„Dermatoloģija ir viena no tām medicīnas nozarēm, kur pareizas ārstēšanas rezultātus var saskatīt, līdz ar to operatīvāk iespējams novērtēt ārstnieciskās metodes pareizību. Pozitīvs rezultāts nenoliedzami sagādā gandarījumu, kas motivē strādāt vēl un vēl,” atzīsts ģimenes ārsts un dermatovenerologs Inga Krūziņa. 1989. gadā daktere Krūziņa absolvē Rīgas medicīnas institūtu (Stradiņu universitāti) un kā jaunā speciāliste sāk strādāt Tukumā par ģimenes ārsti. Kopš 1995. gada viņa strādā arī par dermatovenerologu.
Daktere atzīst, ka studēt medicīnu nav bijis viņas bērnības sapnis, drīzāk gan likumsakarība, jo pēc vidusskolas absolvēšanas devusies līdzi draugam uz medicīnas institūtu. Tikai studējot viņa saprata, ka medicīna ir nozare, kas viņu patiesi interesē.
Laba teātra izrāde, opera, arī balets ir tas, kas dakterei Krūziņai sagādā gandarījumu un atjauno spēkus pēc intensīva darba ar pacientiem. Brīvajā laikā, kura gan esot krietni par maz, viņa labprāt aizmirstas kādas aizraujošas grāmatas lappusēs, bet reizi gadā dodas ekskursijā ārpus Latvijas.
Pēc garās un aukstās ziemas esam izslāpuši pēc siltajiem saules stariem, kuri ir ļoti nepieciešami cilvēka labsajūtai, bet vienlaikus var radīt arī nopietnas veselības problēmas. Viens no ādas vēža jeb melanomas veidošanās galvenajiem iemesliem ir pārmērīgs ultravioletais B jeb UVB starojums – agresīvie saules stari.
Kas ir melanoma?
Melanoma ir ļaundabīgs ādas pigmentšūnu audzējs, kam raksturīga agresīva un ātra izplatīšanās. Tā ir visnopietnākā ādas vēža forma mirstības ziņā, bet agrīnas diagnozes gadījumā ir ļoti liela iespējamība sekmīgai ārstēšanai.
Kas provocē melanomas rašanos?
Praktiski jebkura dzimumzīme var pārveidoties par „ļaunu”. Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas to veicina ir saules ultravioletais starojums (UVB), saules apdegumi, dzimumzīmes kairināšana (mehāniska iedarbība vai trauma), iedzimtība, novājināta imūnsistēma. Cilvēkiem ar gaišāku ādas krāsu jābūt uzmanīgākiem, jo iespējamība ir augstāka. Lielākam riskam ir pakļauti cilvēki, kuri vairāk laika pakļauti saules iedarbībai – laukstrādnieki, jūrnieki, dārznieki u.c., kā arī labi situēti cilvēki, kas iecienījuši saules peldes un biežus solārija apmeklējumus. Melanoma var attīstīties jebkurā ķermeņa ādas rajonā, bet īpaši ir apdraudēti tie rajoni, kas visvairāk pakļauti saules starojumam – seja, ausis, plaukstu virsmas, augšdelmi, vīriešiem galvas plikpaurības rajoni.
Kādas ir pirmās pazīmes, kad jāsāk uztraukties, vai ar dzimumzīmi viss kārtībā?
Ja dzimumzīme sāk mainīt izmēru, formu un krāsu, ja paliek nevienāda, sāk asiņot, tad noteikti jādodas pie dermatologa, jo mūsdienu medicīna nodrošina, ka ārsts diezgan precīzi jau pirmajā vizītē var konstatēt, vai dzimumzīme ir aizdomīga un jāveic padziļināti izmeklējumi vai nē.
Kādi izmeklējumi jāveic, lai noskaidrotu, vai dzimumzīme ir „ļauna” vai nav?
Ātra un droša pigmentēto jaunveidojumu diagnostika iespējama ar dermatoskopu. Tā ir vienkārša procedūra, kurai nepieciešamas dažas minūtes. Tās laikā speciālists izvērtē, ir vai nav nepieciešami papildu izmeklējumi. Ja dzimumzīme kādas mehāniskas iedarbības rezultātā ir sakairināta, tas nebūt vēl nenozīmē, ka izveidojies ļaundabīgs veidojums. Lai pārliecinātos par melanomas neesamību, nedaudz jānogaida un vizīte pie ārsta pēc kāda laika jāatkārto. Ja situācija ir ļoti aizdomīga, jādodas uz konsultāciju pie onkologa. Pašam cilvēkam objektīvi izvērtēt dzimumzīmes stāvokli praktiski ir neiespējami.
Vai tendence saslimt ar melanomu palielinās?
Pēdējā laikā diagnožu skaits palielinās. Iespējams, ka tas saistīts ar ārstu profesionalitātes palielināšanos melanomas atpazīšanā. Nevaru apgalvot, ka dzimumam šajā jautājumā būtu īpaša nozīme. Vienkārši sievietes vairāk rūpējas par sevi, tāpēc ir sajūta, ka viņām biežāk tā tiek atklāta.
Ko profilaktiski var darīt, lai izvairītos no saslimšanas ar šo ādas vēzi?
Protams, ka pilnībā izvairīties no saules nevaram, jo tā mums ir vitāli nepieciešama, lai saņemtu vajadzīgo D vitamīnu devu, tomēr atklātos saules staros nevajadzētu uzturēties ilgāk par pusstundu dienā. Jācenšas izvairīties no saules apdegumiem, jo, lai arī apdegums pēc kāda laika vairs nav redzams, dziļākajos ādas slāņos bojājums saglabājas un dzīves laikā tie summējas. Tieši tāpēc vecāka gājuma cilvēkiem biežāk tiek konstatētas melanomas. Lai pasargātu ādu no ultravioletajiem stariem, uzturoties saulē, noteikti jālieto aizsargkrēmi ar UV filtriem. Jo skaitlis uz pudelītes ir lielāks, jo ilgāku laiku tas aizsargā. Ieteiktu reizi gadā pārbaudīties pie dermatologa, jo labāk lieku reizi aiziet pie ārsta, nekā laikus neatklāt melanomu.
Jācenšas mazāk uztraukties, jo stress mazina imunitāti. Jo vairāk saskatīsim labo visapkārt un to izbaudīsim, jo laimīgāki un veselīgāki būsim.
