Pēda – visa ķermeņa balsts

Rēzekniete tehniskais ortopēds – funkcionalitātes speciālists Ludmila Meškovska jau kopš piektās klases sapņoja par savu tagadējo profesiju. “Es pati ļoti nopietni ar šo problēmu saskāros bērnībā, uz visiem maniem jautājumiem ortopēdi man nespēja sniegt atbildes, tad nekas cits neatlika, kā meklēt tās pašai,” atzīst Ludmila. Tieši tāpēc viņa devās zinības apgūt uz Rīgas Stradiņa universitāti un pēc atbilstošās kvalifikācijas iegūšanas atgriezās dzīvot un strādāt savā dzimtajā pusē. “Tā kā pati esmu nogājusi garu ceļu, tad cilvēkiem varu daudz ko pastāstīt no savas pieredzes, zinu, kas un kā strādā praksē. Esmu nostrādājusi desmit gadus un atzīstu, ka joprojām man ļoti patīk mans darbs – katru dienu ceļos un ar prieku eju uz darbu, jo tajā varu palīdzēt cilvēkiem. Ir fantastiska sajūta, ka cilvēks atnāk ar spieķīti, bet, piemeklējot speciālās ortopēdiskās zolītes, aiziet bez spieķa un sāpēm. Tas mani enerģētiski pozitīvi uzlādē strādāt vēl un vēl, ” stāsta Ludmila.

Tā kā Ludmila šobrīd darbu apvieno ar divgadīga dēliņa audzināšanu, tad viss viņas brīvais laiks pilnībā tiek veltīts ģimenei, jo citam nekam vienkārši tas neatliek. Darba slodze un negulētās naktis, auklējot dēliņu, nenogurdina Ludmilu, bet drīzāk iedvesmo pēc iespējas vairāk palīdzēt cilvēkiem, ko apliecina no viņas starojošais dzīvesprieks un optimisms.

Vai ikdienā spējam aizdomāties, cik svarīga ir pēda? Jāatzīst, ka samērā reti, ja vien negadās kāda lielāka vai mazāka trauma. Bet pēda sastāv no 29 kauliem, 33 locītavām, kā arī saitēm un muskuļu cīpslām. Viss cilvēka ķermenis balstās uz šo unikālo sistēmu, kas veic amortizācijas funkcijas, pasargā iekšējos orgānus, locītavas un mugurkaulu no triecieniem. Kādas ir raksturīgākās pēdu problēmas un kā tās ietekmē visu cilvēka organismu, skaidro Latgales medicīnas centra tehniskais ortopēds – funkcionalitātes speciālists Ludmila Meškovska.

– Vai varat paskaidrot, kas tieši ir tehniskā ortopēda – funkcionalitātes speciālista aprūpes lauciņš?

– Pēc Rīgas Stradiņa universitātes absolvēšanas katrs jaunais ārsts izvēlas savu ceļu, mana izvēle bija kļūt par tehnisko ortopēdu, kura pārziņā ir tehniskā palīglīdzekļu izvēle, izgatavošana, pielāgošana. Latvijā šobrīd pēdu diagnostikai tiek izmantoti trīs izmeklējuma veidi – plantogramma, datorpodometrija, posturometrija. Atkarībā no vajadzības un situācijas pēdu diagnostikai var izmantot vienu vai pat visas trīs metodes. Patiesībā pēdu veselība ir ļoti būtiska, jo to stāvoklis ietekmē kāju locītavas, gūžas, muguru – visu cilvēka augumu. Viss organisms savstarpēji ir ļoti cieši saistīts, tāpēc samērā bieži pēdu problēmas atspoguļojas kādā citā cilvēka ķermeņa daļā. Pēda ir cilvēka balsts, izanalizējot pēdu, varam noteikt, kas notiek ar cilvēka stāju, muguru, locītavām.

Manā pārziņā ir pēdu problēmu diagnosticēšana un ārstēšanas metožu ieteikšana, nepieciešamo palīgierīču izvēle un pielāgošana, lai ar to palīdzību ārstētu pēdu problēmas un uzlabotu cilvēku pašsajūtu. Šī brīža iespējas ir samērā plašas – varam izgatavot vai pielāgot visa veida protēzes, ortozes – gan cietās, gan mīkstās. Ļoti aktuāla mūsdienās ir ortopēdisko zolīšu izgatavošana un pielāgošana.

