Lūdzu, iepazīsimies!
Zobu higiēniste Iveta Garoza savā profesijā strādā jau trīspadsmit gadus. Pēc Rīgas 5. medicīnas skolas absolvēšanas viņa kļūst par medicīnas māsu. Liktenim tā labpatikās, ka pēc obligātās prakses beigšanas Saldus slimnīcā, viņa sāk strādāt par zobārstniecības māsu. Zobārstniecība viņu arvien vairāk ieinteresē, tāpēc Iveta dodas mācīties uz Rīgas Stradiņu universitātes Zobu higiēnistu skolu.
Pēdējos piecus gadus Iveta strādā arī Saldus Mutes Veselības centrā, kur viens no viņas pienākumiem ir sabiedrības informēšana par mutes higiēnas ievērošanu. Turklāt viņa ir divu bērnu māte, tāpēc savu brīvo laiku pilnībā velta ģimenei.
Kā veidojas zobakmens?
Zobakmens ir cietais aplikums, kas veidojas uz zoba emaljas, ja zobi netiek regulāri un pareizi tīrīti. Zobi jātīra divreiz dienā vismaz trīs minūtes – pilnībā jānotīra mīkstais aplikums. Cik daudzi to dara? Tīrot zobus, uzņemiet laiku un izmēģiniet, cik ilgi tas ir. Tāpat ļoti svarīgi ir vismaz vienreiz dienā zobu starpas iztīrīt ar zobu diegu, jo, lai cik smalki būtu birstītes sariņi, tie nespēj pilnībā iztīrīt zobu starpas.
Zobakmens mēdz būt virs un zem smaganas. Ja zobakmens ir zem smaganas, tad pacients to nevar pamanīt, bet viena no galvenajām pazīmēm – tīrot zobus, asiņo smaganas.
Vai iespējams zobakmeni noņemt paša spēkiem?
Nē, tas nav iespējams. Ir pacienti, kuri noskatās, kādi higiēnistam ir instrumenti, tad mēģina sadabūt kaut ko līdzīgu un urbināt zobu starpas. Ja arī izdodas zobakmeni noknibināt, tad paliek negluda virsma, kas savukārt atkal veicina jauna zobakmens veidošanos. Noteikti neieteiktu izmantot adatas un citus nepiemērotus instrumentus, bet gan uzticēt šo darbu zobu higiēnistam.
Kurā vecumā visbiežāk veidojas zobakmens?
Parasti tie nav maziem bērniem, bet mēdz veidoties jau pusaudžu vecumā hormonālo izmaiņu rezultātā vai arī, ja zobi netiek pietiekami tīrīti. Ļoti maz ir tādu cilvēku, kuriem vispār neveidojas zobakmens. Esmu novērojusi, ka pacientiem ar ļoti veseliem zobiem, bieži ir nopietnas smaganu problēmas. Siekalās ir daudz cietie sāļi, kuri neļauj zobiem bojāties, tomēr zobakmens šiem cilvēkiem parasti veidojas biežāk, jo ir pārliecība – ja zobi nebojājas, tad tos var mazgāt retāk.
Kas notiek, ja zobakmeni nenoņem?
Pamazām zobam tiek zaudēti balstaudi un kaulam atrofējoties, zobs sāk kustēties. Periodontīts ir ļoti nopietna un grūti ārstējama smaganu slimība, kura pāriet no viena zoba uz otru.
Kas pacientam jāievēro pēc zobakmens noņemšanas?
Pēc zobakmens noņemšanas rūpīgi jātīra zobi, jālieto zobu diegs un ieteicami ir arī mutes skalojamie līdzekļi, kurus gan nevajadzētu lietot ilgāk par vienu līdz divām nedēļām. Pārsvarā šie līdzekļi tiek izgatavoti uz alkohola bāzes, ja tos lieto ilgstoši, mutē var veidoties sausa gļotāda, kas pēdējā laikā kļūst arvien izplatītāka problēma. Bērniem līdz 12 gadu vecumam noteikti nevajadzētu lietot šos skalojamos līdzekļus.
Vai zobakmens noņemšana ir nepatīkams process?
Ja zobakmens būs neliels, tad nekāds diskomforts nebūs, bet, ja tas ir liels, tad var gadīties arī nepatīkami mirkļi, tas gan ļoti atkarīgs no cilvēku sāpju sliekšņa. Higiēnists nedrīkst lietot anestēziju, tāpēc īpaši jūtīgiem pacientiem tiek pieaicināts stomatologs, kurš veic šo atsāpināšanas procesu.
Noņemot ļoti lielu zobakmeni, dažkārt pacientiem rodas neliels diskomforts, jo iztīrot aizaugušās starpas var rasties sajūta, ka zobi kļuvuši retāki. Zobs pēc zobakmens noņemšanas pirmajās dienās var pat nedaudz kustēties, tas var būt arī jutīgāks.
Cik bieži zobakmens atjaunojas?
Ja zobakmens ir noņemts, tad liela iespējamība, ka pēc kāda laika tas tur veidosies atkal. Noteikti higiēnists jāapmeklē ne retāk kā reizi gadā.
Protezēšanas gadījumā jāpievērš īpaša uzmanība mutes higiēnas jautājumiem, jo, lai protēze derētu, ļoti svarīgi ir pēc iespējas ilgāk saglabāt pārējo zobu nemainību.
Vai mūsu senču senčiem arī vajadzēja tik daudz dažādu preparātu un zobu higiēnistu, lai zobi būtu kārtībā?
Laika gaitā ļoti būtiski ir mainījušies ēšanas paradumi. Agrāk bērns ieskrēja dārzā, izrāva burkānu, noslaucīja biksēs un ēda, tagad bieži grēko tieši vecāsmātes, bērniem visu samizojot un sasmalcinot. Čipši, bulciņas, saldinātie dzērieni u.c. ļoti bojā zobu emalju un veicina mīkstā aplikuma veidošanos. Lai saglabātu zobus, mums ir pilnvērtīgi jāēd ne tikai mīkstas lietas, bet ir jāgrauž cieti produkti, jo tas ir veids, kā mehāniski šis mīkstais aplikums tiek noberzts nost. Arī cilvēkiem gados ir ļoti svarīgi rūpēties par katru atlikušo zobu, jo katram zobam ir sava loma, maldīgs ir uzskats – tas nekas, ka vienu izraus, ir taču vēl citi.
