Dermatoloģe Dr. Anita Ābelīte pēc Latvijas Medicīnas akadēmijas (Stradiņa universitāte) absolvēšanas uzsāka darbu Lāzerplastikas klīnikā, kur nu jau aizvadīti vairāk nekā 15 gadi. „Man interesēja veidojumi uz cilvēka ādas, gribējās uzzināt, kāpēc tie rodas un kā tos novērst, tāpēc arī sāku padziļināti interesēties par dermatoloģiju. Un, protams, arī vēlme palīdzēt cilvēkiem, bija iemesls, kādēļ studēju medicīnu,” atzīst daktere Anita Ābelīte.
Brīvo laiku daktere pavada ar ģimeni, labprāt apmeklē teātra izrādes, ceļo un veldzējas savā dārzā, kur audzē daudz un dažādas krāšņas puķes.
Arvien biežāk dzirdami ārstu trauksmes zvani par saules nebūt tik labvēlīgo ietekmi uz cilvēka ādu. Turpretī saulainās dienas Latvijā ir samērā maz, tāpēc gribas baudīt ik mirkli. Lāzerplastikas klīnikas dermatoloģe Anita Ābelīte uzskata, ka ultravioletais starojums (UVS) ir galvenais riska faktors ādas vēža attīstībai, tāpēc jādara viss iespējamais, lai no tā izvairītos.
Iespējamie ādas vēži un to ārstniecība
Ļaundabīgie ādas vēži ir dažādi – ļoti bīstami un mazāk bīstami. Piemēram, aktīniskā keratoma, kas tiek uzskatīta par pirmsvēža stāvokli, ļoti veiksmīgi padodas medikamentozai ārstniecībai. Lai gan dažkārt pacienti domā, ka šīs aktīniskās problēmas var neārstēt, bet tādā gadījumā ir liela iespēja, ka tā kļūs par ļaundabīgāku vēža formu – plakanšūnu karcinomu, kuru ārstēt jau būs daudz sarežģītāk. Vēl viena ļaundabīgā ādas vēža forma ir bazaliomas, kuras savlaicīgi diagnosticētas pakļaujas samērā veiksmīgai ārstēšanai. Savukārt melanomas (ļaundabīgais audzējs) ārstēšana ir ļoti sarežģīta, tas viennozīmīgi ir pats bīstamākais ādas vēzis.
Kā atpazīt melanomu, izmantojot ABCDE metodi?
A – asimetrija
Veidošanās procesā vairums no tām ir asimetriskas.
B – malas
Bieži ir neregulāras malas.
C – krāsa
Iespējamas dažādas krāsu variācijas, melanomai progresējot, var pat parādīties sarkana, zila vai balta krāsa.
D – diametrs
Bieži tās ir lielākas par 6 mm.
E – evolūcija
Jebkura izmēra, krāsas vai biezuma pārmaiņas ir melanomas rašanās pazīmes.
Regulāra uzraudzība
Lai gan dermaskopiju var veikt visu gadu, ieteicams to darīt pirms un pēc sauļošanās (pavasarī un rudenī). Nevajag satraukties, ja rudenī dzimumzīmes kļuvušas nedaudz tumšākas, visbiežāk tā ir ādas aizsargreakciju pret UVS. Īpaši piesardzīgākiem jābūt cilvēkiem ar gaišu ādas tipu, kuriem ir daudz dzimumzīmes, anamnēzē ir bijušas ādas problēmas, kāds no ģimenes locekļiem slimojis ar ļaundabīgo ādas audzēju. Ieteicams ļoti uzmanīgi apskatīt arī bērnu dzimumzīmes.
Kā pasargāties no UVS starojuma:
Pirms došanās laukā padomāt par ādas aizsargāšanu no tiešiem saules stariem – saulesbrilles, cepures, piemērots apģērbs;
Ja uzturas laukā vairāk par 20-30 min., noteikti jālieto saules aizsargkrēms, kas jāuzklāj ik pēc 2-3 h, bet ne biežāk kā 3 reizes dienā;
Izvairīties no sauļošanās no plkst.11 līdz 16, jo tad saules starojuma iedarbība ir visspēcīgākā;
Ļoti jāuzmanās no saules ādas apdegumiem, jo zinātniski ir pierādīts, ka ļaundabīgā audzēja attīstības risks ir 100%, ja dzīves laikā ir bijuši vismaz pieci saules apdegumi;
Visbīstamākie ir bērnībā iegūtie saules ādas apdegumi, jo ādai ir atmiņa. Pirmajos gados nekādu izmaiņu var nebūt, bet pēc gadiem nez no kurienes uzrodas vēzis.
Ja 15 minūtes dienā uzturas laukā, cilvēks pilnībā tiek nodrošināts ar nepieciešamo D vitamīna devu. Svarīgi atcerēties, ka 80% UVS līdz zemei nonāk pat mākoņainā dienā, tas nozīmē, ka pat šādā dienā āda var iedegt vai pat apdegt, ja nav uzklāts aizsargkrēms.
Ir diskusijas, vai ādas vēža bums ir tik liels, pateicoties diagnostikas metožu un pacientu informētības pieaugumam, vai arī saules aktivitātes un citu faktoru ietekmes dēļ.
Runājot par iedegumu, svarīgi saprast, ka tā nav veselības pazīme, bet gan organisma aizsargreakcija pret UVS. Tie dalās A, B un C starojumos. UV A – 95 % nonāk līdz zemei (dziļāka iedarbība uz ādu, izraisa vēža saslimšanu un paātrina novecošanu), UV B – 5% (dod apdegumu, virspusējāka iedarbība), bet UV C starojums arī ir bīstams dzīviem organismiem, tomēr lielāko daļu UV C starojuma aiztur ozons atmosfēras augstākajos slāņos. Jāņem vērā, ka ozona slānim kļūstot plānākam, cilvēki var tikt pakļauti augstākam ultravioletā starojuma līmenim.
Kas ir veselīgāk – sauļoties solārijā vai saulē?
Bīstamāk ir sauļoties solārijā, jo tur galvenokārt ir UV A stari, kuru iedarbība ir dziļāka, kā rezultātā lielāka iespēja iegūt kādu no vēža formām. Cik liela ir ietekme, zinātnieku viedokļi dalās, bet sava loma šim UV starojumam ļaundabīgo formu attīstībai noteikti ir.
Kā pareizi rīkoties, ja iegūts apdegums?
Šādā situācijā vispirms cilvēks jānovieto ēnā vai telpā, kur ir laba ventilācija, jādod dzert daudz ūdens, uz apdegušās ādas jāliek vēsas, bet ne aukstas kompreses, pretējā gadījumā ādai var iestāties šoks. Nepieciešams uzklāt dziedējošās putas vai krēmus, var likt alvejas, zaļās, melnās vai kādas citas tējas vēsas kompreses.
Krējumu neiesaku, jo tas aizsprosto poras un āda nespēj pietiekami ātri atvēsināties- metode nav slikta, bet to nevar uzskatīt par mūsdienās izmantojamu.
Īpaši no saules jāsargā mazi bērni
Bērniem līdz 2 gadu vecumam nav jāatrodas tiešo saules staru ietekmē. Saules aizsargkrēmus var sākt lietot no 6 mēnešu vecuma, bet tai pat laikā jāatceras, ka bērns nedrīkst uzturēties atklātā saulē. Jo bērnībā iegūtie apdegumi ir visbīstamākie.
Pašam pacientam ir samērā grūti izvērtēt dzimumzīmju stāvokli, tāpēc ieteicams veikt regulāras izmeklēšanas ar dermatoskopu.
