Kādi var būt cukura diabēta veidi?
Cukura diabēts (diabetes mellitus) ir aizkuņģa dziedzera nepilnvērtīgas darbības rezultāts. Tā slimniekiem ir paaugstināts cukura līmenis asinīs (hiperglikēmija), kas pamatoti tiek vainots dažādu – gan sirds, gan nervu sistēmas, gan daudzu citu saslimšanu attīstībā.
Pirmā tipa cukura diabēts parasti rodas, to ģenētiski mantojot vai pārslimojot kādu slimību, piem., vīrusinfekciju. Šī ir salīdzinoši retāka diabēta forma, taču izvairīties no tās ir grūti, reizēm pat neiespējami. Visbiežāk tas tiek diagnosticēts jau bērnībā.
Arī otrā tipa cukura diabēta attīstībā liela nozīme ir ģenētiskajiem faktoriem, bet tās attīstību veicina t.s. rietumnieciskais dzīvesveids – bagātīgs uztura patēriņš, mazkustīgums, stress un kaitīgie ieradumi.
Ievērojami retāki ir citi cukura diabēta veidi, ko var izraisīt arī tādi faktori kā atsevišķu medikamentu lietošana, grūtniecība u.c.
Pazīmes,
kas liecina, ka attīstījies cukura diabēts bieži vien ir neizteiktas. Slimība nereti sākas pavisam nemanāmi, progresē lēni. Pazīmes, kas varētu liecināt par slimības attīstību:
Nogurums bez redzama iemesla;
Neizskaidrojams svara zudums;
Slāpes;
Bieža urinācija;
Redzes pasliktināšanās;
Tirpšanas sajūta;
Lēna brūču dzīšana, strutojošas infekcijas.
Jums ir augsts cukura diabēta attīstības risks, ja:
jums ir paaugstināts ķermeņa svars. Jūsu vidukļa apkārtmērs pārsniedz 80 cm sievietēm vai 94 cm vīriešiem;
jūs neesat fiziski aktīvs;
jūsu vecākiem vai brāļiem/māsām ir cukura diabēts;
grūtniecības laikā jums attīstījās grūtnieču cukura diabēts;
jums ir paaugstināts asinsspiediens;
jums ir zems ABLP (labais holesterīns);
jums ir augsti triglicerīdu rādītāji.
Statistika
Latvijā 2013. gadā uzskaite tika papildināta ar jauniem 6 414 otrā tipa cukura diabēta pacientiem. Kopējais skaits sastādīja 76 595 slimniekus (Latvijas veselības aprūpes statistikas gadagrāmata 2013). Visbiežāk saslimst vecumā pāri pusmūžam, taču pēdējā laikā aizvien biežāk šāda diagnoze tiek uzstādīta arī jauniem cilvēkiem un pat bērniem.
Pēc speciālistu domām Latvijā faktiski ir aptuveni divas reizes vairāk cukura diabēta pacientu nekā reģistrēts. Tas ir dramatisks rādītājs, ņemot vērā, ka šie cilvēki ilgstoši dzīvo neārstēti. Diemžēl ir zināms, ka, jo ilgāk cilvēkam ir nenoregulēts – paaugstināts glikozes līmenis asinīs, jo ātrāk var attīstīties komplikācijas.
Pārbaudes
Ikvienam pēc 45 gadu vecuma tiek ieteikts veikt regulāru glikozes līmeņa noteikšanu asins plazmā. No tā, cik agrīni konstatēta slimība un cik efektīva ir lietotā terapija, ir atkarīgs dzīves ilgums. Kā liecina pētījumu dati, kopumā dzīvildze cukura diabēta slimniekiem ir mazāka nekā cilvēkiem bez cukura diabēta par vidēji 5-6 gadiem.
Nozīmīgākās cukura diabēta komplikācijas
Infarkts un insults – cukura diabēts 1,5-1,8 reizes palielina šo stāvokļu attīstības risku.
Nieru slimības – cukura diabēts ir vadošais nieru mazspējas izraisītājs.
Amputācijas – cukura diabēts ir vainojams aptuveni pie puses netraumatisko kāju un pēdu amputācijas.
Aklums – cukura diabēts ir vadošais iemesls aklumam pieaugušo grupā.
Kā ārstē cukura diabētu?
Cukura diabēta ārstēšana ir komplicēts pasākums, kam ir jānorit speciālista – ģimenes ārsta vai endokrinologa vadībā.
Nereti pat cilvēkam ar cukura diabēta diagnozi vienīgā nepieciešamā terapija ir sekošana izstrādātam diētas režīmam un fizisko aktivitāšu palielināšana, kas neļaus glikēmijas rādītājiem izteikti svārstīties. Šādi ieteiks rīkoties arī cilvēkiem ar neviennozīmīgiem glikēmijas rādītājiem.
Ja ar atbilstoša uztura un aktivitāšu palīdzību glikēmiju nav izdevies normalizēt, terapijā talkā ņem arī medikamentus tablešu un kapsulu formā, kuru lietošana ikdienā ir relatīvi vienkārša. Cukura diabēta terapijā lietoto zāļu efektivitāte ir zinātniski pierādīta un, pareizi pielietota, ir ļoti efektīva.
Ir situācijas, kad tabletēs/kapsulās lietotie medikamenti izrādās par vāju vai, kad tos lietot nemaz nedrīkst (piem., grūtnieces u.c.). Šajos gadījumos terapiju nomaina vai papildina ar regulārām insulīna injekcijām.
