„Skolas gados mani ļoti interesēja bioloģija, tāpēc vienu brīdi bija doma mācīties par ārstu. Kāda paziņa mani iepazīstināja ar fizioterapiju, kas deviņdesmitajos gados Latvijā bija jaunums, tā mani ieinteresēja,” stāsta fizioterapeite, veselības centra Medeors vadītāja Daina Zīle.
Sava loma Dainas profesijas izvēlē bija arī autoavārijai, pēc kuras kāds viņas paziņa varēja pārvietoties tikai ar ratiņkrēslu palīdzību. „Man ļoti gribējās viņam palīdzēt. Nenoliedzami arī šis fakts ietekmēja manu profesijas izvēli,” atzīsts Daina. Pēc vidusskolas absolvēšanas Daina uzsāka studijas Rīgas Stradiņu universitātē, kur pabeidza fizioterapeita un rehabilitologa fakultāti. Pēc studijām apmēram piecus gadus strādāja dažādos rehabilitācijas un veselības centros. Viņa ir palīdzējusi cilvēkiem, kuri vienkārši vēlas justies labāk, grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kuras pēc dzemdībām grib atgūt formu, pacientiem pēc nopietnām operācijām, muguras traumām, bērniem ar kustības traucējumiem… Gan fiziskā, gan arī emocionālā slodze arī pašai Dainai dažkārt ir gana liela, jo visam paralēli jārūpējas arī par veselības centra Medeors attīstību, kuru kopā ar kolēģi nodibināja 2010. gadā. „Man ļoti patīk skriet un vismaz reizi nedēļā eju uz Bodybike, kur atstāju savu nogurumu un sakrājušās emocijas. Savukārt ciemošanās pie vecākiem laukos un brīvdienu pastaigas gar jūras krastu man atjauno enerģiju un pozitīvi uzlādē,” atzīst Daina.
Viens no galvenajiem labas pašsajūtas stūrakmeņiem ir veselīgs dzīvesveids, kurš sevī ietver gan fiziskās aktivitātes, gan veselīgu uzturu, gan dzīvi bez stresa. Pēdējos gados cilvēki arvien neveselīgāk ēd, kā arī dzīvesveids kļuvis arvien stresaināks un mazkustīgāks. Tā rezultātā palielinās liekais svars un samazinās imunitāte, kas var būt par iemeslu daudzām nopietnām slimībām. Ko darīt, ja esam sapratuši, ka pēdējais laiks kaut ko savas veselības labā darīt, jautājam fizioterapeitei Dainai Zīlei.
Kāpēc cilvēkam tik ļoti nepieciešamas sportiskās aktivitātes, mūsu vecvecāki iztika bez fizioterapeitiem un modernām sporta zālēs.
Laikam ejot, cilvēku dzīvesveids kļuvis arvien mazkustīgāks un stresaināks, kā rezultātā samazinās imunitāte un kļūstam uzņēmīgāki pret dažādām vīrusinfekcijām. Paaugstināts stresa līmenis visbiežāk ir vainojams pie muguras, locītavu sāpēm, asinsvadu slimībām. Savu artavu dod arī uzturs, kas pēdējā laikā ir arvien neveselīgāks. Līdz ar to cilvēkiem pēc četrdesmit gadiem kaulu struktūra pakāpeniski mainās – samazinās kalcija daudzums un šūnu aktivizācija. Arī hormonālās izmaiņas, cilvēkam sasniedzot pusmūžu, ietekmē kaulu sastāvu un locītavu kustīgumu, tāpēc jo īpaši šajā vecumā nepieciešamas fiziskās aktivitātes.
Kā saprast, cik liela slodze nepieciešama, ja kādu laiku šajā jomā nekas nav darīts?
Ja ar sportu kādu laiku neesat nodarbojies, tad vispirms būtu ieteicama vizīte pie ģimenes ārsta, kas novērtēs jūsu veselības stāvokli. Nākamais solis būtu doties pie fizioterapeita, kas sastādīs piemērotu fizisko aktivitāšu kompleksu, atbilstošu jūsu veselības stāvoklim. Ja kādu laiku neesat sportojis un jums vairs nav divdesmit gadu, tad jābūt ļoti uzmanīgam, jo pārlieku lielas slodzes rezultātā varat iegūt nopietnas traumas.
Pēdējie pētījumi rāda, ka cilvēkiem pēc piecdesmit gadiem ļoti ieteicami ir arī spēka vingrinājumi, bet tos var pildīt tikai pēc fizioterapeita konsultācijas. Šajā vecumā ļoti uzmanīgiem jābūt arī ar skriešanas uzsākšanu. Labāk to darīt pakāpeniski vai arī izvēlēties kardiotrenažieri, kur tiek sekots līdzi sirds darbībai, ritmam, elpošanai.
Ko darīt lauciniekiem, kuriem fizioterapeits nav tik viegli pieejams? Vai ir kādi vingrinājumi, kurus var pildīt bez konsultācijas pie speciālista?
Ja tomēr nespējat saņemties, lai dotos pie speciālista, tad 30 min. pastaiga svaigā gaisā četras reizes nedēļā noteikti nāks tikai par labu.
Tomēr laukos dzīvojošie cilvēki pārsvarā necieš no mazkustīga dzīvesveida, bet gan drīzāk no pārāk lielas slodzes. Viņiem asinsrites un locītavu darbības uzlabošanai pirms dienas gaitu uzsākšanas ieteicams pavingrot. Vingrojumiem nav jābūt sarežģītiem – nedaudz jāpastaipās un jāizvingrina locītavas. Var paņemt dvieli, aplikt ap kaklu un kārtīgi izrīvēt kaklu un muguru.
Mūsdienās ļoti populāra kļūst nūjošana, ar kuru var nodarboties ik vienā vecumā – nepieciešamas tikai nūjas, ērti apavi un griba darīt. Daudzus lauku cilvēkus nomoka muguras sāpes, arī tādā gadījumā ieteicama nūjošana, kas nostiprina ķermeņa augšdaļu – vēderu, krūšu, muguras un roku muskulatūru.
