Sausās acs sindroms – sadzīvot vai cīnīties

Tā kā profesora Igora Solomatina mamma bija medicīnas darbiniece, māsa – pediatre, bet māsas vīrs – ķirurgs, tad likumsakarīgi, ka pēc Rīgas 34. vidusskolas absolvēšanas viņš devās studēt uz Rīgas Medicīnas institūtu (tagad Rīgas Stradiņa universitāte), aspirantūru pabeidza Acu slimību institūtā Odesā, Ukrainā, savukārt doktora disertāciju aizstāvēja Helmholca Acu slimību institūtā Maskavā, Krievijā. 2005. gadā kļuva par Latvijas Universitātes asociēto profesoru, strādājis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas acu nodaļā par acu ārstu – ķirurgu, kā arī Rīgas 1. slimnīcā par Acu nodaļas vadītāju. 1995. gadā profesors Solomatins nodibināja Dr. Solomatina Acu centru.

“Kad tuvojās Rīgas Medicīnas institūta beigšana un bija jāizlemj par specializāciju, man bija visnotaļ plašas iespējas – sākot no ginekoloģijas līdz pat infektoloģijas katedrai. Kāpēc izvēlējos oftalmoloģiju? Tolaik ļoti slavens bija krievu profesors, oftalmologs Svjatoslavs Fjodorovs, kurš šajā nozarē ieviesa daudz inovāciju, kā rezultātā oftalmoloģijā vienā no pirmajām aizsākās tā saucamā tehnoloģiskā revolūcija – ārstēšanā sāka izmantot jaunas tehnoloģijas kā mikroskopus, ultraskaņas aparātu u.c. Tas mani ļoti ieinteresēja, kā arī fakts, ka šajā nozarē pacientu mirstība ir salīdzinoši mazāka nekā citās nozarēs,” atzīst profesors.

Ja tolaik oftalmoloģijā vairāk specializējās sievietes, tad pēdējos gados situācija kardināli mainījusies, tas skaidrojams ar faktu, ka tā ir ļoti interesanta nozare, bet vienlaikus arī ļoti sarežģīta – šajā jomā zinātne ļoti strauji attīstās un slimībām, kuras vēl nesen neārstēja, šobrīd jau atrasti veidi, kā izārstēt. “Lai sekotu līdzi visām inovācijām šajā nozarē, nepieciešams veltīt daudz laika, un vīriešiem, salīdzinot ar sievietēm, kurām papildus darbam jārūpējas arī par bērniem un ģimeni, šajā jautājumā ir lielākas iespējas.  Zinātne un tehnoloģijas attīstās tik strauji, ka es, būdams profesors, pēc 2010. gada vairs nespēju apgūt visas aparatūras, to vienkārši vairs nav iespējams izdarīt vienam cilvēkam. Ja agrāk bija tikai oftalmologs, tad šobrīd šai specialitātei ir daudz un dažādu apakšnozaru, un ārsti specializējas konkrētā virzienā, lai apgūtu un praksē izmantotu konkrētu aparatūru,” skaidro profesors.

“Jāatzīst, ka tik intensīvi strādāt nebūtu iespējams, ja savs laiks netiktu veltīts fiziskajām aktivitātēm. Lai varētu izturēt dienas intensīvo ritmu un naktsmieram veltīt tikai 5-6 stundas, katru dienu jau vairāk nekā 30 gadus plkst. 7 no rīta esmu trenažieru zālē. Papildus tam trīs reizes nedēļā spēlēju tenisu. Tik intensīvi kā agrāk vairs nepiedalos sacensībās, bet dažkārt tomēr uzspēlēju. Agrāk bez visām iepriekšējām sportiskajām aktivitātēm vēl katru svētdienu noskrēju 10 km,” atzīst profesors.

Profesoram ir divi dēli, kas arī ir acu ārsti un strādā Dr. Solomatina ģimenes acu klīnikā. “Īsti jau viņiem laikam nebija citas izejas, kā kļūt par oftalmologiem, jo jau kopš mazotnes viss bijis ap un par acīm,” smaidot atzīst profesors.

 

Sausās acs sindroms mūsdienās ir viena no biežākajām acu saslimšanām, kuras rašanos veicina ne tikai intensīva datoru un

citu ierīču lietošana, bet arī dažādas saslimšanas un konkrētu medikamentu lietošana, apkārtējā vide, dzīvesveids un citi faktori. Cik bīstama ir šī slimība un kā ar to cīnīties, konsultē acu ārsts (oftalmologs) profesors Igors Solomatins.

