Kakla sāpes un to ārstēšanas veidi

Kakla sāpes ir bieži sastopams simptoms, kas var rasties dažādu iemeslu dēļ. Tās var būt gan vieglas, gan intensīvas – kad grūti norīt pārtiku, pievienojas drudzis. Lai saprastu, kā rīkoties kakla sāpju gadījumā, ir svarīgi apzināties to cēloņus un iespējamos ārstēšanas veidus.

Tā kā kakla sāpju ierosinātāji lielākoties ir vīrusi (retāk baktērijas, alerģijas u.c.), tad, lai izvēlētos pareizo ārstēšanas metodi, svarīgi ir vispirms diagnosticēt iemeslu.  Ir nepareizi vīrusa saslimšanas gadījumā lietot antibiotikas. Ja cilvēks vienkārši saaukstējies, antibiotiku terapija var pat pasliktināt slimības gaitu – vēl vairāk pazeminot cilvēka imunitāti, ir iespēja inficēties ar vēl kādu vīrusu.

70–80% gadījumu sāpes kaklā izraisa vīrusi, 5–30% gadījumu ir bakteriālas izcelsmes izraisītājs: visbiežāk A grupas hemolītiskie streptokoki 13–30%, retāk C un G grupas streptokoki.

Simptomi, kas raksturīgi vīrusa izraisītām kakla sāpēm:

  • akūts rinīts (deguna gļotādas iekaisums);
  • konjunktivīts;
  • sauss, kairinošs klepus;
  • balss aizsmakums.

Gastroezofageāla refluksa slimības gadījumā sāpes un kairinājums kaklā komplicējas ar simptomiem gremošanas sistēmā – dedzināšanu, atraugām, disfāgiju (rīšanas traucējumi), arī ar sāpēm krūtīs vai klepu, balss aizsmakumu.

Lai uzlabotu pašsajūtu un veicinātu atveseļošanos, pacientam rekomendē:

  • miera režīmu;
  • lietot siltu (ne karstāku par 45 °C) šķidrumu līdz 2l dienā. Pārmērīgi karsts šķidrums kairina jau iekaisušo kakla gļotādu, vēl vairāk pastiprinot tūskas veidošanos. Noderīgs būs silts citrona vai upeņu dzēriens ar medu, arī ārstniecības augu – aveņu, liepziedu, salvijas – tēja. Svarīgi uzņemt pietiekami daudz šķidruma – vairāk nekā ikdienā, lai vīruss no organisma ātrāk izskalotos;
  • turēt kaklu siltumā, izmantojot šalli;
  • skalot kaklu, lai mazinātu mikroorganismu daudzumu uz rīkles gļotādas, tādējādi neļaujot procesam izplatīties un neaplipinātu citus;
  • uzņemt vitamīniem bagātu uzturu (īpaši C vitamīnu);
  • palīdzēt var arī gaisa mitrināšana, izvairīšanās no pasīvās un aktīvās smēķēšanas un putekļaina, piesārņota gaisa.

Ja kakla sāpes izraisījis vīruss, slimības saasinājums ir novērojams ceturtajā vai piektajā dienā – tās ir smagākais posms, bet jau sestajā – septītajā dienā vajadzētu kļūt labāk.

Ārstēšanas alternatīvas

Aptiekās ir ļoti plašs gan sūkājamo tablešu, gan aerosolu klāsts. Tie ir gan dabiskas izcelsmes un satur smiltsērkšķu, kliņģerīšu, piparmētru, tējaskoka eļļu, kas pārklāj un nomierina kakla gļotādu, atjauno dabisko mitrumu un ieeļļo, gan arī ķīmiskas izcelsmes zāles, kam piemīt stiprāka antibakteriāla, pretiekaisuma un arī pretsāpju iedarbība. Pacientam vispiemērotāko līdzekli vienmēr palīdzēs izvēlēties farmaceits, noskaidrojot, cik ilgi jau ir kakla sāpes, vai ir pietūkums, paaugstināta temperatūra un kādi citi simptomi.

