«Farmaceite Maiga Liepiņa Salacgrīvā ir izveidojusi un ilgus gadus vada LIEP aptieku.
«Man kopš bērnības patīk palīdzēt cilvēkiem,» atzīst Maiga Liepiņa. Pēc vidusskolas beigšanas viņa apguva feldšera profesiju Rīgas 4. medicīnas skolā un četrus gadus nostrādāja Kolkā, slēgtajā teritorijā, kur padomju laikā varēja iebraukt, izbraukt un uzturēties tikai ar speciālām atļaujām. Kolkas apvidus iedzīvotāji taču slimoja tieši tāpat kā citur, tāpēc darba netrūka. Kolkā Maiga iepazinās ar savu nākamo vīru, apprecējās, un ģimenē piedzima meitiņa Marsela. Feldšera darbs prasīja gatavību palīdzēt cilvēkiem visas 24 stundas diennaktī. Sievietei ar ģimeni tas nebija viegls uzdevums, tāpēc kopā ar vīru viņa nosprieda, ka piemērots būtu farmaceita darbs ar normētu darba laiku. Maiga izturēja konkursu un iestājās Rīgas Medicīnas institūta Farmācijas fakultātē, ko absolvējot 1969. gadā sāka strādāt Bulduru aptiekā. Šajā laikā ģimenē piedzima dēliņš Ainārs. Vēlākajos gados strādāja Rīgas aptiekās. Pēc aiziešanas pensijā Maiga neatteicās no savas mūža profesijas, 1992. gada rudenī viņa saņēma licenci aptiekas izveidei un ģimenes mājā Salacgrīvā, kuru vīrs uzcēla pats, ierīkoja aptieku! «Esmu priecīga par savu izvēli, jo sarunās ar cilvēkiem un, palīdzot viņiem ar padomu un medikamentiem, gūstu patiesu gandarījumu,» stāsta Maiga Liepiņa. Aptiekāra darbs tuvs arī Maigas bērniem: meita absolvēja Farmācijas fakultāti un tagad jau 4. kursā farmāciju studē mazdēls Normunds. «Nekad nepieņemšu atzinumu, ka darbs aptiekā ir bizness,» uzsver Maiga, jo medicīnai jābūt un vienmēr jāpaliek humānai, ar mērķi sargāt un uzlabot cilvēku veselību. Maiga ir pārliecināta, ka vairumā saslimšanas gadījumu organisms pats spēj tikt galā ar kaiti, tikai vajag sev uzticēties. Problēma rodas, kad sākam nervozēt un baidīties. Maiga katru rītu 20 minūtes vingro. Ķermeņa kopšana ir tikpat nepieciešama kā zobu tīrīšana. Bet svētdienas no pulksten 12 līdz 15 atkal ir Maigas laiks – viņa kopā ar vīru dodas nūjot. Reizēm nosoļo pat 12 kilometrus! Maiga ar pārliecību saka: «Kad mazdēls absolvēs Stradiņa universitāti un pārņems aptieku, mēs ar vīru plānojam aiznūjot līdz Portugālei.»