 

Šobrīd aptuveni 800 miljoni cilvēku uz pasaules slimo ar sausās acs sindromu un saslimstībai ir tendence palielināties, jo viens no šīs slimības galvenajiem iemesliem ir mūsdienu cilvēku dzīvesveids. Kopumā sausās acs sindroma saslimstības straujais palielinājums saistīts arī ar ekoloģiskajām problēmām un intensīvo tehnoloģiju izmantošanu. Sava loma ir arī straujajam diagnostikas iespēju pieaugumam, jo agrāk ne retums sausās acs sindroms tika ārstēts kā hronisks konjunktivīts, kas ir acu gļotādas iekaisums. Jāņem vērā arī dzīvildzes palielināšanās – jo cilvēks ilgāk dzīvo, jo ir lielāka iespēja saslimt ar kādu no slimībām, kas arī veicina statistikas pieaugumu.

Galvenās sausās acs sindroma pazīmes

Sausās acs sindroma pazīmes var būt ļoti dažādas, bet visbiežāk sākas ar graušanas, smilšu vai svešķermeņa sajūtu acīs. Iesākumā šīs sajūtas var būt retas, bet ar laiku to intensitāte pieaug. Parādās acu ābola hiperēmija jeb apsārtums, tas nozīmē, ka paplašinās gļotādas asinsvadi, veidojas izdalījumi, kas visbiežāk ir gļotaini, daļai pacientu ir grūtības atvērt acis no rīta, jo tās ir salipušas. Vēlākā stadijā parādās komplikācijas kā redzes pasliktināšanās, radzenes apduļķošanās, plakstiņu malu hiperēmija un skropstu izkrišana.

Sausās acs sindromam mēdz būt dažādas stadijas – no neliela diskomforta līdz pat iespējām neatgriezeniski zaudēt redzi, tāpēc pret šo slimību nevajadzētu izturēties vieglprātīgi. Zinātnei strauji attīstoties, ir noskaidrots, ka sausās acs sindroms var izsaukt tādas nopietnas slimības kā tīklenes atslāņošanos, jo tīklene netiek pietiekami mitrināta, tā kļūst sausa, veidojas krunkas, starp kurām veidojas plīsumi. Šādās situācijās ir nepieciešams veikt specifiskas ķirurģiskas operācijas, lai izdarītu visu iespējamo un acu ābols tiktu dabiski mitrināts.

Riska grupā saslimt ar sausās acs sindromu ir cilvēkiem, kuriem problēmas ar acu ābola apasiņošanu – zems spiediens, dažādi vielmaiņu traucējumi, smagas autoimūnas saslimšanas. Šī slimība tiek diagnosticētā samērā lielam skaitam cilvēku, kuru ikdienas darbs ir birojā pie datora, arī putekļainā vidē.

Mūsdienās sausās acs sindroms tiek dalīts saistībā ar:

Asaru dziedzeru pataloģijām – sākot ar iekaisumiem līdz pat audzējiem;

Meiboma dziedzera pataloģiju (dziedzeris izstrādā spēcīgu lipīda slāni, kas palīdz asaru šķidrumam noturēties virs gļotādas, neļauj asaru šķidrumam ātri izkļūt no acs ābola apvalka, respektīvi, palīdz mitrināt acs ābolu un veic aizsardzības funkcijas);

Asaru šķidruma kvalitāti. Asaru šķidrums sastāv no vairākiem slāņiem, ja kādā no tiem rodas problēmas, tad asaru šķidrums vairs nav tik kvalitatīvs un pilnībā nespēj veikt savas funkcijas – asaru šķidrums nav spējīgs pilnvērtīgi mitrināt acs ābola virsmu. Kāpēc ir tik svarīgi mitrināt acs ābola virsmu? Asaru šķidrums satur bakteriostatiskus līdzekļus, kuri acs ābolu pasargā no ārējām baktērijām, vīrusiem. Asaru šķidrumam ir arī barojoša funkcija, jo acs lēca, kuru saucam par radzeni, nesatur asinsvadus, kā arī tai nav citu sastāvdaļu, kas veiktu barošanas funkcijas. Asaru šķidrums difūzijas ceļā nodrošina radzenes pamata barošanas funkcijas. Līdz ar to, ja asaru šķidrums ir nekvalitatīvs, tas izraisa traucējumus citās acs daļās.