Sūkājamās tabletes

Ja sūkā tabletes, tas jādara diezgan bieži – reižu skaits norādīts konkrētā medikamenta instrukcijā. Lielākā kļūda, ko pieļauj cilvēki, lietojot sūkājamās tabletes, – uzreiz pēc medikamentu lietošanas izdzer siltu tēju. Līdz ar to zāles tiek noskalotas no gļotādas un savu darbību neveic. Pēc tablešu lietošanas nav ieteicams ēst 2–3 stundas. Pēc sūkājamās tabletes uzreiz nelietot tēju! Sūkājamo tablešu sastāvā ir vielas ar antiseptisku, analgētisku iedarbību – ātrs efekts, iedarbība ilgst vairākas stundas pēc tabletes izkušanas, retas blakusparādības.

Daļa sūkājamo tablešu satur ievērojamu cukura daudzumu, kas svarīgi diabēta slimniekiem. Pacientiem jāņem vērā, ka zāļu iespaidā mazinās arī mutes gļotādas jutība pret karstumu, un jāuzmanās, lietojot karstus dzērienus vai ēdienus.

Maziem bērniem (vecumā līdz trim gadiem) drošības apsvērumu dēļ sūkājamās tabletes nav ieteicamas, tikai aerosolu – vēlams dabisku. Arī gulošiem pacientiem lietojiet tikai aerosolu.

Pūšamie aerosoli

Nelielu kakla sāpju gadījumā var lietot dažādas antibakteriālas sūkājamās tabletes vai kādu aerosolu. Ātrāka iedarbība ir aerosolam, jo ar to vieglāk apklāt iekaisušo kakla gļotādu, tikai jāatceras, ka tas jālieto ik pēc 2–3 stundām un ne vairāk kā astoņas reizes dienā. Dažādu eļļu un to kombināciju aerosoli lokāli mitrina un aizsargā gļotādu, veicina dzīšanas procesus un mazina sāpes. Kaklā pūšamās eļļas pārsvarā tikai ieeļļo kaklu, tādējādi atvieglojot rīšanu, taču dažas arī mazina sāpju sajūtu. Tāpēc, izvēloties bezrecepšu līdzekļus, kas mazina kakla sāpju simptomus, vajadzētu pievērst uzmanību tam, vai sastāvā ir kaut kas sāpju mazināšanai un vai preparāts mitrinās gļotādu.

Kakla skalošana

Kakla sāpju gadījumā var izmantot kakla skalošanu. To labāk darīt, ja radies aplikums, jo pie kakla aizsmakuma tas nelīdzēs. Skalošanas līdzekļu sastāvā biežāk ir antiseptiskas vai kombinācijas ar atsāpinošiem līdzekļiem. Skalojamos līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas jaunāki par 10 gadiem, ja viņi vēl neprot pareizi skalot. Skalot ieteicams 3–4 reizes dienā, jāskalo vismaz vienu minūti un, lai paildzinātu iedarbību, nevajadzētu vismaz 1 stundu ne ēst, ne dzert, ne skalot ar kādu citu šķidrumu. Visvieglāk mājas apstākļos pagatavot sodas ūdeni (1 tējkarote uz glāzi ūdens) vai sālsūdeni (1/2 tējkarote uz glāzi ūdens). Ar sālsūdeni skalojiet kaklu tikai tādā gadījumā, ja ārsts jau saskatījis kaklā strutainu aplikumu. Visos pārējos kakla sāpju gadījumos, ja nav strutaina aplikuma, koncentrēts sālsūdens tikai kairinās kaklu un pašsajūtu neuzlabos.

Ja kakla sāpes ir ļoti stipras, kā arī ir paaugstināta temperatūra, tad ieteicams papildus lietot arī pretsāpju, pretiekaisuma grupas preparātu.

Kakls jāskalo vairākas reizes dienā, lietojot augu tēju, piemēram, kliņģerīti, eikaliptu, kumelīti, salviju, vai aptiekā nopērkamos antibakteriālos līdzekļus, kas ir jau lietošanai gatavi, ērti lietojami.

Kad jādodas pie ārsta

Ja farmaceita ieteiktie aerosoli un sūkājamās tabletes dažu dienu laikā neuzlabo pašsajūtu, kā arī ja ir izveidojies aplikums, ja mandeles ir palielinātas un sāpīgas, ja parādās klepus, noteikti jādodas pie ārsta.

Pret kakla sāpēm nedrīkst izturēties vieglprātīgi, jo tas var būt simptoms tādām nopietnām saslimšanām kā dif-terija, skarlatīna, laringīts, angīna (faringotonsilīts) u.c., kurām savukārt var būt ļoti nopietnas komplikācijas, piemēram, angīnas gadījumā – locītavu reimatisms, sirds un nieru iekaisumi.