Kad tiek izmeklēta pēda – veikts pēdas atspiedums, ir redzams, kuras zonas ir pārslogotas, kuras mazāk noslogotas, kā rezultātā varam noteikt izrietošās veselības problēmas. Varam noteikt, vai pēdu problēmu dēļ, cilvēkam ir kādas citas veselības problēmas. Ar datorpodometrijas palīdzību varam novērot pēdu gan statikā, gan dinamikā, kā rezultātā varam daudz ko pastāstīt arī par pacienta muguru, ne tikai pašu pēdu.

– Kuras ir raksturīgākās saslimšanas, kad jāgriežas pēc palīdzības pie ortopēda?

– Daļai sabiedrības ortopēds saistās tikai un vienīgi ar plakanās pēdas ārstniecību. Bet, ja runājam kaut vai tikai par plakano pēdu, tad izšķir triju veida plakanās pēdas. Ja plakano pēdu ar samērā labām sekmēm mūsdienās var ārstēt jebkurā vecumā, tad dobā pēda (plakanai pēdai pretējs deformācijas veids – pēdas garenvelve ir augstāka nekā nepieciešams) ārstēšanai padodas daudz grūtāk.

Pēdējos gados ļoti aktuāla ir kājas īkšķa deformācija jeb “hallux valgus” – kājas īkšķa sānu kauliņa izvirzījums, īkšķim virzoties uz pārējo pirkstu pusi. Samērā bieži cilvēki griežas pēc palīdzības ar tā saucamajiem papēžu piešiem – no rīta ceļoties no gultas un sperot pirmo soli, ir tāda sajūta, it kā būtu uzkāpis uz naglas. Šīs un citas veselības problēmas var atrisināt tehniskais ortopēds, veicot diagnostiku un piemeklējot nepieciešamās palīgierīces kā ortopēdiskās zolītes, ortozes u.c.

Ar pašārstēšanos šajā jomā jābūt uzmanīgiem, jo lielāku skādi nekā labumu var panākt kaut vai ar nepareizi piemeklētu un nēsātu ortopēdisko zolīti. Ja cilvēks, kuram ir doba pēda, ko var noskaidrot tikai ar precīzas diagnostikas palīdzību, lieto zolīti, kura domāta plakanai pēdai, jo vizuāli pēda izskatās kā plakanā pēda, tad skāde ir lielāka nekā nenēsājot neko.

– Ko darīt, ja bērnam tiek uzstādīta diagnoze plakanā pēda?

– Vispirms jāsaprot, ka jebkurš bērns pie dzimst ar plakano pēdu un līdz trim gadiem pie dažiem nosacījumiem tā pat skaitās norma. Problēma ir tur, ka daļa ģimenes ārstu uzskata un vecākiem apgalvo, ka līdz triju gadu vecumam plakanā pēda bērnam var būt. Ja bērnam ir plakana pēda, bet pati kāja uz augšu ir pilnīgi taisna, tad par to nav jāuztraucas, bet ja ir kaut neliela nosliece no normas, tad ieteicams nekavējoties doties vizītē pie ortopēda. Arī tad, ja bērnam ir ikss veida kājas vai staigā kā lācītis. Ir bijuši gadījumi, kad vecāki veduši bērnu uz konsultāciju pie ķirurga, jo pēdiņas ir greizas (purngali vērsti uz iekšpusi), bet ķirurgs apgalvo, ka līdz piecu gadu vecuma viss iztaisnosies un būs kārtībā. Kad tomēr izrādās, ka piecu gadu vecumā kājas joprojām greizas, tad apgalvo, ka kāja aug un līdz 12 gadiem patiešām viss būs labi. Šajā vecumā, dodoties pie ortopēda, ir daudz grūtāk ko mainīt nekā tad, ja bērns pie viņa būtu atvests jau trīs gadu vecumā. Katrā gadījumā, ja kājiņas ir smuki taisnas, apavi nekur netiek iznēsāti, tad nav jāapmeklē ortopēds, bet, ja ir kaut mazākā aizdoma, ka kaut kas nav īsti labi, labāk doties pie speciālista uz konsultāciju.

