Montas stāsts
Pirms vairākiem gadiem barga sala laikā pieturā gaidīju autobusu. Bija tāda sajūta, ka aukstums iet cauri kauliem. Stāvēju, drebinājos, līdz pienāca kāda sieviete un pieliekusies pusčukstus teica, ka mans degungals esot kļuvis pilnīgi balts un tas var norādīt uz apsaldējumu. Pati nejutu neko. Deguns bija auksts kā jau ziemā, bet ne sāpēja ne kā citādi lika manīt, ka vairs labi nav. Esmu pateicīga nepazīstamajai sievietei, kura, brīdinot par problēmu, izglāba mani no nopietnas ārstēšanās un, iespējams, arī no kosmētiskas nepilnības.
Apsaldējumi rodas aukstuma ietekmē sašaurinoties asinsvadiem. Tiek kavēta audu apgāde ar asinīm un apsalušajās vietās tie iet bojā. Smagākajos gadījumos ir nepieciešama pat amputācija.
Ķermeņa daļas var apsaldēt ne tikai ļoti aukstā laikā, kad gaisa temperatūra noslīd zem termometra nulles atzīmes. Tie var veidoties arī, ja nākas uzturēties kaut +4 grādu temperatūrā, bet ilgstoši. Liela nozīme ir gaisa mitrumam: mitrā vidē audu bojājumi var veidoties ātrāk un iespēju apsaldēties pastiprina vējš.
Uzmanīgiem ir jābūt bērniem, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar asinsvadu slimībām, jo nepietiekamas asinsapgādes dēļ ļoti ātri var rasties nopietni dažādu ķermeņa daļu apsaldējumi. Visbiežāk apsalst roku un kāju pirksti, seja un ausis.
Nereti par iemeslu apsaldējumiem diemžēl ir alkohola lietošana, kā ietekmē mazinās ķermeņa jutība uz aukstumu un tā izraisītajām briesmām.
Uzmanību, draud apsaldējums, ja
* Aukstuma skartajās vietās āda kļūst balta vai iedzeltena.
* Izjūtat dedzinošas un durstošas sāpes.
* Sala skartās ķermeņa daļas kļūst nejutīgas.
Ja ir aizdomas par to, ka izveidojies apsaldējums, skartās vietas nedrīkst, spēcīgi masēt un rīvēt. Ja apsaldētas kājas, nedrīkst staigāt, lai vēl vairāk nepasliktinātu locekļu stāvokli. Nekādā gadījumā nedrīkst sildīt apsaldētas ķermeņa daļas ar karsto vannu palīdzību! Tas strauji paātrinā vielmaiņas procesus, kas noved pie nekrozes (audu atmiršanas) attistībai, tāpēc ka asinsrite tājos vēl nav atjaunojusies. Apsaldētas ķermeņa daļas nevar arī smērēt ar jebkādiem taukiem vai ziedēm.
Jāatbrīvojas no apģērba vai apaviem, kas cieši pieguļ iespējamajam apsaldējumam. Jācenšas pasargāt šo vietu no atkārtotas sala ietekmes, jāietin siltā segā, jāpagatavo siltu, saldu dzērienu un jāmeklē ārsta palīdzība. Ja veidojas čūliņas, tās nepārdur, bet uzmanīgi pārsien un kopj tieši tāpat kā apdegumus.
Jāņem vērā senā paruna – nav sliktu laikapstākļu, ir nepiemērots apģērbs. Tam jābūt siltam un sausam. Lai pasargātu seju no ledainā gaisa iedarbības, izmanto kosmētiskos līdzekļus, bet pēdas var ieziest ar sildošajiem krēmiem, kas paplašina asinsvadus un uzlabo asinsriti. Rūpes par sevi var palīdzēt izsargāties no apsaldējumiem pat, ja nav iespēju izvairīties no uzturēšanās salā.