Statiskā poza pie datora

Sabiedrībā kā viena no galvenajām sausās acs sindroma izraisītājām tiek uzskatīta mūsdienu tehnoloģiju intensīvā lietošana. No vienas puses tas tā ir, jo cilvēkam, kurš strādā pie datora, acu mirkšķināšana notiek 3-4 reizes retāk nekā normālos apstākļos. Bet nedrīkst aizmirst arī par ierīču elektromagnētisko lauku, kuram arī ir spēcīga ietekme uz asaru dziedzeru funkcijām. Toties ne acu mirkšķināšanas samazinājums, ne elektomagnētiskais lauks tik ļoti neietekmē acu veselību, kā cilvēka poza pie šīm ierīcēm. Ja cilvēks statiskā pozā pie datora pavada 8-10 h, tiek traucēta dabiskā orgānu apasiņošana un šai procesā visvairāk cieš tieši cilvēka augšējie orgāni. Līdz ar to rodas problēmas ar acs ābola, tai skaitā ar acs dziedzeru apasiņošanu, kas izraisa arī acu šķidruma kvalitātes samazināšanos un visa tā rezultātā veidojas sausās acs sindroms.

Medikamentu ietekme uz acs veselību

Bieži arī paši ārsti esam vainojami pie šī sindroma veidošanās, jo nozīmējam pacientam medikamentus, kuru viena no iespējamajām blaknēm ir sausās acs sindroms. Piemēram, glaukomas pacientiem, kuriem visu atlikušo mūžu jāpilina konservantus saturoši medikamenti, kas ietekmē acs ābola gļotādu, maina asaru šķidruma saturu, kā rezultātā rodas problēmas ar asaru šķidruma izdalīšanos un samērā bieži veidojas sausās acs sindroms.

Lāzers – veiksmīgs problēmas risinājums  

Tā kā sausās acs sindroms ir samērā izplatīta problēma pasaulē, tad tai pievērsušās gan farmācijas kompānijas, gan tehnoloģiju izstrādātāji. Aptiekās šobrīd ir pieejami milzums daudzums dažādu mākslīgo asaru pilienu, kā arī visādas ierīces, piemēram, korķi, ar kuriem iespējams aizvērt asaru kanālus, lai tajos pēc iespējas ilgāk uzglabājas šķidrums un mitrina acs ābolu. Ļoti veiksmīgi šobrīd šīs slimības ārstēšanai ir pielāgoti lāzeri. Jāsaprot, ka mākslīgie acu pilieni ārstē tikai simptomātiku, jo tie veic tikai mitrināšanas funkcijas, bet necīnās pret pamata problēmu. Lai ārstētu problēmu cēloni, vispirms ir jāveic ļoti nopietni izmeklējumi, jo dažkārt slimības izraisītājs nemaz nav saistīts ar acs ābolu.

Kā ātrāk un efektīvāk cīnīties ar šo saslimšanu?

Svarīgi ir apzināties, ka mūsdienās sausās acs sindroms ir izārstējams, tikai, jo savlaicīgāk tiks uzsākta ārstniecība, jo vieglāks, ātrāks un arī finansiāli lētāks būs šis process. Vispirms ir jāgriežas pēc palīdzības specializētajās klīnikās, kur ir atbilstoši sagatavoti ārsti un ir mūsdienīgas diagnostikas iekārtas, lai ne tikai diagnosticētu saslimšanu, bet arī nozīmētu pareizu ārstēšanu.

Ļoti svarīgi ir ievērot ārsta nozīmēto režīmu, tad, kad nepieciešams pilināt zāles vai veikt citas ārstnieciskas procedūras, jo tās ir spējīgas samazināt komplikāciju iespējas.

Kā jau minēju, šobrīd ir pieejami daudz un dažādi medikamenti, bet nav ieteicams bez ārsta norādījumiem iegādāties visu, kas iespējams. Ne retums cilvēki pie mums uz konsultāciju atnāk ar veselu medikamentu maisiņu, starp kuriem ir atrodami gan dažnedažādi mākslīgo asaru pilieni, gan antibiotikas, gan dažādi steroīdi. Svarīgi vispirms ir uzstādīt diagnozi un tad veikt ārstēšanu, jo sausās acs sindroma pazīmes var būt arī parastajam konjunktivītam, vīrusa keratītam, sēnīšu infekcijai vai kādai citai saslimšanai un pats cilvēks nevar to noteikt.