Kandavas aptiekas Ozolāji aizsākumi meklējami tālajā 1769. gadā, kad tika izveidota Kandavas Vecā aptieka. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados tai tika atvērta filiāle – Ozolāju aptieka, bet savu neatkarību aptieka ieguva 2000. gada maijā.
Aptieka Ozolāji atrodas ļoti skaistā vietā – Kandavas pakājē. „Tā kā Kandava atrodas kalnā, tad Vecā aptiekā pēc medikamentiem vai padoma iegriežas kalna augšpusē dzīvojošie kandavnieki, bet uz aptieku Ozolāji dodas lejas daļas un Abavas otra krasta iedzīvotāji. Sadalījums gan ir visai nosacīts, jo abas aptiekas sadarbojas, lai kandavniekiem būtu pieejami visi nepieciešamie medikamenti,” stāsta aptiekas Ozolāji vadītāja Astra Dīriņa.
Aptieka Ozolāji iekārtota jaunuzceltā divstāvu mājā, tāpēc telpas ir plašas un gaišas. Pie aptiekas ir auto stāvlaukums, kur klientiem novietot savus spēkratus. Aptiekā ērti ir gan klientiem, gan darbiniekiem, jo plaša ir ne tikai tirdzniecības zāle, bet arī palīgtelpas. To novērtē arī darbinieki, jo, kā apgalvo aptiekas vadītāja, kolektīvs ir patstāvīgs – kadru mainības neesot, jau gadiem tur strādā farmaceite Liene Jansone un Astra Dīriņa, farmaceita asistente Agrita Linde un farmaceita palīgs Ilona Kļava. „Mēs vienmēr suminām mūsu jubilārus, kopā svinam valsts svētkus – aptieka un tās apkārtne tiek izdekorēta attiecīgo svētku noskaņās. Vasarā pie logiem zied krāšņas puķes, par kurām rūpējas pašas darbinieces. Savukārt atvaļinājumu laikā parasti darbinieki dodas tuvākos vai tālākos ceļojumos, lai atpūstos un uzkrātu spēkus jaunajam darba cēlienam,” stāsta Astra Dīriņa.
Interesants ir fakts, ka aptiekas vadītāja pēc vidusskolas beigšanas gribējusi studēt pedagoģiju, bet liktenim tā labpaticies, ka Astra absolvējusi Rīgas 1. medicīnas koledžu un tad sākusi strādāt Kandavas Vecajāaptiekā. Kopš2000. gada viņa ir Ozolāju aptiekas vadītājas vietas izpildītāja, bet kopš2007. gada, kad iegūst farmaceites grādu Stradiņu universitātē, kļūst par aptiekas Ozolāji vadītāju. Tikai pēdējos gados, pētot savas dzimtas vēsturi, Astra atklājusi, ka mājā, kurā dzimusi un augusi, viņa nav pirmā farmaceite. Izrādās, ka dzimtas mājā ir farmaceitu aura.
„Ne mirkli nenožēloju, ka nekļuvu par pedagogu, jo man patīk farmācija, man ir sajūta, ka, strādājot šajā profesijā, varu vairāk dod cilvēkiem. Laikam jau medicīna ir mans liktenis, tā tam vajadzēja notikt,” atzīst Astra Dīriņa.
