Sabiedrībā dažkārt valda maldīgs uzskats, ka celiakija ir bērnu slimība, bet patiesībā tā nemaz nav. Šī ģenētiskā slimība var būt bīstama arī pieaugušajiem, it īpaši, ja tā norit bez manāmiem simptomiem.
Kas ir celiakija?
Celiakija ir glutēna nepanesamības izraisīta autoimūna slimība. Glutēns jeb lipeklis ir olbaltumviela, kas sastopama daudzos rūpnieciski ražotos pārtikas produktos un pusfabrikātos, piemēram, maizē, makaronos, gaļas, piena, konditorejas izstrādājumos, saldumos, dzērienos, mērcēs un marinādēs, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā piedāvāto ēdienu sastāvā. Parasti cilvēkiem tā nav kaitīga, bet celiakijas slimniekiem glutēns pat nelielā daudzumā izraisa neadekvātu imunoloģisku reakciju, kuras rezultātā veidojas iekaisums tievajās zarnās – gļotādas bārkstiņas tiek bojātas un tādējādi tiek traucēta uzturvielu uzsūkšanās organismā.
Celiakija skar cilvēkus visā pasaulē, ar to slimo aptuveni 1% no visas populācijas. Biežāk šī slimība ir raksturīga cilvēkiem ar jau esošiem citiem ģenētiskiem traucējumiem, ieskaitot Dauna sindromu un Ternera sindromu (Turner syndrome) – traucējums, kas skar meiteņu attīstību.
Simptomi
Simptomi var būt ļoti individuāli, tie var parādīties gremošanas traktā vai arī citā organisma daļā. Gremošanas sistēmas simptomi parasti raksturīgi zīdaiņiem un maziem bērniem, kas izpaužas kā:
vēdera pūšanās un sāpes,
hroniska caureja,
vemšana,
aizcietējumi,
bāli, sliktas smakas vai taukaini izkārnījumi,
svara zudums.
Sevišķi bīstama šī slimība ir zīdaiņiem un bērniem, jo pirmajos dzīves gados ir ļoti svarīgi uzņemt noteiktu uzturvielu daudzumu, lai notiktu bērna normāla augšana un attīstība. Uzturvielu nepietiekamība šajā vecumā var izraisīt virkni veselības problēmu – atpalikšanu augšanā un attīstībā, kavētu pubertāti, zobu emaljas defektus u.c.
Pieaugušiem cilvēkiem retāk slimība skar gremošanas traktu, bet simptomi var izpausties kā:
neizskaidrojama dzelzs deficīta anēmija,
nogurums,
kaulu vai locītavu sāpes,
artrīts,
osteoporoze,
depresija vai nemiera sajūta,
tirpšanas sajūta rokās un kājās,
menstruāciju zudums,
neauglība vai atkārtots spontānais aborts,
stomatīts, jēlums, čūliņas mutes dobumā,
niezoši ādas izsitumi.
Cilvēkiem ar celiakijas slimību var arī nebūt nekādi simptomi, bet komplikācijas var attīstīties un parādīties jebkurā laikā. Viena no ilgtermiņa komplikācijām ir malnutrīcija (neveselīga uztura sekas), kuras rezultātā var attīstīties anēmija, osteoporoze, spontānais aborts, aknu slimības, ka arī zarnu vēzis.
Diagnostika
Atpazīt tieši celiakijas saslimšanu ir diezgan grūti, jo daudzi simptomi ir līdzīgi citām slimībām. Celiakiju var sajaukt ar kairinātas zarnas sindromu, dzelzs deficīta anēmiju, kuru izraisīja menstruālo asiņu zudums, iekaisīgo zarnu slimībām, divertikulozi, zarnu infekcijām un hroniska noguruma sindromu. Kā rezultātā, celiakijas slimība paliek ilgi nediagnosticēta vai arī tiek noteikta nepareiza diagnoze.
Pamatdiognostikas metodes ir:
asinsanalīzes,
zarnu biopsija,
skrīnings – veic cilvēkiem, kuriem nav celiakijas simptomi, bet tā ir diagnosticēta kādam no radiniekiem.
Pats svarīgākais noteikums: nekādā gadījumā nedrīkst uzsākt bezglutēna diētu bez ārsta-gastroenterologa apstiprinājuma par celiakijas diagnozi! Ja glutēns vairs netiek uzņemts, jūsu organisms vairs neizstrādā antivielas pret to, tādējādi asins analīzēs reakcija uz glutēnu vairs neparādīsies, un ārsts vairs nevarēs diagnosticēt celiakiju. Bezglutēna diēta mūža garumā ir pārāk nopietna apņemšanās, lai to uzsāktu, pašam sev uzstādot diagnozi.
Ārstēšana
Vienīgais celiakijas ārstēšanas veids ir bezglutēna diēta, kuru palīdzēs sastādīt dietologs vai uztura speciālists. Speciālais uzturs pacientiem, kas slimo ar celiakiju ir dārgs – vidēji 3-4 dārgāks par parasto pārtiku. Latvijā bezglutēna produktus ražo ļoti maz. Pārtikas produkti, kas nesatur glutēnu Latvijā tiek marķēti ar īpašu logo, kurā attēlota pārsvītrota vārpiņa. Pēc šīs zīmītes visā pasaulē var pazīt celiakijas pacientiem paredzētos produktus. Aptiekās var iegādāties bezglutēna produktus. Tie ir nopērkami arī lielveikalos.
Valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem
Valsts izmaksā pabalstu 106,72 euro apmērā ar celiakiju slimiem bērniem līdz 18 gadu vecumam. Ja jaunietis mācās vidusskolā vai profesionālajā skolā – līdz 20 gadu vecumam, bet, ja studē augstskolā – līdz 24 gadu vecumam.
Sīkāku informāciju par pabalsta piešķiršanu: www.vsaa.lv
Pirmsskolas vai vispārējās izglītības iestādes ēdinātājiem ir jānodrošina atbilstoša ēdināšana gadījumos, ja izglītojamajam ir ārsta apstiprināta diagnoze.
Precīzāka informācija par celiakiju: www.dzivebezglutena.lv
Teksta sagatavošanai izmantota informācija no www.partikasbd.lv
