Konsultē dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra acu ārste Irina Repina.
Līdz ar gadiem novecojam ne tikai paši, bet arī mūsu acis. Daudzi cilvēki to pieņem kā pašsaprotamu procesu un necenšas noskaidrot redzes pasliktināšanās iemeslus. Tomēr ir ļoti svarīgi tos apzināt, jo ir acu slimības, kuras, savlaicīgi neārstējot, var radīt ļoti nopietnas redzes problēmas.
Medicīna spēj darīt brīnumus
Mūsdienu medicīna spēj darīt brīnumus – ārstēt daudzas jo daudzas slimības. Savukārt ārstu pienākums ir mācēt pielietot jaunākās tehnoloģijas un sekot līdzi jaunumiem medicīnas jomā.
„Pirms trīsdesmit gadiem astoņdesmitgadīgu pacientu man bija ļoti maz, toties tagad manu pacientu vidējais vecums ir septiņdesmit seši gadi un viņi grib redzēt, lasīt un pat strādāt ar datoru. Pirms septiņiem gadiem nebija medikamentu, kas uzlabotu saslimušā cilvēka redzi, bet mūsdienās zinātne attīstās ļoti ātri un situācija strauji mainās,” stāsta daktere Irina Repina.
Cilvēkiem pēc sešdesmit gadu vecuma ir liels risks saslimt ar tā saucamo vecuma makulas deģenerāciju (VMD) – tīklenes centrālās daļas izmaiņām– lai gan pēdējos gados arī šī slimība, tāpat kā daudzas citas, kļūst „jaunāka”. Arvien biežāk slimo 50 un pat 40 gadus veci cilvēki.
Plankums acs centrā
„Šādas slimības gadījumos cilvēkam veidojas plankums acs centrā un līdz ar to nav iespējams redzēt to, kas atrodas tieši pretī. Visai tīklenei, kas izklāj acs iekšpusi, gaismas izšķirtspēja nav vienāda, bet pašā centrā tā ir visaugstākā. Tieši tur arī attīstās tīklenes vecuma makulas deģenerācija. Tātad cilvēks spēj orientēties telpā, bet nespēj lasīt. Viņš redz, kas notiek apkārt, runā ar cilvēku, bet seju neizšķir – ir jāpaskatās mazliet šķībi, lai atpazītu seju, bet arī tad viņš nespēj to saredzēt ļoti precīzi, jo tīklenes daļai perifērijā nav tik laba izšķirtspēja,” skaidro daktere Irina Repina.
VMD ir sastopamas divas formas – sausā un mitrā
jeb eksudaktīvā:
· sausā forma ir apmēram 90 % VMD gadījumu, tā ir sasaistīta ar vecuma izmaiņām tīklenes audos makulas rajonā. Šī veida VMD ir labvēlīga – tā attīstās lēnām un parasti rada nelielus un vidēji smagus centrālās redzes traucējumus. Slimības progress var spontāni apstāties uz vairākiem gadiem. Slimnieki parasti sūdzas par blāvāku, neskaidru redzi lasot;
· mitrā jeb eksudaktīvā ir tikai 10% no visiem VMD gadījumiem, tomēr tā rada nopietnākus redzes traucējumus nekā sausā forma. Šai saslimšanas formai ir raksturīga jaunveidotu asinsvadu ieaugšana zem tīklenes makulas rajonā. Šie asinsvadi ir nepilnvērtīgi un izraisa saasiņojumus, kas rada „aklu” plankumu tieši redzes lauka centrā. Vēlākā stadijā asinsizplūduma vietā rodas rētaudi, kas rada neatgriezeniskus centrālās redzes defektus.
„Deģenerācijas ārstēšanas iespējas tiek intensīvi pētītas, un jau vairākus gadus arī pacientiem Latvijā ir iespējams saņemt vismūsdienīgāko VMD „mitrās” formas ārstēšanu, veicot injekcijas acs ābolā. Tikai 2005. gadā apstiprināja pilnīgi jaunu ārstēšanas metodi – izgudroja jaunu preparātu, kas apstādina šo procesu. Bet ir viena problēma – nav iespējams nogādāt preparātu līdz tīklenei ne ar tabletēm, ne ar injekcijām muskulī, kā tikai zāļu injicēšanu tieši acī. Šādas injekcijas ir vajadzīgas vismaz trīs, bet bieži vien cilvēkam nepieciešams pat gads un vairāk, lai atjaunotu redzes funkciju. Injekcija tīklenē jāveic vienreiz mēnesī. Šī procedūra tiek veikta tikai operāciju zālē, sterilos apstākļos. Tā nav sāpīga manipulācija, to veic, izmantojot vietējo anestēziju. Patlaban tā ir visefektīvākā ārstēšanas metode,” atzīst daktere Irina Repina.
Simptomi, kuru gadījumā noteikti jāapmeklē acu ārsts:
· lasot izkropļojās vai pazūd atsevišķi burti vai līnijas;
· redzes lauka centrā parādās tumšāks, pelēcīgs vai dūmakains pleķis;
· redzes lauka centrā izmainās vai kļūst bālas krāsas.
Fakti:
· visbiežāk slimība skar abas acis, bet dažādās pakāpēs;
· lai gan VMD nopietni bojā centrālo redzi, slimniekiem saglabājas tā saucamā sānu redze un pilnīgs aklums neiestājas;
· ne visos gadījumos, tomēr ir pierādīta VMD iedzimtība;
· atsevišķos gadījumos VMD var ārstēt tikai pašā sākuma stadijā;
· kādi ir šīs slimības iemesli, pilnībā nav atklāts. Pētījumi liecina, ka VMD attīstību ietekmē paaugstināts asinsspiediens, sirds – asinsvadu saslimšanas, smēķēšana un UV starojums.
Ieteikumi:
· regulāri apmeklēt acu ārstu;
· saulainā laikā nēsāt brilles ar UV aizsardzību;
· lietojiet veselīgu uzturu;
· kontrolējiet savu asinsspiedienu;
· nesmēķējiet.
Svarīgi!
Ar VMD Latvijā no 55 līdz 85 gadiem slimo apmēram 10 procentu iedzīvotāju, savukārt pēc 85 gadiem ar šo slimību sirgst apmēram 85 procenti cilvēku.
