Dietologs un Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs Andis Brēmanis pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas sāk strādāt par terapeitu. Rodoties interesei par veselīgu uzturu un dzīvesveidu, dakteris specializējas dietoloģijā Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtā un nu jau nepilnus 25 gadus strādā šajā nozarē.
„Viennozīmīgi esmu atradis nozari, kura man patīk. Gandarījumu sagādā mirkļi, kad ar dzīvesveida un uztura izmaiņu palīdzību izdodas novērst cilvēkam kādu saslimšanu,” atzīst dakteris. Veselīgs dzīvesveids ir arī paša daktera Brēmaņa ikdiena – viņš ne tikai uzturā cenšas lietot veselīgu pārtiku, bet arī aktīvi nodarbojas ar sportu.
Pavasaris ir laiks, kad vairāk vai mazāk sākam domāt par savu izskatu, jo, samazinoties apģērba kārtām, arvien vairāk ir redzamas ziemas laikā uzkrātas rezerves. Tomēr jāatceras, ka liekā svara esamība nav tikai vizuāla problēma, bet var būt par vienu no cēloņiem daudz un dažādu slimībām.
Ko saprotam ar jēdzienu „liekais svars”, un kad tā esamībai jāsāk pievērst nopietna uzmanība?
Visvienkāršākā formula, pēc kā noteikt liekā svara esamību – augums – 100, tātad, ja augums ir 160, tad ideālais svars ir 60 kg.
Vēl viens veids, ko plaši lieto mūsdienas – tiek aprēķināts ķermeņa masas indekss jeb ĶMI = svars (kg): augumu (m2), ĶMI norma ir līdz 25kg/m2, ja indekss ir no 25 līdz 30 kg/m2 – cilvēkam ir liekais svars, bet par aptaukošanos var runāt, ja cilvēka ķermeņa masas indekss ir virs 30. Protams, ka katrs gadījums ir jāskata individuāli, jo var būt dažādas nianses. Galvenais rādītājs – kā cilvēks jūtas, ja svars sāk radīt problēmas, tad jādomā par tā samazināšanu.
Ir zināma tendence, ka cilvēkiem Eiropā palielinās liekais svars – īpaši bērniem un jauniešiem, bet, kā ir ar cilvēkiem pēc piecdesmit?
Aptaukošanās Latvijā ir raksturīgāka sievietēm nekā vīriešiem. Sievietēm klimaktēriskajā periodā hormonālo izmaiņu dēļ, liekais svars pieaug straujāk.
Kāpēc ir tik svarīgi samazināt lieko svaru?
Liekā svara esamība vēl nenozīmē, ka momentāli būs veselības problēmas, jo slimo arī tievi cilvēki. Ja ķermeņa masas indekss pārsniedz 30, tad jau ir runa par aptaukošanos, kā rezultātā tas var veicināt dažādas saslimšanas. Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs sirds slimību, paaugstināta asinsspiediena, hroniskas sirds mazspējas, insulta un aritmijas, kā arī cukura diabēta un citu slimību attīstības riska faktors. Tāpēc pret aptaukošanos jāizturas ļoti nopietni. Veselīgs uzturs un aktīvs dzīvesveids ir vienīgais veids, kā laikus rūpēties par savas sirds veselību.
Ko ieteiktu darīt cilvēkam, kurš sapratis, ka viņam ir problēmas ar lieko svaru?
Vispirms jāpārskata savi ēšanas paradumi un ēdienkartes sastāvs. Tas nozīmē, ka diezgan regulāri (vismaz trīs reizes dienā, labāk četras pat piecas) jāēd. Maltītēm jābūt nelielām ar daudzveidīgu produktu klāstu, kas ir ar vitamīniem un šķiedrvielām bagāta, svaiga, bez sintētiskiem konservantiem. Jāizvairās no produktiem, kuros ir daudz slēpto tauku, cukura un sāls. Jāierobežo našķēšanās ar saldumiem starp ēdienreizēm, dienā jāizdzer vismaz 1 litrs šķidruma (ūdens, tējas u.c.). Jāatceras, ka saldināti gāzētie dzērieni, var nevajadzīgi rosināt apetīti un apgādā organismu ar liekām kalorijām.
Noteikti jābūt fiziskām aktivitātēm, jo tās gan sadedzinās kalorijas un uzkrātos taukus, gan nostiprinās muskuļus un uzlabos fizisko un emocionālo labsajūtu. Noteikti vajag vairāk staigāt un domāt pozitīvi.
Ja iepriekšminētais nedod vēlamo rezultātu, tad vajadzētu griezties pēc palīdzības pie kāda dietologa, lai profesionāls speciālists ieteiktu, ko un kā darīt?
Kādi pārsvarā ir šie ieteikumi? Ar ko jārēķinās, dodoties pie dietologa?
Katram dietologam ir atšķirīga pieeja, bet jārēķinās, ka tas būs ilglaicīgs process. Dietologs izvērtēs konkrēto situāciju un ieteiks, kā rīkoties tālāk. Jāsaprot, ka tā ir dzīvesveida maiņa. Lai panāktu noturīgus, ilglaicīgus rezultātus, jāmaina attieksme, kā arī ēdiena gatavošanas paradumi, – jāiemācās, ko var lietot uzturā un kā to pareizi sagatavot. Uzskatu, ka cilvēks var ēst visu, ko vēlas un kad vēlas, protams, veicot izvēli atļauto produktu robežās, jo izteiktas badošanās un kāda vēlama produkta aizliegšana, var radīt pretēju efektu.
Kāda ir jūsu attieksme pret dažādām diētām, badošanos – kad vēlamais rezultāts tiek iegūts ļoti ātri?
Visnotaļ negatīva, jo, strauji zaudējot svaru īsā laika posmā, rezultāts ir īslaicīgs. Kilogramu strauja samazināšanās izskaidrojama ar to, ka diētas laikā organisms zaudē ievērojumu ūdens daudzumu. Ievērojot šādas superdiētas ilgāku laiku, paralēli tauku uzkrājumu samazināšanai notiek arī muskuļu olbaltumvielu noārdīšanās. Parasti šādu diētu laikā organisms netiek apgādāts ar nepieciešamajām uzturvielām, kā rezultātā parādās nogurums, koncentrēšanās un vielmaiņas traucējumi. Strauja ķermeņa masas zaudējums visbiežāk tiek atgūts ar uzviju, kas arī var radīt citas veselības problēmas. Noteikti ir labāk nedarīt neko, kā pielietot šāda veida diētas. Protams, ir saslimšanas, kur kādu laiku ir nepieciešana strikta diēta, piemēram, akūta aizkuņģa dziedzera iekaisuma gadījumā sākumā ir jāpiemēro nulles diēta (neko nedrīkst ēst un dzert), kura atveseļojoties, protams, tiek pakāpeniski paplašināta. Savukārt, ja cilvēkam ir kāda konkrēta produkta nepanesamība – tad šis produkts ir jāizņem no viņa ēdienkartes.
Vai varat pateikt raksturīgākās kļūdu, ko cilvēki pieļauj, ja runājam par pārtikas lietošanu?
Latvijā cilvēki par maz uzturā lieto dārzeņus – svaigus, sautētus, vārītus. Noteikti vairāk jālieto vitamīniem un šķiedrvielām bagāta pārtika, tātad augļi, ogas, pilngraudu produkti. Ikdienas pārtikā noteikti jāatrod vieta raudzētiem piena produktiem. Vairāk jālieto mājās gatavots ēdiens. Mazāk jāizmanto sabiedriskais transports vai automašīna, vairāk jāstaigā ar kājām.