli, palīdz novērst aptaukošanos, samazina cukura diabēta attīstības risku un var pat nedaudz mazināt asinsspiedienu. Lai saprastu, vai slodze ir atbilstoša, nepieciešams kontrolēt pulsa biežumu. Slodzes laikā pulsam ir nedaudz jāpaātrinās – tas nozīmēs, ka sirds darbojas veselībai vēlamas t.i. aerobas slodzes režīmā. Tajā pašā laikā jāseko līdzi, lai pulss slodzes laikā nepārsniegtu vecumam atbilstošās normas. Šie rādītāji var atšķirties, tāpēc nepieciešami īpaši izmeklējumi, lai tos precizētu, tomēr aptuvena formula ir šāda:
Maksimālais pulss pie slodzes =
Piemēram, 60 g.v. cilvēkam fizisko slodzi vajadzētu plānot tā, lai sirdsdarbības biežums nepārsniegtu 96 reizes minūtē.
Jāņem vērā, ka sirdsdarbības biežums ir individuāli vērtējams rādītājs. Piemēram, bērniem un sportistiem vidējie rādītāji var būtiski atšķirties no pieauguša cilvēka vidējās normas.
Sirdsdarbības biežums
Zīdaiņi līdz 1 g.v.: 70-190
Bērni no 1-10 g.v.: 70-120
Bērni no 11-17 g.v.: 60-100
Izteikti trenēti sportisti 40-60
Kas ietekmē pulsu?
Būtiski sirds darbību var ietekmēt ar sirdi nesaistītas slimības, piemēram, vairogdziedzera saslimšanas vai mazasinība, tāpat sirds darbību var ietekmēt atsevišķu medikamentu lietošana – piemēram, pretiesnu līdzeklis pseidoefedrīns vai astmas ārstēšanā lietotais teofilīns u.c. Šādos gadījumos jācenšas atpazīt sirdsdarbības traucējumu iemeslu un tas jānovērš. Nedaudz palielināt gan asinsspiedienu, gan arī pulsu var kofeīns, tomēr nav pierādīts, ka tas veicinātu sirds slimību attīstību. Ja pacientam jau ir kāda sirds slimība, piemēram, aritmija, tad kafijas lietošana ir jāpārrunā ar ārstu, jo tai var būt aritmiju veicinošas īpašības.
Pulsu var ietekmēt:
• Gaisa temperatūra. Karstā un īpaši mitrā klimatā sirdij ir jāizgrūž nedaudz vairāk asiņu, tāpēc arī pulss var būt nedaudz ātrāks. Parasti gan tas var palielināt rezultātu par ne vairāk kā 5-10 sitieniem minūtē.
• Ķermeņa stāvoklis. Atpūšoties, sēžot vai stāvot pulsa izmaiņām jābūt nebūtiskām. Dažkārt, pieceļoties no sēdus vai guļus stāvokļa stāvus, pirmajās 15-20 sekundēs pulss var palielināties, bet pāris minūšu laikā tam jānormalizējas.
• Emocijas. Uztraucoties, dusmojoties, jūtoties izteikti priecīgs vai skumjš, pulss būtiski palielināsies.
• Ķermeņa uzbūve. Parasti ķermeņa uzbūvei nav ietekmes uz pulsa biežumu. Ja pacientam ir izteikta aptaukošanās, pulss miera stāvoklī var būt augstāks par normu. Šāda iesmesla dēļ pulss var paātrināties ne vairāk kā līdz 100 reizēm minūtē.
Piemērota fiziskā slodze, samazināts kaloriju daudzums uzturā un atbrīvošanās no liekā svara, depresijas ārstēšana, un trauksmes korekcija laika gaitā ļaus samazināt pulsa ritmu un stabilizēs sirdsdarbību, kā arī mazinās paaugstināta pulsa kaitīgo ietekmi.