Ja plakanā pēda tomēr paliek, tad ārstniecība ir ļoti atkarīga no tā, kā muskuļi tur pēdu, cik liels ir plakanums un uz kuru pusi pēda ir sagriezusies. Ārstēšanas rezultāts ļoti atkarīgs, cik veiksmīgi tiek piemeklēta ortopēdiskā zolīte (atkarībā, cik liela garenvelve un papēža stabilitāte) un cik regulāri tiek apmeklēta fizioterapija. Svarīgi ir veikt visu ārstniecības kompleksu, ne tikai daļu no tā.

Jāatceras, ka plakano pēdu var ārstēt jebkurā vecumā, savukārt, ja problēmu ignorē un nerisina, jārēķinās ar nopietnām locītavu problēmām pusmūža gados. 

– Kādi ir īkšķa deformācijas iemesli? 

– Kā jau iepriekš minēju, samērā aktuāla problēma ir īkšķa deformācija. Pārsvarā ar šo problēmu saskaras pieaugušie, bet pēdējā laikā arvien biežāk pēc palīdzības griežas arī jaunieši. Gan plakanās pēdas izveidē, gan īkšķa kauliņa deformācijai, gan citu pēdu problēmu gadījumos liela nozīme ir ģenētikai, bet samērā daudz iespaido arī cilvēka ieradumi. Ja runājam par īkšķa deformāciju, tad viens no iemesliem ir pārāk šauri apavi, apavi ar spicu purngalu. Kājai nepatīk arī tā saucamās baletkurpītes, kas ir praktiski bez zoles. Ļoti neveselīgi ir ar basu kāju ilgstoši staigāt pa cietu virsmu – daudzi grēko, staigājot pa māju bez čībām. Pa zālīti gan droši varat staigāt ar plikām pēdām, tas pat būs veselīgi. Ja ir plakanā pēda, tad ieteicamais papēdis ir līdz 4 cm.

– Kam vēl būtu jāpievērš uzmanība, domājot par kāju veselību?

– Mūsdienās biežāka problēma, ja tā var izteikties, par plakano pēdu kļūst tieši dobā pēda, kad pēdas garenvelve ir augstāka nekā nepieciešams.

Kā jau iepriekš minēju, arī šajā gadījumā liela loma ir iedzimtībai, arī staigāšana ar basām kājām pa cietu virsmu, pārāk mazi apavi un staigāšana augstpapēžu kurpēs. Arī dobā pēda ir ārstējama, tomēr rezultāts būs sasniedzams ilglaicīgā kompleksā ārstniecības procesā – ortopēdiskās zolītes, speciāli apavi, masāžas, fizioterapija.

Par pēdu veselību ļoti izteikti vajadzētu rūpēties arī jaunajiem sportistiem, jo, kad cilvēks skrien, viņa svars reizinās ar pieci. Tas ir smagums, kas pēdai jāiztur skriešanas laikā. Ja pēdai ir kādas problēmas, tad tās laika gaitā atspoguļojas uz locītavām.

Kad cilvēki gados saskaras ar locītavu problēmām, tad ierasti ir pa taisno doties pie traumataloga vai ķirurga. Atbilde jau ir zināma – jūsu locītavas ir atbilstošas jūsu vecumam. Ar pēdu, potīšu, locītavu problēmām vispirms jādodas pie ortopēda, tikai, kad ortopēds ir izvērtējis situāciju, var runāt par citu ārstu apmeklējumu, jo visbiežākā problēma ir tieši pašā pēdā.

Jāatceras, ka jebkurā vecumā ķermenis padodas korekcijām, jautājums, cik daudz – tas ir ļoti individuāli. Bet ar darbu – cītīgi izpildot ortopēda norādījumus, var daudz ko panākt. Problēma ir tā, ka pārsvarā jau cilvēki ir slinki, gribam, lai mums iedod tabletīti un viss ir kārtībā, bet tā nesanāk.