Vairāk nekā puse jeb 58 % valsts iedzīvotāju ir saņēmuši obligātās, valsts apmaksātās vakcīnas, bet, piemēram, pret ērču encefalītu ir vakcinējusies aptuveni ceturtdaļa (27 %) sabiedrības, liecina jaunākā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” dati.
Tikmēr 26 % aptaujāto norādījuši, ka nav vakcinējušies vispār. Savukārt pret hepatītu potes saņēmusi desmitā daļa valsts iedzīvotāju (9 %), tikpat daudz vakcinējušies pret gripu.
“Aptaujas dati liecina, ka pret ērču encefalītu visbiežāk vakcinējas gados jauni iedzīvotāji. Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, jo jaunatne visbiežāk pavasara un vasaras sezonas pavada aktīvā atpūtā, kad iespējama ērču klātbūtne,” komentē Latvijas Infektoloģijas centra direktore, bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle.
Aptaujas rezultāti arī parādījuši, ka, salīdzinot ar pērno gadu, par 2 % palielinājies to cilvēku skaits, kuri savu dzīvesveidu uzskata par veselīgu. Kopumā vairāk nekā puse jeb 53 % respondentu uzskata, ka viņu dzīvesveids ir drīzāk veselīgs, savukārt savu dzīvesveidu par drīzāk neveselīgu uzskata 34 % iedzīvotāju. Vienlaikus gan par 9 % samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka ikdienā veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Kopumā trešdaļa jeb 29 % iedzīvotāju norādījuši, ka neveic regulāras sportiskās aktivitātes. Tikmēr starp populārākajām fiziskajām aktivitātēm ir biežas pastaigas, riteņbraukšana un vingrošana. 44% aptaujāto norādīja, ka ikdienā cenšas pēc iespējas biežāk pārvietoties kājām, bet 18 % norādīja, ka ikdienā regulāri brauc ar riteni. Tikmēr 17 % aptaujāto vingro mājas apstākļos, bet 11 % – apmeklē sporta zāli. Savukārt 29 % norādīja, ka neveic regulāras sportiskās aktivitātes.
“Lai arī aptaujas rezultāti norāda, ka samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas ikdienā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, pieaudzis to personu skaits, kas dzīvo veselīgi. Par to varētu liecināt arī minerālvielu noieta palielināšanās aptieku tīklos “Apotheka” – šā gada pēdējos piecos mēnešos tas pieaudzis par 16 %. Piedomāšana pie veselīga dzīvesveida ir viens no stipras veselības priekšnoteikumiem, ” saka SIA “A Aptiekas” valdes loceklis Jānis Kūliņš.
Sensitīvs, bet aktuāls jautājums ir mentāla rakstura slimības. Kā liecina pētījums, ļoti neliela iedzīvotāju daļa atzinusi, ka ar tām saskārusies, proti, 5 % aptaujāto atzina, ka piedzīvojuši trauksmes lēkmes, 2 % – panikas lēkmes, bet 3 % atzinuši, ka slimojuši ar veģetatīvo distoniju. Teju piektdaļa (18 %) norādījuši, ka saskārušies ar bezmiega problēmu. Tai pašā laikā vairāk nekā desmitdaļa (12 %) atzina, ka izjūt vajadzību pēc psihologa/psihoterapeita konsultācijas, tomēr nav speciālistu apmeklējuši.
Ārsts – psihoterapeits un psihosomatiskās medicīnas speciālists Jānis Vītiņš, komentējot rezultātus, norāda, ka, viņaprāt, aptauja atklāj „pareizo tēlu”, kādu cilvēks vēlas par sevi radīt citiem, nevis reālo situāciju. Kā cēloni šādiem datiem speciālists min psihes fenomenu, kad cilvēki „noslēpj” no sevis informāciju par emocionālo pašsajūtu. “Iemesli ir vairāki – vispirms jau paša cilvēka dabiska vajadzība idealizēt savu stāvokli. Trauksme sevi piesaka ne tikai kā pastāvīga spriedze vai panika – bieži tā izpaužas ar sirdsklauvēm, kuņģa – zarnu trakta problēmām, muguras muskuļu saspringumu, dzimumdzīves problēmām, aizkaitināmību. Dažkārt trauksmes izpausmes neparādās uzreiz pēc traumējošā notikuma, liekot domāt, ka cilvēks saskaras ar vājuma brīdi, kuram nav nopietna cēloņa un tātad – neesot nepieciešama arī ārstēšana,” komentē J. Vītiņš, uzsverot, ka ir būtiski spēt atpazīt simptomus un noteikt pareizos cēloņus.
Komentējot reālo situāciju valstī, speciālists norāda, ka, piemēram, trauksmes lēkmes ārsta – psihoterapeita praksē pacientiem tiek konstatētas 80 % gadījumu. Starp risinājumiem speciālists min diagnostiku un psihoterapiju, ko veic psihoterapeits ar atbilstošu medicīnisku izglītību, vai medikamentozu terapiju, ko nozīmē psihiatrs.
“Ja vērtējam dažādu antidepresantu noietu aptieku tīklā “Mana Aptieka”, jāsecina, ka šā gada pēdējos trijos mēnešos tas pieaudzis par 5,6 %. Tikmēr pozitīvi vērtējama tendence, ka saskaņā ar indeksa rezultātiem 34 % aptaujāto pirms medikamentu lietošanas vienmēr konsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Tas liecina, ka vismaz trešdaļa iedzīvotāju nemēdz lietot zāles “uz savu galvu,” saka SIA “Mana Aptieka” dalībniece Agnese Ritene.
Kā liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” rezultāti, 3% iedzīvotāju pēdējo reizi pie psihologa vai psihoterapeita vērsušies pēdējā gada laikā, 5% to darīja pirms viena vai četriem gadiem, bet 7% – vēl senāk. Tikmēr lielākā daļa jeb 69 % aptaujāto norādījuši, ka nekad nav izjutuši vajadzību apmeklēt psihologu vai psihoterapeitu.
“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šī gada aprīlī aptaujājot 1003 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pirmais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījums tika veikts pērn.
