Pārgaujas aptiekas vadītājas Gunitas Boles – Melgailes ikdiena paiet intensīvā darbā, jo jārūpējas gan par klientu, gan darbinieku labsajūtu, jākārto daudz un dažādas formalitātes… Lai relaksētos pēc intensīvās darba dienas un atgūtu spēkus, pēc daudzu gadu pārtraukuma Gunita ir atsākusi nodarboties ar slēpošanu.
Lai gan skolas gados Gunitai sports nebūt nebija lielākā kaislība, slēpot viņai patika. „Kā uzsniga sniegs, es vairs nebiju skubināma, jo slēpošana man patiesi sagādāja prieku.” Kādu laiku viņa šo sporta veidu bija atstājusi novārtā, jo sniegs Latvijā bija kļuvis par diezgan retu parādību. Bet pēdējos gados, kad daba ar sniegu atkal neskopojas, Gunitai vēlme slēpot atjaunojās. „Tā nopietni slēpot esmu atsākusi pēdējos trīs gadus. Tā ir fantastiska sajūta, kad esi viena ar dabu, kad vari pilnībā atbrīvoties no domām par dienas darbiem, izbaudīt ainavu, sajust putnu un meža dzīvnieku klātbūtni…,” atzīst Gunita.
Jautāta, vai Valmierā ir gana daudz trases, kur slēpot, Gunita atbild apstiprinoši. Pavisam netālu no Pārgaujas aptiekas ir „Pauku priedes”, no kurienes var aizslēpot līdz pat „Baiļu” slēpošanas centram, arī Daliņu stadionā ir trase. Pārsvarā gan Gunita šo patīkamo nodarbi bauda vienatnē, jo tas ir burvīgs veids, kā pabūt pašai ar sevi, bet dažkārt arī dēls sastādot kompāniju. Vīrs, kaislīgs zemledus makšķernieks, šoziem arī ir apsolījis pievienoties šai patīkamai atpūtai.
Bez slēpošanas Gunitai patīk ūdens aerobika, bet vasarā viņa labprāt brauc ar velosipēdu. Kad laika apstākļi nav labvēlīgi, lai nodarbotos ar aktīvo atpūtu, viņa labprāt iegrimst kādas ezotēriskas grāmatas lappusēs vai ņem rokās adāmadatas, – tad top kārtējais džemperis, šalle vai cepure.
Gunitas bērnības atmiņas saistās ar Aloju, kur pagājusi bērnība un jaunības gadi, kur vietējā aptiekā pēc Rīgas Medicīnas institūta (Rīgas Stradiņa universitāte) absolvēšanas iegūta pirmā darba pieredze. Un tieši bērnības atmiņas ir tās, kas virzījušas Gunitu kļūt par farmaceiti. „Atceros, ka bērnībā uz aptieku gāju ar līdzīgām sajūtām kā uz baznīcu. Man ļoti garšoja piparmētru tabletes, kuras varēja nopirkt par 4 kapeikām. Es tās ēdu kā konfektes. Kamēr tiku līdz mājām, paciņa cauri,” atceras Gunita.
1996. gadā Gunita sāka strādāt Valmieras Pārgaujas aptiekā, bet kopš 2009. gada viņa ir šīs aptiekas vadītāja. „Man patīk farmaceita profesija, jo varam palīdzēt cilvēkiem, varam ieteikt labākos medikamentus, pateikt labu vārdu, kas dažkārt ir daudz noderīgāks par zālēm,” ir pārliecināta Gunita.
